6
Bučoties negrib
EBD sarunu vakarā ar savu pieredzi dalījās jaunieši no Francijas, Ukrainas, Meksikas un Itālijas. Tomass no Francijas latviešu valodā iemācījies pateikt trīs teikumus – savu vārdu, no kurienes nāk un to, ka ir brīvprātīgais. Rīgā dzīvo jau sešus mēnešus, māca bērniem franču un angļu valodu. Tomass stāsta: “Pirmais, kas mani pārsteidza, bija laikapstākļi. Ierados februārī, kad Latvijā ir nenormāli auksts. Nācās pierast pie tā, ka ziemas šeit ir bargākas nekā pie mums Francijā. Otrs – kultūru atšķirība. Reiz gadījās amizanta situācija, kad iepazinos ar meiteni. Francijā sasveicinoties sabučoties uz vaigiem ir norma, bet, kad vēlējos sabučot šo nupat iepazīto dāmu, viņa neizpratnē atgrūda mani. Man bija kauns, tādēļ nācās izskaidrot savas rīcības iemeslu. Mācot citiem valodas, nākas sevi pārvarēt un mācīties pašam, jo pirmo reizi daru šāda veida darbu. Ikdiena šeit ir ļoti krāsaina, strādāju ar bērniem, organizēju pasākumus un tādā veidā gūstu lielu morālo gandarījumu. Kļūstu bagāts ne no materiāliem līdzekļiem, bet gan no sociālā darba, ko veicu.”
Runājot par bagātību, L. Bodniece norāda, ka turīgs, veicot brīvprātīgo darbu, nekļūsi, bet arī badā nemirsi. Ja iepriekš esi dzīvojis šiki, tad varētu būt grūtības. Savukārt, ja pieticīgi – ar piešķirto naudas summu vajadzētu pietikt. “Kabatas naudas lielums un piešķiršanas veids ir atkarīgs no organizācijas, kurā jaunietis tiek uzņemts. Summu, protams, ietekmē arī pašas valsts labklājības līmenis,” izskaidro “Esi labs” pārstāve.
“Ar EBD piešķirto kabatas naudu man nepietiek, esmu pieradis labi dzīvot, jo Francijā strādāju algotu darbu, bija stabili ienākumi. Labi, ka man ir personīgie iekrājumi, citādi būtu grūti,” atklāts ir Tomass.
Seši jauni projekti
Lū no Meksikas ilgojas pēc tako un siltuma. Ielidoja laikā, kad Latvijā bija mīnus divdesmit grādi. “Dzīvojot savā valstī, jutos nelaimīga, vēlējos aizbēgt no ierastās vides un rutīnas. Latvijā mācu bērniem spāņu valodu. Ar video un spēļu palīdzību, ne pēc metodikas. Esmu brīva stila piekritēja un vēlos dot zināšanas, lai audzēkņi pēc tam varētu brīvi komunicēt šajā valodā. Jāteic, jūs, latvieši, ļoti ātri apgūstat valodas, tas man bija pārsteigums. Protams, ierodoties svešā valstī, sākums bija ļoti grūts. Nobijos – apkārt viss jauns, man neierasts un nezināms. Tomēr varu teikt – šie seši mēneši ir bijuši lieliski, tās ir atmiņas, kas prātā paliks uz mūžu. Atziņa, ko esmu sapratusi, dzīvojot Latvijā, – tūkstošiem kilometru nespēs mainīt manu būtību, jo no sevis aizbēgt nav iespējams,” pārdomājot stāsta meksikāniete.
Šobrīd ir seši aktuāli projekti, kam pieteikties tiek aicināti jaunieši no visas Latvijas. Organizācijas “Esi labs” pārstāve Ina Ločmele norāda: “Ir iespēja doties divos ilgtermiņa projektos uz Slovēniju – strādāt ar bērniem, organizēt mākslas, mūzikas un sporta aktualitātes viņiem. Ja ir vēlēšanās dzīvot vienu gadu Spānijā vai Beļģijā, arī šajās valstīs ir brīvas vakances. Tomēr, ja nav pārliecības par ilgtermiņa projektu, ir iespējams doties īstermiņā uz Poliju un Bulgāriju. Šajos projektos varēs apmeklēt seminārus un pildīt mākslas festivāla asistenta darbu.”
