E. Līcītis: – Vai valsts palīdz mūsu ražotājam – eksportētājam? 7
– Man ir samērā laba pieredze ar Ozola kunga vadīto Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kas vairākkārt sniegusi atbalstu. Arī jaunajām rūpnīcām ir nauda no ES fondiem. Mūsu projekti ir profesionāli sagatavoti, pērkam iekārtas, ar kurām ražos konkurētspējīgu produktu, un tās ir reālas lietas, kas jāatbalsta, tam Eiropas līdzekļi ir arī domāti.
– Kā ar savu uzņēmēja praksi vērtējat saimniecisko sadarbību un iešanu Krievijas tirgū?
– Krievijā celtniecības darbos strādāju pirms viņu lielās krīzes 90. gadu nogalē. Palaimējās laikus beigt darbus un tikt prom. Taču kopš tā laika sev pateicu – ar šo valsti sadarbība ir ļoti sarežģīta.
V. Krustiņš: – Lai pārvaldītu visas kompānijas, jums taču vajadzīgs uzticams, pārbaudīts personāls. Turpretī valdībā, ministriju birojos darbu apgrūtina biežā personāla mainība, ne visai augstā kompetence, spiestā lieta dot darbu partiju apkalpojošiem biedriem.
– Ilgos gados komplektējām vadošos darbiniekus, sijājot tos kā dzintara gabaliņus jūras krasta smiltīs, taču šodien reti kurš pamet darbu “Skonto” grupā, un mums jāmeklē tikai vērtīgs papildinājums jaunajās darbavietās. Par padomu došanas līmeni valdībā man ir līdzīgi vērojumi jūsējiem.
Man liekas, ka valdībā varētu atļauties mazu, kompaktu, toties augsti profesionālu Celtniecības ministriju, kāda agrāk nozarei bija. Jo tagad ar celtniecību nodarbojas visi, pat Veselības, Kultūras, Izglītības ministrijas – visi kaut ko ceļ. Nav kontroles, darbi nav vienās rokās, par nozari atbild Ekonomikas ministrija un VARAM. Sanāk putra, kur īsti neatbild neviens. Ar ministriem vairākreiz runājām, vai Nacionālās bibliotēkas būvi nevar nodot Finanšu ministrijai, jo tās pakļautībā ir Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, kur vismaz ir zināma prakse un pieredze ēku apsaimniekošanā. Nevajag likt būvēt tik milzīgus objektus ministrijām, kam ir pavisam citas kompetences nekā būvniecība. Taču atdot negrib, jo gribas izpelnīties laurus, būt pie lentītes griešanas. Okei, bet celtnieki lai ceļ mājas, Izglītības ministrija lai kārto skolu sistēmu, Veselības ministrija lai domā par medicīnisko aprūpi – man tā šķiet pareizā loģika. Visās ministrijās sēž pa kādam būvspeciālistam, taču prātīgāk būtu viņus apvienot, likt izstrādāt normatīvus, veidot būvniecības likumdošanu zem viena – Celtniecības ministrijas – jumta.
