Aicinās vērtēt iespēju iekļaut Krimināllikumā normu par naida runu 3
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma aicināt Tieslietu ministriju analizēt Krimināllikuma 78.pantu par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, vērtējot iespēju tajā iekļaut normu par naida runu.
Šodien komisijas sēdē tika spriests par turpmāko rīcību saistībā ar pretrunīgi vērtēto “Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) pārraidi par traģiskajiem Lietuvas 1991.gada 13.janvāra notikumiem.
Ne Saeimas komisija, ne Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav saņēmusi atbildi no Drošības policijas par motīviem, kādēļ par šīs pārraides demonstrēšanu netiek ierosināts kriminālprocess.
Kā šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai skaidroja Drošības policijas pārstāvis, pamatojoties uz pašreizējiem likumiem, Drošības policija nespēja saskatīt noziedzīga nodarījuma pazīmes. Savukārt informācija par to, kā tika veikta raidījuma ekspertīze, netika sniegta.
Jau ziņots, ka DP nav saskatījusi nacionālo naidu kurinošas pazīmes pretrunīgi vērtētajā PBK pārraidē.
DP aģentūra LETA noskaidroja, ka tā oktobrī saņēma vairāku personu kolektīvo iesniegumu, kā arī NEPLP materiālu, kurā tika lūgts izvērtēt, vai 4.oktobrī PBK pārraidītā raidījuma “Cilvēks un likums” sižetā par traģiskajiem notikumiem Viļņā 1991.gadā nav saskatāmas nozieguma pazīmes.
DP izvērtēja sižetu un pieprasīja paskaidrojumu no PBK. DP konstatējusi, ka minētais sižets nav kvalificējams kā nacionālā naida izraisīšana Krimināllikuma izpratnē, taču minētais televīzijas kanāls ir pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu. PBK bija pienākums nodrošināt citu viedokļu atspoguļošanu, kas līdzsvarotu minētajā sižetā acīmredzamo vienpusību un tendenciozitāti. Par šo pārkāpumu NEPLP ir piemērojusi PBK administratīvo sodu, norāda DP.
DP uzskata, ka sižets ir atsevišķu personu centieni apšaubīt Lietuvas un līdz ar to arī pārējo Baltijas valstu neatkarības atgūšanas un demokrātiskās iekārtas leģitimitāti, sniegt sev izdevīgu vēstures interpretāciju, lai veidotu savām ģeopolitiskajām interesēm atbilstošu izpratni par šiem notikumiem un ietekmētu sabiedrisko domu gan Baltijas valstīs, gan citviet.
DP vērtējumā, šis sižets ir viena no maigās varas izpausmēm, taču saskaņā ar Krimināllikumu to nevar kvalificēt kā noziedzīgu darbību, kas vērsta uz nacionālā naida izraisīšanu.
Jau vēstīts, ka Lietuvas sabiedrībā sašutumu izraisīja 4.oktobra raidījums “Cilvēks un likums”, kurā tika apgalvots, ka 1991.gada 13.janvārī uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija. Pārraidē piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības “Alfa” komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar šo uzbrukumu, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.
Viļņas administratīvās apgabaltiesa akceptēja Lietuvas Radio un televīzijas komitejas (LRTK) lēmumu ar kuru tika uz laiku noteikts, ka PBK nedrīkst demonstrēt ēterā raidījumus, kas tapuši ārpus Eiropas Savienības, ārpus Eiropas ekonomiskajā zonā ietilpstošajām valstīm vai ārpus citām valstīm, kas nav ratificējušas Eiropas Savienības “Direktīvu par audiovizuālo mediju pakalpojumiem”.
Savukārt NEPLP piemēroja SIA “Pirmais Baltijas kanāls” administratīvo sodu 1500 latu apmērā par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem raidījumā “Cilvēks un likums”.
Sods piemērots, jo minētajā raidījumā netika nodrošināts likumā noteiktais pienākums faktus un notikumus atspoguļot objektīvi, ievērojot viedokļu daudzveidību un nepārraidot vienpusīgu propagandu.
