Dienas intervija. Freimanis par Latvijas riskiem no “Vagner” Baltkrievijā: Prigožina kungam kaut kādā veidā ir “jānomazgājas” Putina priekšā 123
Kāda šobrīd ir situācija uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, “Vagner” grupējuma vadītāja Prigožina ierašanās Baltkrievijā, kur jau atrodas vismaz 8 tūkstoši bruņotu vāgneriešu – kādi ir iespējamie riski Latvijas drošībai? Par to saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar sociologu, iekšlietu ministra padomnieku Aigaru Freimani.
Velta Puriņa: Nesenie notikumi Krievijā, tā saucamais Prigožina dumpis, liek daudz lielāku uzmanību pievērst robežas sargāšanai. Vai robežas stiprināšana ir iesnaudusies?
Aigars Freimanis: Nē, tā noteikti nebija iesnaudusies, tas process turpinās visu laiku, budžeta ietvaros robeža tiek celta, ļoti intensīvi tiek celta. Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm – gan ar Lietuvu, gan ar Igauniju – mūsu robeža ir visneracionālākā no izmaksu viedokļa. Mums ir gara sauszemes robeža ar Krieviju un tāda pati ar Baltkrieviju. Igauņiem par laimi priekšā ir Peipusa ezers un tā sauszemes robeža ir relatīvi īsa.
Ja tā var teikt, lietuviešiem ir senākas tradīcijas robežas stiprināšanā, viņi ir bijuši apņēmīgāki par spīti šķietamajai tuvībai ar Baltkrieviju.
Viņi ļoti ātri prata risināt šos jautājumus. Es nerunāšu par Poliju, kas patiesībā šos jautājumus risināja neiedomājamā ātrumā un prata atrast risinājumus bez birokrātiskām bremzēm un ilgu gaidīšanu.
Tikko pastāstīji, kā robežas stiprināšana notikusi kaimiņvalstīs un Polijā, tad iznāk, ka Latvijā ir bijušas vislielākās birokrātiskās bremzes?
Tas temps nekad netika uzņemts. Tika runāts daudz par robežas būvniecību, bet vienmēr bija mūžīgā atsaukšanās uz konkursiem, sarežģītību un, protams, bija problēmas. Mēs labi zinām, ka lielajos valsts iepirkumos vienmēr ir vēlme kaut ko “paņemt pa kreisi”. Robežbūve nav izņēmums.
Cilvēki, kas piedalās šāda veida iepirkumos, pārāk neaizraujas ar patriotismu un morālām kategorijām, viņi domā par savu peļņu.
Bet to, ka vismaz divi iepriekšējie iekšlietu ministri ar šo neaizrāvās, tas nebija viņu dienaskārtības jautājums Nr. 1, tas ir diezgan skaidrs un par to nav nekādu šaubu. Viņi nes politisko atbildību tādā veidā, ka viņi vairs neatrodas ne valdošajā koalīcijā, ne arī ir pārstāvēti Saeimā, kas vien ir signāls, kas rāda, ka sabiedrības reakcija ir bijusi tāda, kāda tā ir bijusi. Bet mēs esam iekavējuši, esam nokavējuši lielu laiku un tas ir ļoti sāpīgi.
Kas priecē? Ja skatās pēdējo pāris dienu komunikāciju gan no Ministru prezidenta puses, gan no jaunievēlētā Valsts prezidenta puses, robežas būve tiek uzsvērta kā viens no drošības jautājumiem Nr. 1.
Protams, ar dažādām vārdiskām piedevām, kas viņiem abiem ir raksturīgas, bet tas, ka viņi to atzīst, ļauj cerēt, ka izdosies to jautājumu risināt daudz straujāk, arī finansiālā nozīmē, jo patiesībā visu jau izšķirs nauda.
Vai pēdējās dienās ir vērojama lielāka cilvēku un transporta kustība uz Krievijas robežas?
Nē. Notikumi ar Prigožinu, viņa tā saukto dumpi… Tur ir citas problēmas. Krieviju ir grūti uztvert. Es ceru, ka neizpaudīšu nekādu slepenu informāciju, pasakot, ka
mūsu sabiedrotie aicina pārāk nekomentēt notikumus Krievijas iekšpolitikā. Iespējams, viņi zina kaut ko vairāk nekā mēs – lai katliņš vārās,
lieki necilāsim vāciņu, lai vārās. Lai notiek procesi, kādiem tur ir jānotiek.
“Vagner” grupējums Baltkrievijā. Šobrīd tiek lēsts, ka tie ir ap 8000 apbruņotu un apmācītu karavīru. Vai šis fakts Latvijai rada papildriskus?
Šobrīd nav nevienas izpausmes vai informācijas, ka tas tā varētu būt. Bet ar to noteikti ir jārēķinās kā ar agresīvu potenciālu. Prigožina kungam noteikti kaut kādā veidā, vulgārā valodā runājot, ir jānomazgājas vai jāpierāda savas eksistences jēga Putina priekšā. Viena no versijām, kuru galīgi nevar izslēgt – varētu būt provokatīvs gadījums, piemēram, uz Latvijas-Baltkrievijas vai Lietuvas-Baltkrievijas, vai Polijas-Baltkrievijas robežas, citiem vārdiem sakot, uz kādas no NATO dalībvalsts robežām, testējot, ko viņi spēj izdarīt.
Atcerēsimies, kādā veidā 2014. gadā Krievijas karaspēks iegāja Krimā un Ukrainas dienvidaustrumu teritorijās. Tā kā mums ar to ir jārēķinās, ka tas ir ļoti iespējams.
Un teikt, ka tūlīt NATO celsies kājās un sāks bumbot Baltkrieviju vai Krieviju – nu, nē taču!
Bet ir jābūt gataviem šāda veida provokācijām un jāmeklē ceļi, kā tās novērst.
Visu sarunu ar Aigaru Freimani skaties video!
