Aicina pārdalīt nodokļus par labu pašvaldībai, kas piesaista uzņēmējus un strādājošos 2
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) varētu būt viens no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) stiprajiem balstiem administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitā, kurā var paredzēt lielu pašvaldību pretestību.
Par uzņēmēju paredzamo atbalstu reformai liecina LTRK vadības ieinteresētība tās īstenošanā, kā arī LTRK valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa norāde, ka LTRK un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pozīcijas ir tuvas un “viena otru papildinošas”.
LTRK vadība ceturtdien prezentēja savu redzējumu par administratīvi teritoriālo reformu. VARAM vairāk runājot par novadu karti, bet LTRK vispirms interesējot reformas saturiskā puse – jaunu labi apmaksātu darba vietu radīšana reģionos.
Lai motivētu pašvaldības piesaistīt un noturēt savā teritorijā uzņēmējus, pēc LTRK vadības domām, ir jāveic arī izmaiņas nodokļu likumos, paredzot, ka daļa ieņēmumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kā arī daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek novirzīta pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums darbojas vai iedzīvotāji strādā, piedāvāja J. Endziņš.
Politiski labvēlīgs fons
Tās nav jaunas idejas un ir jau agrāk vairākkārt apspriestas. Taču LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka pašlaik šo ieceru īstenošanai esot piemērots brīdis: “Mēs esam vēsturiskā situācijā, kad parlaments nav tik ļoti reģionos balstīts un politiski ir labvēlīgs fons šādu lēmumu pieņemšanai. Tāpēc mēs tik aktīvi tajā piedalāmies, jo redzam, ka tagad ir tāds politiskais briedums.”
Pašvaldībās joprojām ietekmīgā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimā ir opozīcijā, bet otrs reģionos lielākais politiskais spēks – Latvijas Reģionu apvienība (LRA) – parlamentā neiekļuva.
LRA jau ir paziņojusi, ka aicina Saeimā pārstāvētās partijas nodrošināt tautas nobalsošanu par VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu, iebilstot pret iespējamo nerēķināšanos ar vietējo iedzīvotāju viedokli. Savukārt Saeimā pārstāvēto partiju vairākums pirms vēlēšanām solīja īstenot pašvaldību reformu. LTRK vadība apstiprināja, ka LTRK ar ministru J. Pūci jau ir tikusies un bijusi jūtama abpusēja sapratne.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) “Latvijas Avīzei” teica, ka valdība nodokļu sistēmu sāks vērtēt no 2020. gada, cerot skaidrību par nepieciešamajiem uzlabojumiem tajā gūt līdz 2020. gada jūlijam. Diskusijās plānots iesaistīt sociālos partnerus, starp kuriem ir arī LTRK. Iespējamās izmaiņas nodokļu likumos varētu stāties spēkā no 2021. gada.
Ja runājot par uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas novirzīšanu pašvaldībām, tad esot jāatgādina, ka Latvijā pašvaldībām finansējums jau tagad esot viens no lielākajiem Eiropā. Ja šādas izmaiņas paredzētu, tad ieguvēja būtu Rīga un lielie attīstības centri, nevis Latgales novadi. Ideja par iedzīvotāju ienākuma daļas novirzīšanu pašvaldībai, kurā cilvēki strādā, esot interesanta, par to noteikti varēšot diskutēt, un ministrs to nenoraidot.
LTRK pārstāvji preses konferencē informēja par vēl vairākiem priekšlikumiem, kas varētu veicināt reģionu attīstību – tajā skaitā aicināja pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu. Lielākā daļa pašvaldību tiek atbalstītas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, kurā iemaksā Rīga un vēl pāris lielās pilsētas, kā arī daļa Pierīgas novadu.
J. Endziņš cer, ka reformas rezultātā izveidosies ekonomiski spēcīgākas pašvaldības, kas nedzīvos uz citu rēķina. Te gan jāsaka, ka no minētā fonda ievērojamas summas saņem arī daļa reģionālās attīstības centru, uz kuru bāzes ir izveidoti lielie novadi. Vēl svarīgāk esot pārskatīt valsts iestāžu tīkla izvietojumu, lai katrai no tām nav sava reģionālā karte. Savukārt Rīgas un Pierīgas pašvaldībām būtu nepieciešams noteikt īpašu regulējumu, kas esot nepieciešams vispirms jau kopīgas transporta sistēmas pārvaldības nodrošināšanai, uzskata LTRK vadība.
Neuzstāj uz lieliem novadiem
LTRK valdes priekšsēdis J. Endziņš atzina, ka lielāku novadu izveidošana būtu vēlama, bet tas nenozīmējot, ka visos gadījumos – jo lielāks novads, jo būs labāk.
“Mēs nespriedīsim par pareizo karti,” piebilda J. Endziņš. Taču, viņaprāt, būtu svarīgi jaunos novadus veidot uz esošo pašvaldību bāzes. Tas nozīmē, ka reformas gaitā vajadzētu tikai apvienot novadus, nevis nodalīt pagastus un iekļaut tos citā teritorijā. “Ja pēc reformas uzņēmējiem un arī iedzīvotājiem būs jāiet pārreģistrēt adreses, tad gan būs traki,” piebilda LTRK priekšsēdis.
Daļā novadu pēc 2009. gada pašvaldības reformas jau apvienojās (piemēram, Gulbenes novadā) visi agrākā rajona pagasti vai lielākā daļa rajona pašvaldību. Taču bija pāris izņēmumi, kad politisko pretrunu dēļ tas nenotika. Tā ap Cēsīm un ap Liepāju izveidojās daudzas nelielas pašvaldības. Piemēram, no Amatas novada domes līdz Cēsīm ir tikai pieci kilometri, bet vēl grūtāk ir samanīt robežu, kur beidzas Cēsis un sākas Priekuļu novads.
Viens no lielākajiem koka logu un durvju ražotājiem SIA “Staļi”, kas tiek uzskatīts par Cēsu uzņēmumu, juridiski atrodas Priekuļu novadā. Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (“Vienotība”) “LA” atzina, ka neformāli ir runāts ar apkārtējo pašvaldību vadītājiem par tuvināšanos, jo pēc pakalpojumiem jau arī cilvēki braucot uz Cēsīm, taču kolēģi pagaidām vēl ieņemot nogaidošu pozīciju. “Cēsīm jau reforma nav tik ļoti vajadzīga, cik tā ir vajadzīga valstij,” piebilda J. Rozenbergs.
Durbes novads ir viena no nelielajām pašvaldībām, kas bija agrākajā Liepājas rajonā. Taču tajā ir gan attīstīta uzņēmējdarbība, gan zems bezdarba līmenis – ap 4,5%. Lūgts vērtēt LTRK piedāvātās izmaiņas nodokļu likumos, Durbes novada priekšsēža vietnieks Andrejs Radzevičs “LA” sacīja, ka, viņaprāt, ir laba esošā nodokļu sistēma. Ja pašvaldībā ienāk uzņēmēji, tad cilvēki arī dzīvesvietu izvēloties tuvāk darbavietai.
A. Radzevičs uzsvēra, ka Pašvaldību likumā ir noteikts, ka vietvaru galvenais uzdevums ir nodrošināt pakalpojumu pieejamību, bet ar uzņēmējdarbības veicināšanu nodarbojoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, ar kuru pašvaldības sadarbojas, piemēram, sakārtojot infrastruktūru. Taču, piesaistot investorus, novadu vadība arī izvērtējot, vai šis biznesa projekts atbilst teritorijas raksturam un neapdraud vidi, piebilda A. Radzevičs.
