E. Līcītis: – Tiek kritizēts arī jaunais Būvniecības likums. Pēc Zolitūdes traģēdijas uzsvēra, ka lielā mērā nekompetence ceļas no tā, ka normatīvos aktus saraksta un būvniecību uzrauga juristi, nevis būvinspektori. 7
– Tā ir. Valstī ražo daudz juristu, kurpretī celtniekus – mazāk. Vēl mazāk ir augstas klases celtnieku un vēl augstāka līmeņa būvinspektoru. Par jaunā Būvniecības likuma kvalitāti spriedīsim pēc zināma laikposma, kad to īstenos praksē. Tur ir plusi, mīnusi, taču likumu samērā lielā steigā un pavēles formā pieņēma – acīmredzot sekos “slīpējumi”.
V. Krustiņš: – Darbojas Repšes partija, kurā par alfu un omegu pieņēma atbalstu uzņēmējiem. Visas pārējās tāpat sola palīdzēt uzņēmējdarbībai. Kāda tam atdeve?
– Vēlēšanās visi solīja, bet atdevi var prasīt no valdībā iekļuvušajiem spēkiem. Uzņēmēji tiešām nopietni jāatbalsta, kaut vai kārtojot likumdošanu. Uzņēmējs ir cilvēks, kurš uzņemas atbildību par visu, ko dara. Viņš pats ņem bankā kredītu, pieņem darbā cilvēkus, atbild, lai viņiem būtu algas, meklē sev darbu. Uzņēmēji ir valsts motors. Taču, runājot kaut vai par Rīgas pils ugunsgrēku – mēs uzskatām, ka uguns neizcēlās mūsu darbības zonā, un to pierāda angļu eksperti. Bet prokuratūra iet uz tiesu ar lietas 30 sējumiem, aiznesot tikai pusi sējumu, nevis otru pusi, kas runā mums par labu. Atstāj tikai apsūdzībai nepieciešamo – pret celtniekiem vērsto. Protams, juristi apstrīdēs šādu piegājienu un tendenci, taču arī likumā ir absurds, kur LRTK, LDDK un Ārzemju investoru padome vēršas pie Saeimas, lai labo.
Greizi, šķībi un postoši ir tas, ka, ja kāds no maniem 1200 darbiniekiem neuzmanības dēļ nomet nodeguli, izraisot ugunsnelaimi, tad uzņēmuma konta 32 miljoniem var uzlikt arestu. Kas tas par likumu! Kā varu izsekot, kas kādreiz dzīvē gadītos tūkstoš darbiniekiem? Tas izskatās pēc terora, un, ja uzņēmējus mācīs dzīvot pēc šādiem citur pasaulē neakceptētiem likumiem, tad neviens no viņiem te negribēs strādāt. Ja es tīšuprāt liktu strādniekam darīt ko nelikumīgu, tad man jāatbild pēc zināmas gradācijas, taču uzņēmēji nav jāsoda par katru darbinieka neuzmanību.
E. Līcītis: – Un kā veicas sarunas Saeimā, valdībā? Uzņēmēji gūst atsaucību?
– Mēs taču lasām deklarēto apņemšanos – sakārtot uzņēmējdarbības vidi. Lūdzu, radiet noteikumus, lai uzņēmējam nav visu laiku jābaidās, no kuras puses virsū kritīs kārtējais ķieģelis. Noformējoties koalīcijai, darīsim kā katru gadu. Uzņēmēju organizācijas ies pie tiem, kas būs pie varas, lūgs mainīt konkrētas lietas.
