Iespēja dzīvot kādā no ES valstīm – aicina strādāt brīvprātīgi 6
Vairāk nekā simts jauniešu no Latvijas ir devušies uz dažnedažādākajām valstīm, lai piedalītos Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) projektos. Tā ir iespēja izzināt sevi, apgūt jaunas prasmes un iepazīt svešu kultūru. Organizācija “Esi labs” aicina jaunus cilvēkus nebaidīties izkāpt no savas komforta zonas un pieteikties vairākiem projektiem. 31. jūlijā notika EBD sarunu vakars, kurā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās cittautieši, kas šobrīd dzīvo un veic brīvprātīgo darbu Latvijā.
Iespēja dzīvot kādā no ES valstīm
“Jau vairāk nekā sešus gadus sūtām brīvprātīgos latviešus uz ārzemēm veikt brīvprātīgo darbu. Vecumā no 17 līdz 30 gadiem. Piedāvājam iespēju doties uz jebkuru Eiropas Savienības valsti strādāt kādā no sfērām, kas jaunieti interesē, – sociālais darbs (piemēram, ar bērniem, veciem ļaudīm), kultūras joma, sports u. tml.,” organizācijas piedāvātās iespējas skaidro “Esi labs” vadītāja Linda Bodniece. Doties strādāt uz ārzemēm ir droši, jo katrā valstī ir nacionālā aģentūra, kas ļauj ikvienai organizācijai veikt akreditāciju un uzņemt brīvprātīgos darbiniekus, uzsver L. Bodniece. Jauniešiem piedāvātie projekti tiek akreditēti, kas rada pārliecību par to drošību.
Vēl viens pluss – EBD ir par brīvu. Gan ceļš, gan dzīvošana un arī apdrošināšana tiek apmaksāta. Tāpat ir iespēja pilnveidot angļu valodas zināšanas un apgūt arī tās valsts valodu, kurā tiek veikts brīvprātīgais darbs. “Lai gan atsaucība ir diezgan liela, uzskatu, ka jaunieši nav pietiekami informēti par piedāvātajiem projektiem. Ir nepieciešams uzrunāt cilvēkus arī reģionos, izskaidrot mūsu organizācijas principus. Piedāvāto projektu ilgums ir divējāds. Īstermiņa ilgst līdz diviem mēnešiem, bet, ja ir drosme, iespējams doties ilgtermiņa projektos, kas ilgst līdz pat gadam. Motivācija, kādēļ izvēlas doties projām, atšķiras. Ir jaunieši, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas vēl nav izlēmuši, ko vēlas iesākt. Tādēļ dodas brīvprātīgajā darbā, lai apzinātos sevi. Otri – kā es. Devos EBD uz Spāniju, kad man bija 26 gadi. Nodzīvoju tur deviņus mēnešus. Strādājot Latvijā, jutos izsmelta, vēlējos pārmaiņas, un došanās projām bija labs veids, lai lauztu ikdienas rutīnu. Aizbraucu, lai atgrieztos ar jaunu skatu uz dzīvi un idejām, arī ar labām spāņu valodas zināšanām,” skaidro “Esi labs” vadītāja.
