Ķekavas novadā izlīdzas ar apmācītām auklītēm, līdz bērni sagaida vietu bērnudārzā 0
Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopotie dati, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība joprojām ir aktuāla problēma, īpaši Pierīgā – Mārupē un Ķekavā. No VARAM apkopotajiem datiem secināms, ka bērnu skaits, kuriem nav vietas pašvaldību bērnudārzos, gada laikā pieaudzis par aptuveni 2500, tātad aptuveni 20% bērnu netiek nodrošinātas vietas pašvaldību bērnudārzos.
11. jūlijā Ādažos norisinājās publiskā diskusija par bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību līdz sākumskolas pabeigšanai. Tās mērķis – rast iespējamos risinājumus, kā problēmu novērst, un mācītos no pozitīvās pieredzes, piemēram, Ķekavas pašvaldības, kura izveidojusi aukļu tīklu.
Pašvaldības maksā privātajam bērnudārzam vai auklei
Kopš 2016. gada spēkā ir VARAM izstrādātā metodika – Ministru kabineta noteikumi nr. 709 “Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei”. Galvenais atbalsta aprēķina princips – pašvaldība privātajam bērnudārzam maksā tik lielu atbalstu, cik vidēji pašvaldībai izmaksā viens bērns pašvaldības bērnudārzā. Atbalstu aprēķina atsevišķi par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam un par bērniem, kam tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Katru gadu pašvaldība veic atbalsta apmēra pārrēķinu.
2018. gada pašvaldību atbalsts privātajiem bērnudārziem ir vidēji 221,65 eiro – no pusotra līdz četrus gadus veciem bērniem, bet bērniem, kuriem īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei, – 156,73 eiro. Salīdzinot ar 2016. gadu, pašvaldību vidējais atbalsts bērniem ir pieaudzis par apmēram 40 eiro. Turklāt 20 pašvaldības atbilstoši savām budžeta iespējām ir noteikušas atbalsta apmēru bērniem, kuri izmanto aukļu pakalpojumus. 2018. gadā vidējais pašvaldību atbalsts ir 142,14 eiro. Salīdzinot ar 2017. gadu, pašvaldību vidējais atbalsts auklēm ir pieaudzis par 8,82 eiro.
VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits diskusijā pauda: “Ja bērnudārzos trūkst vietas, tās ir jārada! Tāpēc mēs raugāmies uz nākamo ES fondu periodu, lai plānotu atbalstu pašvaldību bērnudārziem, kā arī, iespējams, veidotu sadarbību ar privātajiem bērnudārziem, lai vietas nodrošinātu.”
Risinājums – maksas bērnudārzs?
Ādažu novada priekšsēdētājs Māris Sprindžuks minēja pozitīvo piemēru, kuru novērojis Somijā: “Viņi dārziņā uzņem bērnus pat no deviņu mēnešu vecuma. Nosacījumi, neatkarīgi no tā, vai bērns apmeklē privāto vai pašvaldības dārziņu, ir vienādi, tātad ne visi to var atļauties. Tomēr, ja pēc sociālajām pazīmēm ģimene kvalificēta kā mazāk nodrošināta, bērnam dārziņā nodrošinātas četras atmaksātas stundas dienā vai arī atmaksāts pilns laiks, kas, manuprāt, ir ideālais modelis.”
Lai ieviestu līdzvērtīgus noteikumus Latvijā, ir jāsaprot, ka šajā gadījumā gan pašvaldības, gan privātais bērnudārzs būtu par maksu, un abiem samaksa tiktu piemērota līdzvērtīga. “Somijā bērnudārzs maksā 280 eiro, domāju, ka Latvijā maksai būtu jābūt 50 – 70 eiro par bērnu,” atzīst Sprindžuks. Ņemot vērā situāciju Pierīgā, Māris Sprindžuks uzskata, ka šāds modelis būtu taisnīgāks pret tiem vecākiem, kuri par bērnudārzu maksā. Šādā veidā var palielināt subsīdiju privātajiem bērnudārziem, nepalielinot pašvaldību izdevumus. Tomēr, lai nodrošinātu bezmaksas bērnudārza pieejamību sociāli maznodrošinātām ģimenēm, pašvaldībai būtu jādod piekļuve datiem par iedzīvotāju ienākumiem.
Bērnudārzu grupiņas par lielu
Ādažu bērnudārza vadītāja Sandra Breidaka saskata problēmu arī nepietiekama personāla nodrošinājumā, ne tikai vietu trūkumu bērnudārzos. “Ļoti svarīga bērnudārzā ir vide. Es raugos uz bērna emocionālo stāvokli. Diemžēl mūsu bērnudārzā ir ļoti liels bērnu skaits grupās uz audzinātājām. Domāju, ka risinājums vecākiem būtu iespēja nodrošināt aukļu pakalpojumus vai iespēju robežās strādāt attālināti, mājās, pieskatot bērnus pašiem. Šis bērniem būtu vislabākais variants,” uzskata Breidaka.
Arī Latvijas vecāku organizācijas “Mammmamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa ir pārliecināta – lai bērnam veidotu pozitīvu vidi, kā arī audzinātājām bērnudārzos neradītu tik augstu stresa līmeni, būtu jānodrošina vairākas aukles. “Bērnam vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem ir nepieciešama ļoti liela uzmanība, mīļums un rūpes. Ir grūti to nodrošināt, ja uz 30 bērniem grupā darbojas divi pedagogi. Optimālākais variants būtu trīs, pieci bērni vienai auklei,” rosināja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Ķekavā ir aukļu tīkls
Ķekavas novads šobrīd ir vispozitīvākais piemērs, to atzīst arī pārējo pašvaldību pārstāvji. Projekta ietvaros “Aukles darbs – misija” Ķekavas novadā apmācītas 60 aukles, lai nodrošinātu uzraudzību bērniem, kuri vēl gaida rindu bērnudārzā. “Mūsu novadā nav tik liels privāto bērnudārzu piedāvājums, tāpēc bija jārada risinājums. Apmēram puse bērnu, kuri gaida rindu bērnudārzā, apmeklē privāto dārziņu, puse nodoti aukļu uzraudzībā. Aukļu tīkls darbojas kā centrs, kurā strādā vairākas aukles, viena aukle pieskata ne vairāk kā piecus bērnus,” stāsta Ķekavas novada pašvaldības izglītības daļas galvenā speciāliste Vera Kļaviņa.
Arī Rīgas aktīvo senioru alianse, kura dēvēta par vecmāmiņu kontaktbiržu, veic senioru apmācības, lai palīdzētu jaunajām ģimenēm. “Lai šī palīdzība būtu kvalitatīva, projekta ietveros notiek kursi bērnu aprūpē, kuros tiek apmācīti seniori, kuri pēc tam var nodrošināt palīdzību bērnu vecākiem,” stāsta biržas vadītāja Zenta Roderte.
Diskusijas dalībnieki pieskārās arī higiēnas jautājumiem bērnudārzos un auklēm. “Prasības ir dalītas. Fiziskām personām tās ir minimālas. Protams, pret pašvaldību un privātajiem dārziņiem, tās ir daudz stingrākas un uzraudzītas regulāri. Pret auklēm, kuras pieskata bērnu viņa dzīvesvietā vai savā, prasības netiek uzstādītas nekādas,” stāsta Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Solvita Muciniece. Arī bērnudārzu platībā viņa saskata sanitārās problēmas, jo bieži vien telpas ir pārapdzīvotas, kas rosina dažādu vīrusu izplatību. 2020. gadā stāsies spēkā prasība katram bērnam nodrošināt minimālo platību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gatavojoties sabiedriskajam forumam “Laiks bērniem! Ceļā uz ģimenei draudzīgāko sabiedrību”, kas norisināsies 9. un 10. augustā Nacionālajā bibliotēkā, rīko publisko diskusiju ciklu, lai apspriestu Latvijas ģimenēm svarīgus jautājumus.
