Aicina panākt eirozonas valstu atbalstu Latvijas iestājai eiro 0
Latvijas vēstniecībām un vēstniekiem ārvalstīs būtu jāsadarbojas ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām un dalībvalstīm, lai veidotu atbalstu eiro ieviešanai Latvijā. Tā vakar Latvijas diplomātisko misiju vadītāju ikgadējā sanāksmē sacīja premjers Valdis Dombrovskis.
Latvija plāno pievienoties eirozonai 2014. gada 1. janvārī, par spīti eirozonā valdošajai nestabilitātei tās dalībvalstu augsto parādu līmeņu dēļ.
Svarīgākais – pievienošanās eiro zonai
Premjers teica, ka pievienošanās eirozonai būs viens no galvenajiem jautājumiem tuvākā nedaudz vairāk kā pusgada laikā, tamdēļ viņš aicināja vēstniekus aktīvi strādāt, lai nodrošinātu katras ES valsts un it īpaši eirozonas dalībvalstu atbalstu Latvijas iestājai eirozonā.
Dombrovskis klāstīja, ka arī iekšpolitiski būtu vairāk skaidrojams un pamatojams, kāpēc Latvijai ir jāpievienojas eirozonai par spīti krīzei.
Viņš norādīja, ka arī Igaunija pievienojās laikā, kad eirozonā valdīja bažas par tās stabilitāti, taču Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts tikai ieguvusi no pievienošanās vienotajai Eiropas valūtai un pozitīva atdeve no eiro ieviešanas sagaidāma arī Latvijā.
Premjers arī atzina, ka tuvākais pusgads būs sarežģīts eirozonas krīzes kontekstā, jo lēmumi, ko sagaida finanšu tirgi, un lēmumi, ko vēlas dalībvalstu iedzīvotāji, ir pretrunīgi. Viņš pastāstīja, ka konkrētu valstu valdībām ir grūti vēlētājiem izskaidrot, kamdēļ būtu glābjamas savas valsts bankas, taču vēl grūtāk ir paskaidrot, kamdēļ būtu jāglābj citu valstu bankas.
Prioritāte – joprojām ES
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja: “Tas, ko mums nāksies nākamajā pusgadā darīt, mums ir jāturpina neapšaubāmi iesāktais, taču ir pilnīgi skaidrs, ka būtiskākā prioritāte joprojām būs mums Eiropas Savienība, būs jautājumi, kas skar gan diskusiju par ciešāku integrāciju, gan eirozonu.” Viņš norādīja, ka 2013. gada Saeimas ārpolitikas debatēs arī gribētu dzirdēt pirmās diskusijas par Latvijas ES prezidentūras prioritātēm. Pēc viņa teiktā, šīs diskusijas arī turpinātos 2014. gadā, un vairāki jautājumi noteikti Latvijai paliks mantojumā saistībā ar aktualitātēm ES, taču jau laikus vajadzētu sākt diskusiju par Latvijas prioritātēm ES prezidentūras laikā.
Lai arī iekšēji gan sabiedriskās domas aptaujās, gan no politiķiem izskan skeptisks viedoklis par atbalstu Latvijas dalībai ES, tomēr Rinkēvičs uzsvēra, ka neredz citu alternatīvu ģeostratēģiskā izpratnē Latvijas dalībai ES.
Rinkēvičs norādīja, ka Latvija šobrīd arī izpilda lielāko daļu Māstrihtas kritēriju, kas nepieciešami, lai Latvija kvalificētos dalībai eirozonā, un, ja nebūs dramatisku pārmaiņu pašā Eiropas Monetārajā savienība, tad par Latvijas mērķi jo projām saglabājas vēlme 2014.gadā ieviest vienoto Eiropas valūtu eiro.
Saikne ar diasporām
Premjers Valdis Dombrovskis sagaida Latvijas vēstnieku aktīvu darbu ar tautiešiem ārvalstīs, lai tādējādi palīdzētu valstij risināt demogrāfijas problēmas.
“Vēstniecību un vēstnieku kompetence šajā gadījumā būtu nodrošināt saikni ar Latvijas iedzīvotāju diasporām attiecīgajās valstīs, protams, tajās valstīs, kur tās ir, nodrošinot to, ka šīs diasporas saglabā saikni ar Latviju un mēs noturam šo kultūras saikni, kā arī strādājam pie tā, lai izmantotu jau esošo diasporu ekonomisko potenciālu arī Latvijas interesēs,” Latvijas vēstniekiem teica premjers.
Premjers uzskata, ka vēstniekiem ir jāuztur aktīvi kontakti ar tautiešu kopienām ārvalstīs, informējot par dažādām iespējām Latvijā, tostarp par darba iespējām, paskaidroja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. V. Dombrovskis arī vēstniekiem apliecinājis, ka līdz gada beigām koalīcija apņēmusies pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kas arī ir būtiski darbā ar diasporu.
