Aicina pārtiku nemest atkritumos 4
Latvijas rīcībā vairs ir tikai gads, lai nodrošinātu, ka bioloģiskie atkritumi ir vai nu atdalīti un pārstrādāti rašanās vietā, vai savākti dalīti un nav sajaukti ar citiem atkritumu veidiem. Termiņš zināms, taču joprojām nav zināms, kam pārtikas atkritumu šķirošana būs obligāta, kam brīvprātīga, vai privātmājai arī vajadzēs konteineru pārtikas atkritumiem jeb pietiks ar tradicionālo komposta kaudzi.
Eiropas Komisija jau izteikusi bažas, ka pastāv risks, ka Latvija varētu nesasniegt nākamajam gadam izvirzīto mērķrādītāju attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.
Viens no iemesliem – mājsaimniecībām nav ekonomiskā stimula šķirot atkritumus un visa cita starpā bioatkritumu dalīta vākšana nenotiek pietiekami efektīvi.
Ar bioloģiski noārdāmiem atkritumiem saprot gan tā saucamos zaļos atkritumus – lapas, zāli, gan pārtikas atkritumus. Latvijas atkritumu apsaimniekošanas operatori zina par termiņu, kas tuvojas, un līdz šim eksperimentālā kārtā no iedzīvotājiem un ēdināšanas uzņēmumiem vākuši pārtikas atkritumus.
Interese par šķirošanu – neliela
Ziemeļvidzemes pašvaldību izveidotais atkritumu apsaimniekotājs SIA “ZAOO” no iedzīvotājiem par maksu jau tagad savāc zaļos atkritumus, bet pārtikas atkritumus tikai no ēdināšanas uzņēmumiem un tikai Valmierā. Pārtikas atkritumu savākšanai paredzēts 240 l konteiners, kurā ievietots melnas krāsas maiss. Atkritumu apsaimniekotājs piepildītos konteinerus ne retāk kā reizi nedēļā apmaina pret tukšiem.
“Piedāvājām Valmieras uzņēmumiem pārtikas atkritumu savākšanu jau pirms gadiem desmit, pieteicās nedaudz vairāk par desmit klientiem, kam to vajadzēja,” atzīst SIA “ZAAO” klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Vīgants.
“Interese par pārtikas atkritumu savākšanu nav palielinājusies. Nav tā, ka pilnīgi visas ēdināšanas iestādes Valmierā būtu paņēmušas šo pakalpojumu. Un, es domāju, no iedzīvotājiem interese vispār būs ļoti maza, jo viņiem izdevīgāk bioloģiskos atkritumus likt kompostā.”
Valmierā savāktos pārtikas atkritumus nogādā poligonā “Daive”, kur tie tiek sajaukti ar lapām un kompostēti.
Tehniskais komposts pēc tam tiek izmantots poligona vajadzībām, piemēram, šūnu pārklāšanai.
“Nekur tālāk īsti nav kur to visu realizēt,” skaidro M. Vīgants. “Kompostam, kurā izmanto pārtikas atkritumus, nav noieta. Tam ir jābūt ļoti labas kvalitātes, lai to varētu izmantot, piemēram, daiļdārzniecībā.
Bet to nevar nodrošināt, jo nevar garantēt, ko iedzīvotāji vai uzņēmums būs iemetis pārtikas atkritumu konteinerā.
Ja būs iemetis bateriju, tad viss komposts būs pagalam. Eiropā poligoni aprīkoti ar dažādām iekārtām, piemēram, specifiskiem sijātājiem, kas ļauj iegūt diezgan tīru kompostu, ko pēc tam izmantot lauksaimniecībā.”
Šobrīd tikai poligoniem “Getliņi” un “Križevņiki” atvēlēta Eiropas nauda, lai uzstādītu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas. Pārējiem poligoniem jāgaida rindā un jācer uz finansējumu nākamā plānošanas periodā.
“Viens ir savākt, bet otrs – nav jēgas vākt, ja nav pēc tam ko darīt ar to materiālu. Nav kur viņu likt, nav kur pārstrādāt,” secina “ZAAO” pārstāvis.
“Kamēr nav pieejams finansējums pārstrādes iekārtām, tikmēr būs sarežģīti ar nosacījumu izpildi, ko ministrija noteikusi par atkritumu dalītu savākšanu.”
Smagi, netīri un smird
Atkritumu operatora “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics, vaicāts, kāpēc šobrīd uzņēmums no iedzīvotājiem nevāc pārtikas atkritumus, atzīst, ka Latvijā kopumā vērojama maza atsaucība atkritumu šķirošanā. Un tieši situācija ar dalīto vākšanu ir iemesls, kāpēc operatori nesteidz piedāvāt iedzīvotājiem bioloģisko atkritumu vākšanu, saprotot, ka iedzīvotāji, pirmkārt, to nav gatavi darīt, otrkārt, rēķinoties ar to, ka vismaz sākuma periodā netiks iegūts pārstrādei piemērots materiāls.
“Vienīgais motivators, kas iedzīvotājus stimulē šķirot atkritumu, ir cena, proti, cenu starpība starp dalītiem atkritumiem un nešķirotiem. Latvijā šķiroto atkritumu apsaimniekošana ir bez maksas, bet tarifs par nešķirotiem atkritumiem vidējai mājsaimniecībai daudzdzīvokļu mājā bieži vien ir divi, trīs, četri eiro no dzīvokļa mēnesī, kas uz pārējo komunālo maksājumu fona ir ļoti maz. Vidēji tie ir līdz pieciem eiro no dzīvokļa, un dzīvoklī parasti dzīvo vairāk par vienu cilvēku,” skaidro G. Levics.
Privātmājās dzīvojošie var ietekmēt atkritumu savākšanas rēķinu, vairāk šķirojot un bioloģiskos atkritumus kompostējot, ko daudzi arī dara, īpaši ārpus Rīgas, taču daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuriem dažreiz viens konteineru laukums apkalpo pat piecas mājas, neizjūt ekonomisko labumu no atkritumu šķirošanas.
“Ja šķirojot par 20 centiem samazināsies rēķins, iedzīvotājs to pat nepamanīs. Un ir arī tāda cilvēku kategorija, kas nešķiro, bet sliktākais, ka starp tiem, kas nešķiro, ir arī tādi, kas piedrazo šķiroto atkritumu konteinerus.
Ir tādi, kuriem vienalga, kur izgāzt savu šmucspaini, arī dalīto atkritumu konteinerā.
Tas ir visur Latvijā, ne tikai Rīgā. Kaut kur vairāk, kaut kur mazāk. Tas ir atkarīgs pat vairāk no mājas kopējā inteliģences līmeņa. Ir rajoni, kur labi šķiro, ir rajoni, kur sliktāk.” G. Levics atzīst, ka Eiropas direktīvas un normatīvi piespiedīs operatorus piedāvāt iedzīvotājiem bioloģisko noārdāmo atkritumu dalīto vākšanu.
“Es domāju, ka nākamais, 2020., gads visiem atkritumu operatoriem Latvijā būs izaicinošs, lai katrs iedibinātu pārtikas atkritumu dalīto vākšanu sistēmu. Visticamāk, ka lielākā daļa liks atsevišķus konteinerus, kuros šos bioloģiskos atkritumus šķirot,” piebilst atkritumu operators.
Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana ir dārga, tie ir smagi, netīri un pārstrādei nepievilcīgi.
“Pārtikas atkritumi ir daudz smagāki, biežāk jāizved. Vasarā, minimums, var trīs dienas stāvēt, tad sāk smirdēt. Bet vai šie konteineri tik ātri pildīsies? Te ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Situācija ir sarežģīta arī citviet Eiropā. Nav jau tā, ka visā Eiropā aktīvi šķiro bioloģiskos atkritumus, tikai Latvijā ne,” skaidro G. Levics.
Eksperiments Čiekurkalnā
Pirms gada uzņēmums “Clean R” piedāvāja Čiekurkalna iedzīvotājiem Rīgā šķirot pārtikas jeb bioloģiskos atkritumus. Pārtikas atkritumi tika vākti mājoklī izturīgos, nelielas ietilpības atšķirīgas krāsas maisos, kas vēlāk bija jāmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Pēc atkritumu savākšanas maisi ar pārtikas atkritumiem nonāca šķirošanas rūpnīcā, kur optiskie skeneri atpazina maisu krāsu un atšķiroja tos no pārējiem.
“Clean R” sarūpētajos maisos drīkstēja mest pārtikas pārpalikumus, piemēram, mizas, serdes u. c. bojātu pārtiku, piemēram, augļu un dārzeņu atlikumus, tējas un kafijas biezumus, slapjus papīru atkritumus, ziedus un telpaugus, augsnes daļas.
“Mēs vēlamies atrast vērtīgu alternatīvu tradicionālajiem bioloģisko atkritumu konteineriem, jo, mūsuprāt, tas ir vienīgais veids, kā iesaistīt iedzīvotājus šajā procesā un sasniegt ES izvirzītos mērķus,” skaidro “Clean R” valdes loceklis G. Levics. Citu valstu pieredze liecina, ka šādā veidā 15% no sadzīves atkritumiem tiek nošķirti kā bioloģiskie atkritumi, bet, attīstoties iedzīvotāju pieredzei un šķirošanas iemaņām, – līdz pat 30%.
“Arī Čiekurkalnā rezultāti bija diezgan labi – apmēram 15–20% no atkritumu apjoma bija atsevišķi vākti, kurus pēc tam varējām nodalīt šķirošanas centrā kā bioloģiskos. Šīs sistēmas pluss ir tāds – ja iedzīvotājs šo maisu bioloģiskajiem atkritumiem paņēmis, tad viņš arī šķiros. Un šajos maisos būs tiešām bioloģiskie noārdāmie materiāli,” piebilst G. Levics.
Bioloģisko atkritumu vākšana maisos ir parocīgāka nekā atsevišķā konteinerā. Pirmkārt, maisi neaizņem daudz vietas, kas īpaši svarīgi ir tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo nelielos mājokļos. Otrkārt, nav nepieciešama atsevišķa vieta bioloģisko atkritumu konteineram, kas ir liela problēma galvaspilsētas namu pagalmos.
Treškārt, atkritumu vākšanas process ir vieglāk saprotams iedzīvotājiem – pārtikas atkritumi vienkārši jāsavāc atsevišķā maisā un jāmet kopējā konteinerā.
Ceturtkārt, šāda pieeja taupa resursus – nav nepieciešama jauna atkritumu savākšanas infrastruktūra un atsevišķi atkritumu savākšanas maršruti.
Čiekurkalnā savāktie pārtikas atkritumi tika nodoti pārstrādei poligonā. Biogāzes stacijas pārtikas atkritumus nevēlas pārstrādāt, tās izmanto vai nu govju, vai cūku mēslus un kukurūzu. Lai pārstrādātu pārtikas atkritumus, nepieciešamas specifiskas atļaujas, turklāt biogāzes ražotājus neapmierina piegādāto atkritumu kvalitāte.
Atkritumu apsaimniekotāji norāda, ka lielākais izaicinājums ir tas, ka pārtikas atkritumi nav viendabīgi, tie ir piesārņots.
“Iedzīvotāji nav uzņēmumi, kādam var paslīdēt roka. Labākajā gadījumā tas būs papīra gabals vai plēves maisiņš, bet ja nu tas ir dzīvsudraba termometrs, ko vēl joprojām gadās ieraudzīt atkritumos? Tad nekas vairs nav izmantojams kā komposts. Labākajā gadījumā ar to var aizbērt kādu grāvi vai karjeru, bet noteikti ne audzēt kādu lauksaimniecības kultūru.”
Iniciatīva – izmet mazāk pārtikas
Atkritumu apsaimniekotāji apsveic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvu iedzīvotājiem mainīt savus paradumus un samazināt ārā metamās pārtikas daudzumu – “Izmests nav pazudis”.
Ik gadu vidēji katra mājsaimniecība iztērē 200 un vairāk eiro par pārtiku, kas netiek izlietota, bet nonāk atkritumos, tiek secināts VARAM veiktajā pētījumā. Līdz ar neefektīvi izmantotu pārtiku, kas tiek izmesta, atkritumos nonāk arī tās iepakojums, kuru pēc tam nav iespējams pārstrādāt. Ceturtajai daļai iedzīvotāju ir pārāk spēcīgs ieradums visus atkritumus mest vienā miskastē, kā arī lielākais vairums iedzīvotāju norāda, ka atkritumus nešķiro, jo tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri, taču piektdaļa aizbildinās, ka šķirošana prasa laiku un rada neērtības.
Apdomīgāk iegādājoties pārtiku, mājsaimniecībām būtu arī finansiāls ieguvums.
Vidēji mēnesī viena mājsaimniecība pārtikas iegādei tērē līdz 250 eiro, taču lielākais vairums iedzīvotāju atzīst, ka miskastē nonāk līdz 10% nopirktā.
Savukārt gandrīz piektā daļa izmet līdz 20% pārtikas, kas gada griezumā veido aptuveni 600 eiro. Visbiežāk pārtika tiek izmesta, jo beidzies derīguma termiņš vai produkts sācis bojāties, taču teju ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pārtika miskastē nonāk tāpēc, ka nopirkts ir pārāk daudz. Gandrīz 30% iedzīvotāju produktu izmet, jo tas negaršo.
Visvairāk pārtikas atkritumu rodas no pagatavota ēdiena pārpalikuma, ko miskastē izsviež 45% iedzīvotāju, kaut arī šos produktus varētu pārvērst maltītē.
Ministrija aicina vecākus kopā ar saviem bērniem iesaistīties izglītojošā un izzinošā aktivitātē, kas palīdzēs apzināt ģimenes paradumus un radīto atkritumu apjomu, un to šķirošanas iespējas. Iniciatīvas “Izmests nav pazudis” ietvaros izveidota videi draudzīga vietne “Neizmet.lv.”, kur tiks publicētas vienkāršas receptes ēdieniem no pārtikas pārpalikumiem pēc ballītes un citām ikdienišķām dzīves situācijām.
Šeit arī pieejami praktiski padomi un elektroniska “Miskastes dienasgrāmata” – praktisks rīks sākumskolas skolēniem, kas spēles veidā aicinās skaitīt līdzi, kādu pārtiku un iepakojumu ģimene izmet.
Kompostēšana – vaļasprieks vai nepieciešamība?
Lai arī Eiropas Savienības valstīs ir liels politiskais spiediens uz atkritumu pārstrādi, kompostēšanu un atkārtotu izmantošanu, atkritumu pārstrādes apjoms palielinās pamazām. Kompostēšana Latvijā ir viena no mājsaimniecībās un pašvaldībās visvieglāk un visplašāk piemērojamām zaļo atkritumu pārstrādes iespējām.
Piemēram, Carnikavas novadā, lai veicinātu bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanu, noteikts, ka individuālajās mājās, ja kompostē vai šķiro bioloģiski noārdāmos atkritumus, atkritumu konteineri jāizved vismaz vienu reizi mēnesi, tiem, kas nekompostē, – divas reizes mēnesī.
Liela daļa Latvijas privātmāju iedzīvotāju veido komposta kaudzes. Diemžēl šis komposts ne vienmēr tiek pareizi sagatavots, līdz ar to zaudē savu enerģētisko vērtību. Iedzīvotāji ļauj organiskajiem atkritumiem pašiem sadalīties dabiskos apstākļos, tie netiek maisīti un mitrināti, un šādos apstākļos komposts gatavību sasniedz divu trīs gadu laikā, kad pamatbarības vielas jau ir izšķīdinātas un kompostam kā mēslošanas līdzeklim ir zema kvalitāte, secinājusi Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija.
Visbiežāk kompostēšanu izmanto četru un trīs cilvēku ģimenes. Pašu sagatavoto kompostu iedzīvotāji izmanto dārzā, piemājas teritorijas puķu dobēs, ap krūmiem, dārza zemes ielabošanai, apstādījumu veidošanai, augsnes uzlabošanai, dārza malu ielabošanai, dārza mēslošanai, dārza un siltumnīcas vajadzībām, telpaugu mēslošanai u. c.
Zaļo atkritumu kompostēšanā arvien aktīvāk iesaistās pašvaldības, daudzas izveidojušas savu kompostēšanas vietu vai laukumu.
Pašvaldības zaļos atkritumus pieņem arī no iedzīvotājiem. Tā, piemēram, šogad jau astoto gadu pēc kārtas arī Rīgas iedzīvotājiem bija iespēja nodot savāktās kritušās koku un krūmu lapas. Savāktās lapas par pašvaldības līdzekļiem tika nogādātas uz biomasas pārstrādes vietu Getliņu izgāztuvē.
Citas pašvaldības no zaļajiem atkritumiem iegūto kompostu izmanto apstādījumu veidošanā un teritorijas labiekārtošanā. Pašvaldības norāda, ka veic arī zaru šķeldošanu un iegūto šķeldu izmanto apstādījumu mulčēšanai, tūrisma taku un atpūtas vietu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī nodod kā kurināmo materiālu.
Pārtikas atkritumu bilance
* Latvijā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, bez tam vairāk nekā pusi no tās atkritumos izmet mājsaimniecības. Visbiežāk produktus, kam beidzies derīguma termiņš, izmet pilsētnieki, savukārt laukos dzīvojošie ar šādiem produktiem biežāk uzcienā savus četrkājainos draugus. Izmest atkritumos pārtikas produktus mēdz 67% Latvijas iedzīvotāju, šis rādītājs gada laikā pieaudzis par 8%.
* Vislielāko īpatsvaru ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumos veido izlietotās augu eļļas un tauki, kā arī zivju, gaļas, olu un piena produkti.
Salīdzinoši daudz atkritumos tiek likti arī pārtikas produkti, kuriem beidzies derīguma termiņš.
* Pārtikas atkritumu pievienošana kompostējamajam materiālam nav neatbalstāma, bet tā apgrūtina kompostēšanas nosacījumu izpildi. Lai veicinātu mājsaimniecību radīto biomasas sadalīšanos kompostēšanas laikā, jāpievieno lignīnu un celulozi saturošie zaļie dārza un parka atkritumi – lapas, zāle.
Avots: LASA, RIMI
Atbalsta:
