Aicina risināt ebreju īpašumu jautājumu 0
“Latvijas ebreju kopienai nepieciešama pirmskara īpašumu restitūcija, jo tas ir morāles jautājums,” uzsver ASV Valsts departamenta īpašā vēstniece antisemītisma novēršanas un apkarošanas jautājumos Hanna Rozentāle, kura viesojās Latvijā.
Īpašās sūtnes tēvs bijis izdzīvojušais holokaustā, tādēļ viņai arī personiski motīvi runāt par šo vēstures drūmo lappusi. Latvijā viņa ieradusies, lai novērotu, kā mūsu valstī izturas pret holokaustu un kādas mācībstundas Latvija guvusi no šā perioda. Jautāta par ebreju īpašumu restitūciju Latvijā, ko ASV Senātā uzsvēris arī topošais ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala, H. Rozentāle pauda uzskatu, ka pagaidām neatrisinātais jautājums par ebrejiem piederējušo pirmskara īpašumu restitūciju nenākot par labu Latvijai. Pēc viņas vārdiem, pasaulē ir palikušas tikai dažas valstis, kurās šī lieta nav atrisināta, turklāt tas būtu morāls solis attiecībā pret “Latvijas sabiedrībā labi integrēto ebreju kopienu”. Vai sūtne sagaida kompensāciju izmaksāšanu vietējai ebreju kopienai? “Dažādās valstīs pastāv dažādi modeļi, kā risina šo jautājumu, piemēram, iespējama īpašumu restitūcija, bet citur kādreiz ebrejiem piederējušie īpašumi uzcelti no jauna. Jūsu valstij ir jāizlemj, kā vislabāk atrisināt īpašumu lietu. Cik saprotu, nākamā gada februārī būs lēmums,” teica H. Rozentāle.
Vizītes laikā vēstniece apmeklējusi arī Rīgas geto muzeju, Okupācijas muzeju, Žaņa Lipkes memoriālu un Rumbulas memoriālu, kā arī tikusies ar ebreju kopienas pārstāvjiem. “Okupācijas muzejs parāda 20. gadsimta sarežģīto raksturu. Aplūkoju izstādi par Rumbulu un ebreju likteņiem un ceru, ka nākotnē tā kļūs par pastāvīgu izstādi,” sprieda vēstniece.
Savulaik kritiku par muzeja vienveidību izteicis Simona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs, taču vēstniece uzskata, ka pastāvīga izstāde par ebrejiem un viņu ciešanām varētu ieinteresēt S. Vīzentāla centru. “Holokausts nav vēsture, tās ir mūsdienu ziņas. Mums jāapzina ne tikai izdzīvojušie, bet arī ebreju glābēji.
Viņiem tagad ir pāri 80 vai 90 gadiem. Svarīgi ir uzklausīt viņu stāstus. Jūsu valstī ir divi miljoni iedzīvotāju, bet ir apzināti 400 ebreju glābēji, un tas ir nopietns vēsturiskais mantojums, ar ko lepoties,” sacīja H. Rozentāle.
Īpašā sūtne uzsver, ka holokausta mantojums ir mūsdienu jautājums, tas neattiecas tikai uz ebrejiem, bet gan uz naidīgām izpausmēm pret dažādām sabiedrības grupām. Pēc Otrā pasaules kara pasaule vēl joprojām neesot iemācījusies novērst genocīdu – kā piemēru viņa min Pola Pota režīmu Kambodžā, kā arī slaktiņus Bosnijā un Hercegovinā. “Mūsdienās cilvēki arī mēdz ienīst romus, musulmaņus, gejus un lesbietes,” minēja Hanna Rozentāle.
