Aicina anulēt Gorbačovam Nobela Miera balvu 0
Bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības “Alfa” komandieris Mihails Golovatovs paziņojis, ka viņa vienība 1991. gada 13. janvārī Viļņā darbojusies ar PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova ziņu un tai bijis uzdevums “atbrīvot” Viļņas televīzijas centru, lai vēlāk būtu iespējams pasludināt, ka Lietuvā ieviesta prezidenta pārvalde.
“Man bija uzdots doties uz Viļņu un atbrīvot no [toreizējā atjaunotās Lietuvas valsts parlamenta priekšsēdētāja] Vītauta Landsberģa piekritējiem televīzijas centru un televīzijas torni, lai būtu iespēja organizēt translācijas,” intervijā Maskavas laikrakstam “Komsomoļskaja pravda” paziņojis Golovatovs, ko Lietuva vēlas saukt pie atbildības saistībā ar toreizējiem notikumiem. “Mēs atlidojām ar divām lidmašīnām, iekārtojāmies divīzijas štābā un pieņēmām lēmumu par [uzbrukuma] laiku – [naktī] no 12. uz 13. janvāri. Par to tika ziņots personiski Gorbačovam,” viņš klāstījis. “Mums palīgā tika atsūtītas citas vienības – desantnieki no Pleskavas divīzijas un konvoja karavīri.”
“Lietuvā bija paredzēts ieviest prezidenta pārvaldi. Tieši šai nolūkā viss arī tika darīts – lai radītu iespēju translēt Gorbačova uzrunu. Vēlāk [Gorbačovs] paziņoja: “Pirmo reizi to dzirdu.” Bet štābs ar viņu naktī uz 13. janvāri sarunājās,” piebildis Golovatovs.
Pēc viņa teiktā, “nedz speciālo dienestu, nedz bruņoto spēku vadība nevarēja patvaļīgi bez Gorbačova atļaujas pieņemt lēmumu lietot spēku Savienības teritorijā, bet vēlāk viņš pavēstīja, ka neko nav zinājis par notikumiem Baltijā, Tbilisi un citos karstajos punktos,” piebildis toreizējais “Alfas” komandieris.
Viņš apgalvojis, ka specvienības kaujinieki neesot lietojuši ieročus pret neapbruņotajiem Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem, bet lietuvieši paši raidījuši šāvienus no jumtiem.
Krievijas ģenerālprokuratūra atteikusies izpildīt Lietuvas tiesiskās palīdzības lūgumu un nopratināt Gorbačovu. Nedēļas nogalē, pieminot 1991. gada 13. janvāra notikumus Viļņā, kur no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti, viena kritušā Lietuvas brīvības aizstāvja dēls vērsās pie Nobela Miera prēmijas komitejas, aicinot anulēt Gorbačovam šo augsto godalgu, kas viņam tika piešķirta 1990. gadā.
Krievijas pilsonis Golovatovs pērnvasar uz īsu brīdi tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet drīz vien atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī. Šī Vīnes rīcība izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī citu Baltijas valstu sašutumu. Politisku atbalstu Lietuvai izteica arī ES prezidētājvalsts Polija, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.
