Aicina ziedot konfiscētiem suņiem 1
Kādā jūnija pēcpusdienā Rīgas pašvaldības policisti saņēma informāciju par dzīvokli Pārdaugavā, kur antisanitāros apstākļos tiekot turēti vairāk nekā desmit suņu. Aizbraucot uz notikuma vietu, atklājās, ka tur mīt 62 suņi. 58 suņi, starp kuriem bija gan Jorkšīras terjeri, gan špici, gan toiterjeri, tagad dzīvo patversmē “Ulubele”, un patversme aicina iedzīvotājus ziedot suņu ārstēšanai un barībai.
“Līgums ar patversmi par suņuku uzturēšanu nav noslēgts. Nav zināms, kad tas notiks. 58 dzīvnieku uzturēšana pusotra mēneša garumā tiek nodrošināta brīvprātīgi… Suņuku uzturēšanai nepieciešama nauda, jo darbiniekiem ir jāizmaksā algas, zāļu tirgotavām un veterinārajām klīnikām jāmaksā par pakalpojumiem, mazuļiem jāpērk kvalitatīva barība…” pauž patversme.
Šis nav vienīgais gadījums pēdējā laikā, kad patversme aicina iedzīvotājus ziedot dzīvniekiem, kurus policija atsavina labturības noteikumu neievērošanas dēļ. “Latvijas Avīze” jau rakstīja (“Kaķi un suņi uz nokaitētā likuma jumta”, 2019.27.03.), ka Jaunciemā no dārziņu teritorijas tika izņemti 48 kaķi, kurus ilgstošās tiesvedības dēļ nevarēja atdot jauniem īpašniekiem un tāpēc tiem nācās uzturēties patversmē.
Deputāti atvaļinājumā, diskusijas iestrēgušas
Dzīvnieku policija, kurā apvienojušās 26 suņu un kaķu audzētāju biedrības, norāda, ka katru dienu interneta vidē un citur atsavināšanai tiek piedāvāti neskaitāmi daudz neidentificējamu mājas dzīvnieku mazuļu.
Liela daļa suņu audzētāju un pavairotāju tulko normatīvos aktus pēc nepieciešamības, veikli manipulējot ar dažādiem normatīvajos aktos norādītajiem termiņiem šobrīd par obligātu noteiktajai kucēnu apzīmēšanai un reģistrēšanai, un atsavina tos neapzīmētus un nereģistrētus, pierādot, ka galvenais ir gūt ienākumus, bet dzīvnieka tālākais liktenis ir mazsvarīgs.
Zemkopības ministrija, kas atbildīga par Dzīvnieku aizsardzības likumu, uzskata, ka “audzētavu jautājums ir noregulēts”. Jautājums ir par izsekojamību, uzraudzību un kontroli. Bet, ja mēs gribam kaut ko stingrāk uzraudzīt, tad ir vajadzīgs finansējums Pārtikas un veterinārajam dienestam, Pašvaldības un Valsts policijai,” skaidro Zemkopības ministrijas speciāliste Liene Ansone. Viņa norāda, ka ir jādomā, kā uzraudzīt un kontrolēt dzīvnieku tirdzniecību interneta vidē.
Diemžēl karstas diskusijas izraisījušie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas Saeimā tika izskatīti divos lasījumos, deputātu vasaras atvaļinājuma dēļ iestrēguši. Zemkopības ministrija gaida trešo lasījumu, lai pieliktu punktu diskusijām un gatavotu jaunu likumprojektu. Plānotās izmaiņas ir tik fundamentālas, ka nepieciešams jauns likums, ar grozījumiem vecajā vairs nepietiek.
“Mēs gribam, lai ātrāk beidzas diskusijas par Dzīvnieku aizsardzības likumu, lai mēs redzam, kas tur ir, kas nav. Un tad turpinām darbu ministrijā, piemēram, pie patversmju noteikumu izstrādes,” sacīja L. Ansone.
Rīgā daudz bezsaimnieka suņu
Rīgas Pašvaldības policija pērn Rīgā reģistrēja 1,5 tūkstošus notikumu, kas saistīti ar suņiem, kaķiem un citiem dzīvniekiem. Rīgā reģistrēti vairāk nekā 33 tūkstoši suņu, pērn saimnieki atrasti 186 noklīdušajiem Rīgas suņiem un apmēram 30 kaķiem. Aptuveni trešā daļa suņu, kurus suņu ķērāji nogādā Rīgas patversmē, ir jau zināmi klaidoņi, mazdārziņu iemītnieki, tikpat daudz ir arī suņu, kas vai nu aizmukuši no saviem saimniekiem salūta laikā, vai bijuši uzticēti bērnam, kurš to nav novaldījis.
“Pateicoties tam, ka vairākums suņu ir apzīmēti un mums katrai ekipāžai ir tā sauktais čipu nolasītājs, uzreiz iespējams sazināties ar īpašnieku un suns faktiski tiek nogādāts mājās dažu stundu laikā,” atzīst pašvaldības policija. Patversmēs nonāk arī tie suņi, kuri izmukuši pa caurumu zem sētas vai atvērtiem vārtiem un klaiņo pa tuvāko apkārtni.
Par labturības prasību neievērošanu pērn Rīgā sastādīts apmēram 400 protokolu, ar nečipošanu saistīts 171 gadījums. 30 protokoli sastādīti par cietsirdīgu izturēšanos. Raksturīgākie labturības noteikumu pārkāpumi ir suņu staidzināšana bez pavadas, dzīvnieku izkārnījumu nesavākšana vai tas, ka suns traucē kaimiņiem ar savu gaudošanu.
Dzīvnieku policija aicina atzīt, ka Latvijā pastāvošā suņu obligātās apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtība nav “veiksmes stāsts”. Divu gadu laikā kopš obligātās suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas ieviešanas, pēc dažādiem aprēķiniem, Latvijā ir apzīmēti un reģistrēti 51–65% suņu. Paversmju dati ir vēl skaudrāki – 69% tajās nonākušo suņu nav čipēti un reģistrēti.
Zemkopības ministrija uzskata, ka, lai mazinātu patversmē pamesto suņu skaitu, ir jāstiprina izsekojamība tieši patversmes dzīvniekiem. “Ja dzīvnieks nonācis patversmē, tam ir obligāti jābūt apzīmētam, reģistrētam, un tikai tādu dzīvnieku drīkst atdot saimniekam. Nevis saimnieka atbildība ir kaut kad sačipot un reģistrēt, bet dzīvnieks jāapzīmē jau patversmē,” uzsver Zemkopības ministrijas speciāliste Liene Ansone.
Tāpēc ZM rosina samazināt laiku līdz trim četriem mēnešiem, kurā dzīvnieks ir obligāti jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra suņu reģistrā. “Ja ir kucēns, kuru neplāno tirgot, tad pirmā obligātā lieta ir vakcinācija pret trakumsērgu, un to var izdarīt trīs mēnešu laikā,” uzsver ZM speciāliste.
