Aicina aktualizēt Baltijas jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču neitralizāciju 0
Jāaktualizē Baltijas jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču neitralizācija, to ceturtdien Hāgā, tikšanās laikā ar Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) ģenerāldirektoru Ahmetu Uzumcu, norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Ārlietu ministrijā informē, ka Rinkēvičs sarunas laikā aktualizēja Baltijas jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču neitralizācijas jautājumu, jo pēc aptuvenām aplēsēm Baltijas jūrā atrodas ap 40 000 ķīmisko ieroču vienību.
“Lai arī izprotam, ka jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču jautājums ir ārpus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas kompetences, taču Latvijai šis ir aktuāls jautājums, jo pastāv būtiski vides riski, ņemot vērā ķīmisko ieroču apjomu Baltijas jūrā kopumā. Šo jautājumu būtu jāuztic risināt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai,” sacīja Rinkēvičs.
ĀM norāda, ka 2015. gads iezīmē 100 gadus kopš pirmā ķīmisko ieroču pielietojuma Pirmā pasaules kara laikā. Vēršot pasaules uzmanību šim notikumam, OPCW Hāgā 2015. gada martā rīkoja izstādi “Ķīmiskie ieroči Pirmā pasaules kara laikā”. Izstādē valstu stendus izstādīja Latvijas, Krievijas, Polijas un Vācijas vēstniecības Hāgā. Izstādi atklāja OPCW ģenerāldirektors.
Ķīmisko ieroču konvencija ir vienīgais globālais instruments, kas aizliedz pilnīgi visu ķīmisko ieroču veidu attīstīšanu, ražošanu, uzkrāšanu, transportēšanu un izmantošanu, un nosaka stingru verifikācijas mehānismu. Konvencija stājās spēkā 1997. gadā. Latvija konvenciju ratificēja 1996. gada 2. maijā, un tā stājās spēkā 1997. gada 29. aprīlī. Konvencijai ir 190 dalībvalstis.
