Vairāki “LZS” biedri reģionos gatavi parakstīties zem Reiznieces-Ozolas atklātās vēstules 1
Lai Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāja Armanda Krauzes teiktais, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neplāno norobežoties no ASV sankciju sarakstā iekļautā Ventspils mēra Aivara Lemberga un nepārtrauks sadarbību ar viņa vadīto partiju “Latvijai un Ventspilij” (“LV”), nepaliktu vienīgais viedoklis, LZS valdes locekle Dana Reizniece-Ozola pirmdien nāca klajā ar savu atšķirīgo pozīciju.
“Cienu Aivaru kā erudītu un zinošu oponentu visās diskusijās, kas mums bijušas. Taču tagad Aivaram Lembergam ir jāpaiet malā. Aiziešana no politikas ir vienīgais pareizais solis, kas jāsper uzreiz un pavisam. Tas ir solis, ko spert valstsvīram, līderim ar atbildību pret partiju, ventspilniekiem un valsti. Aiziet ar pašcieņu, nevis agonēt, politiskās agonijas šausmās līdzi velkot tik daudzus,” teikts politiķes atklātajā vēstulē.
D. Reizniece-Ozola, kura politisko karjeru sāka kā “Latvijai un Ventspilij” biedre, savu viedokli publiskoja, negaidot trešdien plānoto LZS valdes sēdi.
Tās darba kārtībā ir arī jautājums par politisko situāciju pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja lēmuma piemērot Lembergam sankcijas. Tāpēc politiķes pasteigšanās tiek saistīta arī ar iekšpartijisko cīņu starp viņu un A. Krauzi. “Mums nav nekādas iekšējās cīņas, bet sabiedrībai ir jādod skaidrs signāls, ka partijā ne visi domā tāpat kā Armands Krauze,” “LA” sacīja D. Reizniece-Ozola, noraidot baumas, ka tā viņa varētu gatavot sev ceļu pāriešanai uz citu partiju. Tādu plānu neesot.
Politiķe uzskata, ka Latvijas Zemnieku savienībai kā vecākajai partijai ir sava vieta Latvijas politikā, tāpēc nav pieļaujams, ka tagad to mēģina padarīt par marginālu politisko spēku, ko var saukāt par “oligarha kabatas partiju”. Viņas vēstulē ir sacīts, ka nav iespējams aizstāvēt vēlētāju intereses, ja ZZS ir padarīta vāja, apzīmogota ar korupcijas zīmogu un “iesprostota sarkano līniju būrī”. Viņa uzsver: “Tādi mēs nevienam neesam vajadzīgi. Ja tā turpināsies, iegrimsim pašu radītā muklājā un zaudēsim vēlētāju uzticību. Ne tikai Saeimā nonāksim “mūžīgajā opozīcijā”, bet arī pašvaldībās zaudēsim atbalstu. Šīs ir tās krustceles, kur LZS jāiet pa labi – visiem redzamā, citā virzienā – jau bez Aivara Lemberga.”
Krauze viedokli nemaina
LZS priekšsēdis A. Krauze savu viedokli nav mainījis un arī pirmdien nebija noskaņots norobežoties no A. Lemberga un reaģēt uz D. Reiznieces-Ozolas paziņojumu, jo “tas ir tikai viņas kā liberālākas politiķes privātais viedoklis”. Uz jautājumu, cik bieži A. Krauze sazinās ar A. Lembergu, viņš atbildēja, ka neesot to skaitījis, kas liecina, ka tomēr sazinās. LZS priekšsēdis esot tikai lasījis vispārīgas tēzes, bet viņa rīcībā neesot faktu, uz kuru pamata A. Lembergam ir noteiktas sankcijas.
Piesardzīgāks bija ZZS valdes priekšsēdis un Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars, kurš pagājušajā nedēļā arī bija noskaņots aizstāvēt A. Lembergu, uzskatot, ka tikai tiesa var vērtēt viņa nodarījumus. Taču pirmdien E. Tavars “LA” jau teica, ka vēloties izmantot iespēju paklusēt, kamēr nav noskaidroti visi fakti un uzklausītas kolēģu domas ZZS valdes sēdē, kas arī plānota trešdien.
Piektdien “LA” sazinājās arī ar LZS priekšsēdētāja vietniekiem Augustu Brigmani un Ringoldu Arnīti, kas abi atradās ārzemēs, un arī pirms ZZS valdes sēdes negribēja izteikties. R. Arnītis tikai piebilda: “Ko tad es vairs teikšu. Armands Krauze jau visu ir pateicis. Man ir daudz jautājumu, bet tāpēc vispirms tos gribu uzdot partijas vadībai.”
R. Arnītim tagad esot citas prioritātes, jo jāpelna nauda. Viņš lika saprast, ka politiskās piederības dēļ pēc varas maiņas viņam bijušas ierobežotas iespējas arī atrast darbu.
Iepriekšējā LZS kongresā R. Arnītis bija nopietnākais konkurents A. Krauzem uz LZS priekšsēža amatu, ko “LA” atgādināja arī Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, kurš sacīja: “Tāpēc es ieteiktu Zemnieku savienībai gremdēties dziļās pārdomās par nākotni, ņemot vērā to, ko partija piedzīvoja kongresā partijas priekšsēdētāja vēlēšanās. Balsojums nebija vienots, un tas kaut ko atspoguļoja.”
Reģionos gatavi parakstīties
Vairāki LZS biedri reģionos bija noskaņoti parakstīties zem D. Reiznieces-Ozolas vēstules. Rezervētāks bija LZS valdes loceklis, Talsu novada priekšsēdis Dainis Karols, pēc kura domām, LZS nevajadzētu norādīt partneriem no “LV”, kam jāvada viņu partija. Tas, ka LZS izskanot dažādi viedokļi, nenozīmējot, ka tajā ir pretrunas.
Savukārt D. Reiznieces-Ozolas teiktajam bija gatavs pievienoties gan Vecpiebalgas novada priekšsēdis Indriķis Putniņš, gan LZS valdes loceklis, bijušais Saeimas deputāts Edgars Putra, kurš tagad strādā ģimenes saimniecībā Durbē. Kā viens, tā otrs norādīja arī uz, viņuprāt, neprofesionāli īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, kuras izpildījums varētu būt kvalitatīvāks, ja ZZS netiktu atstāta opozīcijā.
Jāatgādina, ZZS aicināšanu koalīcijā nobloķēja Jaunā konservatīvā partija, atsaucoties arī uz ZZS saistību ar oligarhu A. Lembergu.
“Aivars Lembergs ir nonācis tādā sarakstā, uz ko nevar nereaģēt. Partija nevar riskēt ar savu politisko kapitālu, mums ir viņam jāpasaka “uz redzēšanos”,” uzskata I. Putniņš. E. Putra startēja Saeimas vēlēšanās LZS Kurzemes apgabala sarakstā, no kura Saeimā ievēlēja tikai divus “Latvijai un Ventspilij” deputātus – Jāni Vucānu, par kuru gan E. Putra izteicās atzinīgi, un Gundaru Daudzi.
E. Putra ar sarūgtinājumu atceras – “LV” lobijs parlamentā bija tik spēcīgs, ka Ventspils vajadzības bieži bija prioritārās. “Lielākā tiesa tika Ventspilij, bet tas notika uz pārējās Kurzemes rēķina,” viņš teica. E. Putra, piemēram, minēja ļoti slikto ceļu stāvokli no Lietuvas robežas caur Priekuli līdz Rīgas–Liepājas šosejai, kas “palika zem svītras”, jo ceļi uz Ventspili bija svarīgāki. J. Vucāns “LA” sacīja, ka neesot zināms, ka būtu plānota kāda “LV” sēde par šo jautājumu, bet, viņaprāt, A. Lembergs ir atbildīgs cilvēks un pats izvērtēšot, kā vislabāk būtu rīkoties.
