Aicina domāt par vēl stingrākiem sodiem dzērājšoferiem 0
Lai gan jau pašlaik Latvijā par braukšanu reibumā sodi ir vieni no bargākajiem Eiropā, ņemot vērā bēdīgos statistikas rādītājus, tiem jābūt vēl lielākiem, ceturtdien žurnālistiem pirmsjāņu kampaņas pret dzērājšoferiem atklāšanā sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Viņš pastāstīja, ka situācija pēdējā laikā ir pasliktinājusies un avāriju skaits, kas izraisītas dzērumā, atgriezies 2007.gada līmenī.
“Šogad piecos mēnešos ir divkāršojies dzērājšoferu izraisīto avāriju skaits. Pērn no janvāra līdz maija beigām Latvijā reģistrēti 203 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija iesaistīts vismaz viens transportlīdzekļa vadītājs alkohola reibumā, šogad piecos mēnešos notikušas jau 456 šādas avārijas,” klāstīja Lukstiņš.
Lukstiņš informēja, ka, ņemot vērā esošo situāciju, jāsāk domāt par vēl bargākiem sodiem, kurus piemērot vadītājiem, kas pie stūres sēdušies kunga prātā. “Jāsāk domāt par citiem soda veidiem, piemēram, auto konfiskāciju,” viņš paziņoja.
Raksturojot situāciju, Lukstiņš pavēstīja, ka visbiežāk auto reibumā stūrē vīrieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, turklāt viņu automašīnas ir vecākas par 20 gadiem. “Tie ir vraki, zārki, kuri ir jāaizvāc,” pamatoja Lukstiņš un piebilda, ka arī jauniešu auto, kuri neilgi pēc gadumijas gājā bojā Krāslavas apkārtnē, bija neatbilstošā tehniskā stāvoklī.
Tāpat apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk avārijas, kuras izraisītas reibumā, notiek lauku reģionos, īpaši Latgalē. Turklāt gandrīz visas auto avārijas, kuras tur [Latgalē] notiek, izraisītas dzērumā,” teica Lukstiņš.
Savukārt Rīgā, Garkalnes apkārtnē, esot vismazāk avāriju, kuras izraisītas dzērumā.
Lukstiņš pakaidroja, ka lielais avāriju skaits, kas lauku reģionos tiek izraisītas reibumā, varētu būt daudz mazāks, ja līdzekļu taupīšanas dēļ nebūtu samazināts policistu skaits.
Arī Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre norādīja, ka jāsāk domāt par sodu pārskatīšanu, jo statistika liecina, ka tie jāpārskata, lai atturētu vadītājus braukt reibumā.
Dzērājšoferu problēma satrauc arī iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (Reformu partija), taču viņš bargākus sodus kā vienīgo risinājumu neuzskata par pareizu – atbildīgajām institūcijām būtu jāturpina strādāt pie prevencijas.
“Neskatoties uz to, ka ir arests un naudas sods, pietiekami daudz brauc dzērumā. Kaut kas ir jādara. Mēs varētu izvērtēt iespējamās sodu politikas izmaiņas un nākt klajā ar priekšlikumiem. Jāuzlabo prevencija, jāskatās visos virzienos, jo, vienā virzienā ejot, neatrisināsim problēmu,” aģentūrai BNS uzsvēra Kozlovskis.
Ministrs secinājis, ka ir palielinājies velosipēdu un mopēdu vadītāju skaits, kas brauc reibumā. Pašlaik šiem braucējiem par šādu pārkāpumu ir vien naudas sods, taču viens no risinājumiem varētu būt autovadītāja tiesību atņemšana, ja šīs kategorijas braucējiem tiesības vispār ir.
