Levits atgādina, ka Saeimā jau desmit gadus ir iestrēdzis likums par vietējo pašvaldību referendumiem 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits tradicionālajā uzrunā Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē novēlēja deputātiem pēc izbaudītās Latvijas vasaras rudenī atgriezties Saeimā “ar gatavību diskutēt par labāku risinājumu Latvijas kopējam labumam un apņēmību šīs diskusijas turpināt varbūt nedaudz labākas savstarpējas sapratnes gaisotnē”.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) informēja, ka Saeima uz sēdēm plāno sanākt arī vasarā, novēlot arī E. Levitam priecīgus Līgo svētkus. E. Levits izteica vairākus aicinājumus, tā liekot saprast, kādus uzlabojumus viņš sagaida no Saeimas.
Prezidents uzsvēra arī Satversmes tiesas lomu, kuras ignorēšana nesen izraisīja konstitucionālās krīzes draudus. Tajā pašā laikā prezidents neskopojās arī ar uzslavām par labi padarīto, piemēram, par pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā.
E. Levits vēlreiz atgādināja, ka Saeima nevar pieņemt likumu, kas ir tiešā pretrunā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kā tas bija ar mēģinājumu panākt Varakļānu novada palikšanu Rēzeknes novadā.
Valsts prezidents kā Satversmes sargs nevarētu šādu likumu izsludināt. E. Levits norādīja, ka starp Satversmes tiesu un Saeimu pastāv konstitucionālā dialoga iespējas un Saeimai ir plaša rīcības brīvība, kā ST nolēmumu īstenot.
“Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka cieņpilns konstitucionālais dialogs ir tiesiskā valstī piemērots veids, kā šādus jautājumus risināt,” teica E. Levits.
Premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “Latvijas Avīzei” šo prezidenta atgādinājumu minēja kā ļoti svarīgu, jo nevienā no iepriekšējām Saeimām tāda attieksme pret Satversmes tiesu neesot pieredzēta.
Satversmes tiesu var kritizēt, bet tās spriedumi ir jāpilda, uzsvēra deputāts, atzīstot, ka ir vēl vairāki ST spriedumi, par kuru izpildi diskusijas jau ilgāku laiku turpinoties, ko, visticamāk, esot ievērojis arī prezidents.
Sagaida Pašvaldību likumu
Dienu pirms pavasara sesijas slēgšanas Saeima pieņēma E. Levita iesniegto “Latviešu vēsturisko zemju likumu”, par ko prezidents bija gandarīts, uzsverot, ka šis likums būs būtisks papildinājums “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam”.
Taču E. Levits sagaida, ka Saeima pieņems arī Pašvaldību likumu, kurā jo īpaši svarīgs būšot regulējums par vietējo kopienu vēlētām iedzīvotāju padomēm.
Viņš atgādināja, ka, parakstot Administratīvo teritoriju likumu, ir norādījis – ja iedzīvotājiem nebūs iespējas ietekmēt savu tuvāko apkaimi, viņu līdzdalība vēlēšanās būs zema, “un to mēs arī redzējām pašvaldību vēlēšanās”.
Jau kuro reizi E. Levits atgādināja, ka Saeimā jau desmit gadus ir iestrēdzis likums par vietējo pašvaldību referendumiem.
Jāpaskaidro, ka šo likumu 12. Saeima īsi pirms pilnvaru beigām bija sagatavojusi pieņemšanai galīgajā lasījumā pēc trīs gadus ilgām debatēm komisijā un darba grupās.
Taču pēdējā brīdī, kad jau bija noteikts tā izskatīšanas datums, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) lūdza to atlikt, izsakot konceptuālus iebildumus.
Ja likums būtu toreiz pieņemts, tas būtu atvieglojis iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu arī administratīvi teritoriālās reformas apspriešanas laikā.
Valsts prezidents mudināja veikt arī valsts pārvaldes rīcībspējas un efektivitātes novērtējumu, jo pandēmijas krīze uzrādījusi tajā problēmas. “Nepietiek tikai atrast atbildīgo par vienu vai citu kļūdainu lēmumu.
Runa ir par veselas sistēmas mazspēju adekvāti rīkoties krīzes situācijā,” teica E. Levits. Ar to viņš domāja gan neveiksmīgo vakcīnu iepirkumu un nespēju sagatavoties vakcinācijas uzsākšanai, gan attīstības un noturības mehānisma līdzekļu izmantošanas plānu, kad atklājušās vājās pārnozaru sadarbības spējas.
“Šiem ārpuskārtas līdzekļiem ir jākalpo nevis pašreizējo vajadzību apmierināšanai, bet gan Latvijas kvalitatīvai izaugsmei,” uzsvēra Valsts prezidents.
Latviešus nevar diskriminēt
E. Levits atgādināja Satversmē noteiktās garantijas latviešu valodai un kultūrai kā valsts pamatam. Nesen viņam nācies lūgt valdību atlikt Valsts valodas pamatnostādņu apstiprināšanu, jo tajās valsts valoda bijusi skatīta kā viens no daudzvalodības elementiem.
“Tas liecina, ka izpratne par valsts valodas īpašo konstitucionālo lomu mūsu valstī acīmredzot nebija pietiekama un vēl joprojām nav novērstas padomju okupācijas sekas, kas izpaužas kā latviešu diskriminācija darba tirgū, ja viņi neprot krievu valodu. Mums ir jāpieliek punkts šim padomju mantojumam,” uzsvēra Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka tā no darba tirgus tiek izstumti tautieši, kas atgriežas no ārzemēm, un jaunieši, kas neprot krievu valodu. E. Levits rosina iedibināt Saeimā debates par valsts valodu, uzklausot valdības ziņojumu, līdzīgi kā notiek ikgadējās debates par ārlietu ministra vai tiesībsarga ziņojumu.
Tās varētu sasaistīt ar 15. oktobri, ko Saeima šonedēļ noteica par Valsts valodas dienu.
Valsts prezidents pievērsa uzmanību arī ilgus gadus novārtā atstātajai iekšlietu sistēmai, kur esot slikti darba apstākļi, neatbilstošs atalgojums, novecojusi infrastruktūra un mūsdienu prasībām neatbilstoša darbinieku izglītība.
“Tāpēc es aicinu valdību izstrādāt īpašu programmu piecu, septiņu gadu garumā, kā pakāpeniski nostiprināt arī mūsu iekšlietu sistēmu, kas ir tik nozīmīga mūsu valsts drošībai,” teica E. Levits.
Vēl viņš rosināja Saeimu izstrādāt un pieņemt likumu par valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī samazināt pievienotās vērtības nodokli uz pieciem procentiem, lai stiprinātu mediju un grāmatniecības attīstību.
Visbeidzot Valsts prezidents aicināja deputātus uz konstruktīvu un saskanīgu Saeimas un valdības sadarbību, lai izvairītos no nevēlamiem parlamentāriem negadījumiem.
“Saeimai ir jāieklausās valdības argumentos, bet, ja tā pieņem pretēju lēmumu, tam jābalstās daudzpusīgā situācijas izvērtējumā,” paskaidroja E. Levits.
