Covid -19 dēļ tagad daudzi Vecpiebalgai met līkumu. Novados cenšas saprast, kā rīkoties 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ilgu laiku Gulbenes novadā nebija neviena ar Covid-19 saslimušā, bet vasaras vidū pašvaldībā atklājās infekcijas perēklis. “Tad sapratām, ka šī slimība var ļoti ātri izplatīties,” atceras Gulbenes novada priekšsēža vietnieks Andis Caunītis (LRA, ievēlēts no “Vienotības”).
Viņaprāt, šis ir laiks, kad ikvienam jāspēj atteikties no luksusa lietām, bez kā var iztikt, ieskaitot ekskursijas.
Līdz pagājušās nedēļas vidum no Covid-19 brīva zona bija arī Vecpiebalgas novads, kurā līdz tam pavasarī bija reģistrēts tikai viens saslimušais. Pagājušās nedēļas vidū Vecpiebalgas novadā saslimšana tika atklāta vēl vienai personai, kas strādā izglītības iestādē.
Līdzīgi kā Kuldīgas novadā, arī Vecpiebalgas dome nolēma veikt iedzīvotāju masveida testēšanu, pasūtot siekalu testerus. Vispirms tika notestēti vairāk nekā 200 cilvēki Dzērbenē un Taurenē, kur meklējami saslimšanas pirmsākumi, bet šonedēļ ir pasūtīti vēl 500 siekalu testeri, lai pārbaudītu arī Vecpiebalgas iedzīvotājus, “Latvijas Avīzei” apstiprināja novada priekšsēdis Indriķis Putniņš (ZZS).
Šonedēļ ir skolēnu brīvlaiks. Uz attālināto darba režīmu ir pārgājušas visas pašvaldības iestādes.
“Aicinu visus cilvēkus pāris nedēļas padzīvot mierā un neiet sabiedrībā, tikai tā mēs varam apstādināt vīrusa izplatību,” sacīja I. Putniņš. Aizvadītajos mēnešos Vecpiebalgā kā epidemioloģiski drošā vietā dzīve kūsāja, to apmeklēja arī daudzi tūristi, kas ārvalstu brauciena vietā bija šovasar izvēlējušies Latvijas apceļošanu.
Pēkšņi tas viss beidzās, tagad daudzi Vecpiebalgai jau met līkumu.
Tajā pašā laikā daļa pašvaldību joprojām nav mierā, ka piesardzības pasākumi – attālinātās mācības vecāko klašu skolēniem, interešu pulciņu, sporta pasākumu un amatieru mākslas kolektīvu darbība – ir ierobežota visā valstī neatkarīgi no tā, vai noteiktajā teritorijā ir vai nav konstatēti saslimšanas gadījumi.
Vīrusa izplatība sākusies korī
Vecpiebalgas novada deputāta Edžus Ķaukuļa ieraksts tviterī liecina, ka vīrusa izplatības pirmsākumi meklējami korī, ko pieļāva arī I. Putniņš. “5. oktobrī bija kora mēģinājums. Pēc četrām dienām atklājās, ka diriģentei ir Covid. Koristiem nosaka karantīnu. Pēc septiņām dienām koristu kontaktpersonām parādās simptomi. Pēc desmit dienām 200 cilvēkiem taisa testu un ir 47 gadījumi,” tviterī raksta E. Ķaukulis.
Novada pedagogi, starp kuriem ir arī koristi, bija devušies arī ekskursijā, bet tā netiek uzskatīta par slimības izcelsmes avotu, jo kontaktēšanās esot notikusi tikai pašu starpā.
Gulbenes novadā gan izdots speciāls rīkojums, ar kuru ierobežota kolektīvā došanās tālākā ceļā, kad nepieciešams apstāties pie veikaliem, degvielas uzpildes stacijām vai ēdināšanas iestādēm, jo tur iespējams sastapt svešiniekus, pastāstīja A. Caunītis. Jaunsargiem uz mežu aizbraukt nebūs liegts.
Saslimušo un viņu kontaktpersonu izolēšanai nekādus speciālus pasākumus Vecpiebalgā neveic, atzina I. Putniņš. Šie cilvēki uzturas savās dzīvesvietās un paši organizē izolēšanos, kas lauku mājās esot vienkāršāk. Draugi vai kaimiņi piegādā pārtiku. Pašvaldība sadarbojas ar Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes Cēsu iecirkni. Taureni un Dzērbeni pieskata viens policists, bet uz Vecpiebalgas un Kaives pagastu esot vēl viens. Brīvdienās policija esot redzēta novada teritorijā.
Jāatgādina, ka domes vadība tiek informēta tikai par saslimušo skaitu, bet ne personām.
Nesen TV3 ziņu raidījumā sašutis par to bija Dundagas novada domes priekšsēdis Aldis Felts, kuram iedzīvotāji sūdzoties, ka saslimušo kontaktpersonas apmeklējot publiskas vietas, bet domes vadība šos cilvēkus nezina un nevar ierobežot viņu pārvietošanos. Taču Datu valsts inspekcija norāda, ka tā ir sensitīva informācija, kuru nedrīkst atklāt.
“Covid izplatās ģeometriskā progresijā, bet no pašvaldībām joprojām tiek slēpta informācija par saslimušajām personām vietējā kopienā, tādējādi ierobežojot to iespējas iesaistīties prevencijā un problēmu risināšanā,” tviterī ierakstījis Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins (“Vienotība”).
I. Putniņš teica, ka novadā cilvēki paši informējot darba devējus, kolektīvu vadītājus un savas kontaktpersonas par saslimšanu.
Atteikties no luksusa lietām
Vairāki novadi, līdz kuriem koronavīruss vēl nav nonācis, iebilst, ka attālinātās mācības vecākajās klasēs būs visās skolās. Jaunjelgavas novada priekšsēdis Guntis Libeks (NA) “Latvijas Avīzei” teica, ka skola bija īpaši gatavojusies klātienes mācībām piesardzības apstākļos, jo tika solīts, ka izglītības iestādēm būs lokāli ierobežojumi.
“Taču tagad aizver visas skolas. Tas nav saprātīgi. Piemēram, ģimenē viens bērns mācās 5. klasē un ies uz skolu, bet otrs, kurš ir 8. klasē, paliks mājās.”
Arī Gulbenes novada priekšsēža vietnieks A. Caunītis piekrīt teiktajam: “Piemēram, Lejasciemā vai Druvienā cilvēki dzīvo savā vidē, ne viņi iebrauc, ne izbrauc, tur varēja turpināt mācīties klātienē.” Sociālajos medijos gan vēršas plašumā diskusija, ka nav zināms, cik tālos vai tuvos ceļos brīvlaikā būs devušies skolu jaunieši, vai būs no brauciena atgriezušies veseli.
Gulbenes novada pārstāvis uzsvēra, ka masku lietošana ir tikai palīglīdzeklis – primārais ir katra cilvēka spēja izvērtēt situāciju un iespējas izvairīties no saslimšanas, atsakoties no luksusa lietām. Vispirms jau – no ceļošanas un izklaides.
Taču būšot žēl, ja nākamgad nebūs Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku, jo bērni to pārdzīvo sāpīgāk nekā pieaugušie.
Pašvaldību pieredze ir atšķirīga. Tukuma novada dome ir sākusi tieši ar prasību visās tās iestādēs lietot sejas aizsarglīdzekļus. Ja to nebūs, darbinieki ar apmeklētājiem atteiksies kontaktēties. Tukuma novadā nav daudz saslimušo, bet Rīgas tuvums liekot būt piesardzīgiem, “Latvijas Avīzei” sacīja novada priekšsēdis Normunds Rečs (NA). Viņš teica: “Ja vīruss tiek ievazāts pašvaldības iestādē, tad nopietni ir apdraudēta pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem.”
Savukārt Ozolnieku novadā līdz novembra sākumam tiek organizētas iedzīvotāju sapulces pašvaldības ciemos. To mērķis ir sagatavot cilvēkus pārmaiņām pēc novadu reformas. Sapulcēs piedalās arī pārstāvji no Jelgavas novada, ar kuru Ozolniekus apvienos. Cilvēkiem esot jābūt drošiem, ka pakalpojumu kvalitāte pēc reformas nepasliktināsies, “Latvijas Avīzei” skaidroja novada priekšsēdis Andris Ozoliņš (LZP).
Viņš apgalvoja, ka visi tikšanās apmeklētāji tiek reģistrēti un sēž noteiktās sēdvietās, kas atrodoties divu metru attālumā cita no citas.
Vislielākā neziņa daudzviet ir par to, ko pašvaldības varēs atļauties valsts svētkos, kuros pierasts godināt izcilākos ļaudis un rīkot koncertus.
Dažās pašvaldībās amatiermākslas kolektīvi esot uz izjukšanas robežas.
Gaidot svētkus, vairākas vietvaras jau no svētku salūtiem un lāpu gājieniem ir atteikušās – to vidū ir arī Daugavpils, kur saslimšana skārusi vairāk nekā 300 iedzīvotāju. Pilsētā 18. novembrī plānots koncerts brīvā dabā un nolemts radīt svētku noskaņu, izgaismojot Latvijas kontūru Vienības laukumā.
