“Uzņēmējus nevar sodīt par to, ka cilvēki nevakcinējas.” Aicina atļaut ātros testus 79
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tiekoties ar pakalpojumu nozarēm, vakar ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pārrunāja aktuālo situāciju un uzklausīja nozaru viedokļus, kā epidemioloģiski droši nosargāt uzņēmējdarbību un rast kopīgu piedāvājumu valdībai epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai. Viena no iespējām – izmantot ātros antigēnu testus.
Šo priekšlikumu ministrs virzīs izskatīšanai Operatīvās vadības grupā. Tas nozīmē paplašināt testu rezultātu un sertifikātu izmantošanu pakalpojumu saņemšanai un sniegšanai. Lai paplašinātu pakalpojumu sniegšanas iespēju “dzeltenajā režīmā”, jāpadara pieejamāka testēšana, pilnveidojot testēšanas procesu un pieejamo un atzīto testu klāstu, uzskata ministrijā.
Ekonomikas ministrs rosina izvērtēt iespēju ātro antigēna testu padarīt pieejamākus pakalpojumu saņemšanai un sniegšanai – ļaujot tos veikt ne tikai laboratorijās.
Šāds testu veikšanas process jau esot atzīts vairākās ES valstīs, tos skaitā Vācijā, Austrijā un Portugālē. Ļaujot pakalpojumu sniedzējam apkalpot klientus arī ar ātrajiem antigēna testiem, tiktu atslogots laboratoriju darbs, identificēti vairāk saslimušo, īpaši slimības sākuma posmā, to skaitā vakcinēto cilvēku vidū, un vienlaikus netiktu apdraudēta uzņēmējdarbība, uzskata ministrijā.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” ekonomikas ministrs norādīja, ka, sēžot pie viena galda, visas nozares kā viena norādījusi – vakcinēšanās ir vienīgā izeja no Covid-19 izraisītās krīzes. Visas nozares esot gatavas nākt talkā, lai vakcinēšanās tempus uzlabotu, taču tas var būt vairāku mēnešu jautājums.
Apstākļos, kad tikai puse sabiedrības ir vakcinēta, pakalpojumu sniedzējiem ir bažas, ka tikai puse varēs saņemt šos pakalpojumus, tāpēc jāmeklē risinājums un tie būtu ātrie testi. Pasaulē pieejami ap 140 ātrie testi, un daļai ir vairāk nekā 90% ticamība, teica ministrs.
“Kamēr tiek sasniegta lielāka vakcinācijas aptvere, mūsu piedāvājums – ļaut cilvēkiem izmantot šādus testus,” sacīja Vitenbergs. Otrs piedāvājums – līdzīgi kā kaimiņvalstīs atļaut zaļajās zonās saņemt pakalpojumus tiem bērniem līdz 12 gadiem, kuru vecāki ir vakcinējušies.
Vitenbergs zina teikt, ka Latvija varētu pārņemt Vācijas pieredzi un nozares ir gatavas apmācīt cilvēkus, lai varētu veikt ātros testus.
“Nozaru apgrozījums vēl nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, un vēl vienu ziemu būtu grūti pārdzīvot pie ierobežojumiem, tāpēc nozares ir gatavas sadarboties, lai plašāks cilvēku loks varētu saņemt pakalpojumus. Pamatā jāstrādā pie vakcinācijas aptveres palielināšanas, bet uzņēmējus nevar sodīt par to, ka cilvēki nevakcinējas,” teica ministrs.
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte atzīst, ka problēma ir tā, ka valdībā nav vienotības, ko atbalstīt un ko neatbalstīt. S. Ulberte uzskata, ka jāņem vērā tas, kas jau šobrīd strādā.
Proti, rezultātu devis tas, ka vairākas nozares ir izpildījušas mājasdarbus, lai varētu strādāt klātienē.
Tagad esot jāatrod veids, kā testēt tos, kas nav vakcinējušies.
Sistēmai jābūt vienkāršai, ja tā būs sarežģītāka, prasības netiks ievērotas un tas var nozīmēt daļas aiziešanu lielākā ēnu ekonomikas sadaļā. “Mēs nevaram visu aiztaisīt ciet,” pauda S. Ulberte.
“Ļoti žēl, ka tiek tērēts laiks un līdzekļi tam, kas nedos rezultātu. Premjers Kariņš jau paziņojis, ka nepieņems ekonomikas ministra piedāvājumu.
Realitātē netiek ņemti vērā nozaru viedokļi. To, kas der lielam tirdzniecības centram, tas neder frizierim, kas strādā ar vienu klientu.
Jo vairāk krāsu, jo sarežģītāk un rezultāts būs nulle. Ierobežojumiem ir jābūt, bet tiem jābūt saprotamiem. Šis testēšanas variants tos, kas vēl ir nozarē, nostums pelēkajā zonā. Kāpēc lai kādā sieviete taisītu testu par 25 eiro, lai vēl maksātu 25 eiro par pakalpojumu?” jautā Sabīne Ulberte. Viņa uzskata, ka jāturas pie faktiem, kas dod rezultātu.
Ar ļoti stingriem nosacījumiem skaistumkopšanas nozare pavasarī varēja strādāt, un kāpēc tam tiek pārvilkta svītra un tas tagad vairs neder, viņa jautā. Testi, kas izmaksātu divus līdz trīs eiro, nozarei būtu pieņemami, bet tad būtu jāvienojas, kuri būs testi, ko varēs izmantot. Šobrīd skolēniem der divas nedēļas, uzņēmējiem – četras dienas, bet pakalpojumu sniedzējiem – divas dienas – kuri tad būs īstie testi, jautā Ulberte.
Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) sanāksmē aicināja padarīt vakcināciju pēc iespējas maksimizētu, bet tur, kur tas nav iespējams, jābūt iespējai testēties, sacīja ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. LDDK uzskata, ka testēšana nav līdzvērtīga alternatīva vakcinācijai apstākļos, kad vakcinācijas aptvere ir nepietiekama.
Tiesa, ir pieļaujami izņēmuma gadījumi, piemēram, pārejas periodā no brīža, kad darba devēji noteikuši vakcinācijas vai pārslimošanas setifikātu kā priekšnosacījumu drošai darba videi līdz brīdim, kad šis lēmums stājas spēkā.
Tāpat LDDK aicina pārskatīt normatīvo regulējumu, kas regulē materiālo atlīdzību un tās finansēšanas avotus dažādās darba attiecību stadijās ar mērķi veicināt vakcināciju. Lēmumiem jāseko nekavējoties, kavēties nedrīkst.
