Aicina novērtēt NATO kandidātvalstu pūles 0
NATO virsotņu apspriede Čikāgā noslēgusies un sanāksmes dalībnieki atgriezušies mājup, lai detalizētāk informētu par saietā sasniegto. Kaut alianses iespējamā paplašināšana šajā samitā nebija prioritāro jautājumu lokā, sanāksmes noslēguma rezolūcijā apstiprināta NATO “atvērto durvju” politika.
Turklāt ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone neslēpj, ka nākamajā alianses virsotņu sanāksmē, kas notiks pēc diviem gadiem, NATO rindas kļūs skaitliski lielākas.
Šobrīd visaktīvāk pie alianses durvīm klauvē četras valstis – Gruzija, Maķedonija, Melnkalne un Bosnija un Hercegovina. Vistuvāk dalībai NATO esot Maķedonija, kurai vienīgo šķērsli pašreiz liek Grieķija, kas sola bloķēt maķedoniešu iestāšanos aliansē, kamēr netiks mainīts valsts nosaukums. Bosnijai un Hercegovinai joprojām jāīsteno konstitucionālās reformas, pirms tā varētu dabūt tā saucamo ceļa karti jeb uzdevumu kopu, kuru īstenojot valsts tiek uzņemta Ziemeļatlantijas pakta organizācijā. Melnkalne pie šādas “ceļa kartes” tika jau 1999. gadā, bet pagaidām vēl nav spējusi izpildīt visus tai noteiktos uzdevumus.
Sarežģīto attiecību ar Krieviju dēļ pagaidām NATO savā pulkā nesteidzas uzņemt arī Gruziju. Valsts parlamenta priekšsēdētājs Davids Bakradze pēc sanāksmes vietējiem medijiem gan stāstījis, ka Gruzija aliansē tiks uzņemta nākamajā paplašināšanas tūrē.
“Čikāgā notikušais pierāda, ka Gruzija nonākusi īpašā vidē un īpašā kontekstā,” apgalvoja Bakradze. Tādējādi saskaņā ar Klintones apgalvoto izriet, ka gruzīni NATO saimē varētu tikt uzņemti jau pēc nākamā alianses virsotņu saieta, kas paredzēts 2014. gadā.
Līdzīgi sarunā ar Igaunijas raidsabiedrību “ERR” izteicās arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, kuram Čikāgā bijušas tikšanās ar kandidātvalstu pārstāvjiem. Viņaprāt, visas četras valstis sasniegušas ievērojamu progresu, īstenojot politiskās un ekonomiskās reformas, kā arī stiprinot valstu drošību. “Kandidātvalstis ir pelnījušas atzinību par sasniegto. Tām jākļūst par NATO dalībniecēm. Mēs arī ļoti augstu vērtējam to dalību NATO operācijās,” apgalvoja Paets.
ASV pārstāvju palātas ārlietu komitejas vadītāja Iljana Rosa-Lehtinena pirms Čikāgas samita aicināja Gruzijai atvēlēt atsevišķu nodaļu sanāksmes gala rezolūcijā. Tas gan netika izdarīts. “Gruzijas drošība un suverenitāte ir ASV interesēs. Gruzijā 2008. gadā iebruka Krievijas spēki, un lielu daļu tās teritorijas Krievija joprojām ir okupējusi,” izdevumā “The Hill” rakstīja politiķe, kura pārstāv Republikāņu partiju. Viņa arī mudinājusi Gruziju NATO uzņemt “cik vien ātri iespējams”.
