Starp ES dalībvalstīm saasinās retorika un pārmetumi: aicina nepieļaut “vakcīnu nacionālismu” 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakcīnu ražotājiem kavējot iepriekš noslēgto līgumu izpildi, starp ES dalībvalstīm saasinās retorika un pārmetumi par “vakcīnu nacionālismu”.
Taisnīga piekļuve vakcīnām nav nodrošināta
Vakcīnu piegādes jautājumus paredzēts apspriest arī ES samitā, kas notiks ceturtdien un piektdien videokonferences formātā.
Pirms ES samita Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons paredzējis sazināties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, lai aicinātu viņus un citu ES dalībvalstu vadītājus noraidīt Eiropas Komisijas izteikto priekšlikumu par vakcīnu eksporta aizliegumu uz Britāniju.
Kāds diplomāts no Britānijai draudzīgas ES valsts intervijā laikrakstā “The Telegraph” izteicies, ka “premjers Džonsons varētu izmantot vakcīnu strīdu, lai uzdotu sevi kā Eiropas glābēju pēc veiksmīgās vakcinēšanas kampaņas Apvienotajā Karalistē”.
ES līdz šim ir vakcinēti aptuveni 12% iedzīvotāju, bet Britānijā vismaz vienu poti jau saņēmuši aptuveni 40% iedzīvotāju.
Eiropas Komisijas pārstāvis paziņojis, ka Brisele neuzstāj uz vakcīnu eksporta aizliegumu uz Britāniju, bet vēlas “savstarpīgumu un proporcionalitāti”, lai firmas pildītu saistības vakcīnu piegādē ES saskaņā ar noslēgtajiem kontraktiem.
“Eiropas Savienība pašreiz neatrodas tādā situācijā, lai varētu ziedot vakcīnas nabadzīgākajām valstīm,” paziņojusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
“Dalībvalstis izjūt lielu spiedienu sagādāt vakcīnas pašas priekš sevis,” intervijā Vācijas medijiem norādīja Leiena.
Tomēr viņa uzsvēra, ka ES finansiāli atbalsta “Covax”, kas ir Pasaules veselības organizācijas programma, kuras uzdevums ir gādāt, lai nabadzīgajām valstīm tiktu nodrošināta taisnīga piekļuve vakcīnām pret Covid-19.
“ES ir ieguldījusi 2,2 miljardus eiro šajā iniciatīvā. “Covax” jau ir piegādājusi 30 miljonus vakcīnu devu 52 valstīm,” sacīja Leiena.
Mehānisms, kas ļautu blokam tiešā veidā dalīties ar vakcīnām ar citām valstīm, nesāksies, kamēr ES nebūs uzlabota vakcīnu ražošana, norādīja Leiena. Jau 2020. gada pavasarī Leiena aktīvi iestājās par vakcīnu nodrošināšanu cilvēkiem visā pasaulē, taču līdz šim vairums vakcīnu izlietotas bagātajās valstīs.
Sarukusi uzticība ”AstraZeneca” vakcīnai
Eiropas valstīs sarukusi uzticība “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnai, konstatēts britu pētījumu centra “YouGov” aptaujā. Vairākums iedzīvotāju lielākajās ES valstīs, tajā skaitā Vācijā, Francijā, Spānijā un Itālijā, uzskata, ka šī vakcīna nav droša.
Aptauja veikta septiņās Eiropas valstīs no 12. līdz 18. martam, un tās gaitā iztaujāti 8000 cilvēku. Vācijā 55% iedzīvotāju uzskata, ka Britānijas un Zviedrijas farmācijas uzņēmuma izstrādātā vakcīna nav droša, un mēneša laikā šī iedzīvotāju proporcija pieaugusi par 15 procentiem.
32% vāciešu uzskata, ka “AstraZeneca” vakcīna ir droša. Francijā 61% aptaujāto to uzskata par nedrošu. Itālijā un Spānijā cilvēku skaits, kas zaudējuši ticību šai vakcīnai, pieaudzis par 27 procentiem.
Saistībā ar citu vakcīnu, tādu kā “BioNtech”/”Pfizer” un “Moderna” izstrādāto, tādu bažu vairošanās nav konstatēta. Britānija ir vienīgā pētījumā aplūkotā valsts, kur ziņas par trombu veidošanās gadījumiem pēc vakcinācijas nav atstājušas iespaidu uz iedzīvotāju ticību šai vakcīnai.
Divas trešdaļas britu uzskata, ka vakcīna ir droša, bet 9% to apstrīd, konstatēts aptaujā. “AstraZeneca” vakcīna, kas tika izstrādāta kopā ar Oksfordas universitātes zinātniekiem, Britānijas nacionālajā vakcinācijas programmā tiek izmantota kopš janvāra, un ar to līdz šim vakcinēti aptuveni 27 miljoni cilvēku.
Šomēnes virknē Eiropas valstu tika apturēta potēšana ar “AstraZeneca” vakcīnu, izplatoties bažām par trombu veidošanos dažiem ar šo vakcīnu sapotētajiem. Tomēr Eiropas Zāļu aģentūra ceturtdien “AstraZeneca” vakcīnu pret Covid-19 atzina par drošu.
Mēģinājums bloķēt vakcīnu eksportu būtu “kontrproduktīvs”
“Visi priekšlikumi ir uz galda,” vakar intervijā raidsabiedrībai BBC atzina ES finanšu pakalpojumu komisāre Maireda Makginnesa, neizslēdzot varbūtību, ka ES varētu apsvērt vakcīnu eksporta apturēšanu uz Britāniju.
Kā paziņojusi EK prezidente Urzula fon der Leiena, farmācijas firmai ”AstraZeneca” varētu tikt uzlikts aizliegums eksportēt koronavīrusa vakcīnu, kas tiek ražota tās rūpnīcās ES, ja uzņēmums nepilda agrāk saskaņotās piegādes saistības.
“ES pilsoņi ir vīlušies un neapmierināti, ka vakcīnas piegādes nenotiek tik raiti, kā mēs bijām paredzējuši,” teica Makginnesa.
Diskusijā par vakcīnu piegādi negaidīti iesaistījies Britānijas aizsardzības ministrs Bens Volless, kurš brīdinājis, ka jebkurš ES mēģinājums bloķēt vakcīnu eksportu būtu “kontrproduktīvs” un mazinātu ES pilsoņu iespēju izmantot vakcīnu.
Farmācijas firma “Pfizer”, kas saņem vakcīnas sastāvdaļas no uzņēmuma Jorkšīras grāfistē Britānijā, brīdinājusi ES, ka pret to varētu tikt vērstas atbildes sankcijas. Makginnesa noraidīja pret ES izteiktās apsūdzības “vakcīnu nacionālismā” un atgādināja, ka ES ir eksportējusi vakcīnas uz 31 valsti.
