Aicina aktivizēt! “Gāze no “Nord Stream 2” nav vairāk amorāla kā no “Nord Stream 1” 38
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas Bundestāga viceprezidents Volfgangs Kubickis paziņojis, ka “Vācijai vajadzētu atļaut Krievijai sūknēt dabasgāzi pa cauruļvadu “Nord Stream 2″ pēc iespējas ātrāk, lai cilvēkiem nebūtu jāsalst ziemā un lai mūsu rūpniecībai netiktu nodarīts nopietns kaitējums”. “Vācija stingri paliek Ukrainas pusē, un tas nemainīsies,” apgalvoja Kubickis.
Gāze no “NS 2” neesot vairāk amorāla kā no “NS 1”
Kubicka izteikumi izraisījuši asu reakciju Kijivā. “Atkarība no Krievijas gāzes nogalina,” paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, jo Kremlis izmanto ienākumus no gāzes eksporta, lai finansētu karadarbību Ukrainā.
Gāzesvads “Nord Stream 2” ir pabeigts, bet Berlīne februāra beigās atteicās to izmantot, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kubickis, Vācijas finanšu ministra un vicekanclera Kristiana Lindnera Brīvo demokrātu partijas (FDP) biedrs, mudinājis aktivizēt cauruļvadu pēc iespējas ātrāk, lai piepildītu gāzes krātuves pirms ziemas.
Viņš paziņojis, ka neesot saprātīga iemesla, lai neatvērtu “Nord Stream 2”, jo Vācija jau saņemot gāzi pa veco cauruļvadu, kas savieno Krieviju un Vāciju. Pēc Kubicka vārdiem, “gāze no “Nord Stream 2” nav vairāk amorāla kā no “Nord Stream 1″.
Tas tikai ir cits cauruļvads,” viņš teica, mudinot Ekonomikas ministriju darīt visu, lai panāktu, ka valsts rīcībā ir vairāk enerģijas krājumu. Vācijas mediji atzīmē, ka daudzi pensionāri ir šokā par gāzes cenu kāpumu, kas no 295 eiro mēnesī varētu sasniegt 1385 eiro.
Kubickis uzskata, ka “Nord Stream 2” atvēršana liecinās, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas palielināt gāzes piegādes Vācijai.
Jūlijā Putins paziņoja: “Mums joprojām ir viens gatavs maršruts – tas ir “Nord Stream 2″. Mēs varam to iedarbināt.” Kubickis grib dot izvēles iespēju Putinam: “Ja viņš negrib atvērt gāzesvadu, tad lai atklāti pasaka: es gribu kaitēt vācu tautai.”
Pēdējos mēnešos Krievijas gāzes imports samazinājies par 20%, ko Kremļa firma “Gazprom” skaidro ar cauruļvada remontam vajadzīgās iekārtas novēlotu piegādi sakarā ar Rietumu sankcijām. Vācijas un ES amatpersonas uzskata, ka Krievijas atrunas ir politiski motivētas. FDP ir valdošās koalīcijas sastāvā, un vairāki tās biedri ir asi kritizējuši Kubicka izteikumus. “Gāzesvads “Nord Stream 2″ ir miris,” paziņojusi Marī-Agnese Štraka Cimermane, FDP likumdevēja, kas vada Bundestāga Aizsardzības komiteju.
Meklē alternatīvus enerģijas avotus
Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteicies, ka Vācija varētu pagarināt trīs atomelektrostaciju, ko bija paredzēts slēgt līdz gada beigām, ekspluatācijas termiņu. Arī ekonomikas ministrs Roberts Hābeks norādījis, ka atomelektrostaciju plānotā slēgšana varētu tikt atlikta enerģijas krīzes gadījumā. Tuvākajās nedēļās izskatīšanai valdībā tiks iesniegts ziņojums par situāciju valstī enerģijas jomā.
Kanclers Šolcs pievienojies virknei ES valstu vadītāju, kas intensīvi meklē alternatīvus enerģijas avotus. Vakar Šolcs un ekonomikas ministrs Hābeks ieradās Kanādā, lai apspriestu ūdeņraža importu. Lai īstenotu šo plānu, gan vēl jāizveido vajadzīgā infrastruktūra.
Francija un Itālija ir nesen noslēgušas enerģijas piegādes līgumus ar Vidējo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm, cenšoties dažādot piegādes. Spānija un Portugāle atbalstījušas Vācijas priekšlikumu izveidot Dienvidu–Ziemeļu gāzesvadu no Portugāles caur Spāniju un Franciju uz Viduseiropu.
Spānijas vides ministre Terēze Ribera paziņojusi, ka cauruļvads, kas savienos Ibēriju ar pārējo Eiropu, varētu sākt darboties aptuveni pēc astoņiem vai deviņiem mēnešiem. Portugāles premjerministrs Antoniu Košta pavēstījis, ka projektam ir simtprocentīgs Portugāles atbalsts. Šobrīd Spāniju un Franciju savieno tikai divi mazāki gāzesvadi, kuru kopējā jauda ir astoņi miljardi kubikmetru gadā. Jaunais cauruļvads divkāršotu šo apjomu.
Vācu mediji atzīmē, ka Šolcam brauciens uz Kanādu nācis īsti laikā, jo viņš pagājušajā nedēļā iekļuvis vairākos skandālos. Kancleram pārmeta viņa novēloto reakciju uz palestīniešu līdera Mahmuda Abasa izteikumiem par holokaustu preses konferencē vizītes laikā Vācijā. Hamburgā viņam nācās taisnoties par savu lomu lēmumos par nodokļiem laikā, kad viņš bija pilsētas mērs.
