Egils Līcītis: Ai, zaļais Līdaciņa 6
Misters Tramps ir aiz Lielā dīķa un mākoņu ieskauta persona. Tomēr ņujorkieša panākumi augstākā līgā vieniem liek raizēties, bet citiem modri vērot, vai iespējams, ka arī Latvijā tāds trumpis parādās uz politiskās skatuves.
Bet nevajag amerikanizēties. Latvieši var jautāt vienkārši – vai mums izaudzis otrs Kārlis Ulmanis, kurš startētu ar spēcīgu valstsgribu, ko drīkst saukt par nacionālismu, un atbilstīgu politiku? Nav izaudzis? Tad partiju kazragiem nav ko uztraukties! Latviešiem – agrāriešiem, arāju tautai – jāgaida, kad otrajā valsts pastāvēšanas simtgadē modīsies spilgts līderis. Šī simtgade nav aiz kalniem, bet Kārļa cienīgais atnācējs lai rēķinās, ka zināma ļaužu kategorija momentā metīsies dēmonizēt un no visām pusēm sist autoritāti.
Saeimā ir deputāti, kuri paceļas pāri mazvērtības līmenim. Jurists Balodis, jaunais Kols, režisors Šnore, vēl kādi desmit augsti sagatavoti speciālisti ir izglītoti, patstāvīgi Eiropas klases politiķi. Diemžēl parlamenta purvainē mīt bentoss, ūdenskrātuves dibenā nosēdies mikroorganismu kopojums, barības bāze partiju īstajiem saimniekiem un šeftētājiem. Balasts, no kura neizaug garīgā attīstībā progresējuši vīri. Starp ievēlētajiem ir akordeonisti, Kremļa ietekmes aģenti, Sorosa kalpones, publika, kam maz saprašanas un daļas gar nācijas interesēm.
Bet Trampa uzvara esot bijusi mācība sistēmas politiķiem konsultēties ar neapmierinātiem iedzīvotājiem, lielu sabiedrības slāni. Kad “Tiešas runas” TV pārraide kārtējoreiz mēģināja skaidrot, kā aizbērt plaisu starp varu un tautu, pozīcija bija atsūtījusi komunicēt, var teikt, deputātus – leģendas, debatēs ar eirokomisāru rūdīto Smiltēnu un populāro Līdaku no Vecumniekiem. Skatītāji gaidīja, ka šamējie taisnosies, ka domā par valsti, rūp cilvēku grūtumi. Bet diktors Bojārs uzdod tik sensitīvus jautājumus, ko viņi darījuši Latvijas labā, ka apjūk pat pieredzes bagātie (varbūt deputāti neaptvēra, ka tiek filmēti). Abi kungi pārakmeņojās, izskatījās bezpalīdzīgi, nevarīgi, ka atkal jāatrunājas. Ko darīju? – tā Līdaka. Nu, kūkojis frakcijas saimē, komisiju istabās. Iedresēts cēlis roku, kad jāceļ, pievienojis balstiņu. Pat ar āķi no zaļā Līdakas neizvilka, ka cīnījies pret PET pudelēm un dabas piesārņošanu! Ingmārs, bij. zoodārza preses sekretārs, labāk jūtas starp mīlīgiem lopiņiem, nevis aci pret aci ar bezkaunīgiem prašņātājiem un pretimsēdošu, hipnotizējošu ar dzalkstīgu briļļu skatu prof. Kreitusi.
Studijā ienesta lāpsta prastu vairāk pastāstīt par darba dzīvi nekā deputāti. Piebaldzēns Smiltēns ir jauns cilvēks, vēl glabā komjaunieša degsmi, kamēr zaļsvārcim laikam jākrāmē mantiņas, jāatgriežas zvērudārzā. Čalim Saeimā redzami apnicis uzturēties, un kur viņu pārcelt – uz Lordu palātu?
Ko mokāt Līdaku ar likumdošanas grūti sagremojamiem paragrāfiem un pantiem! Ja nākamreiz balsosiet, strīpojiet ārā veco zēnu no listes, laidiet Līdaku atpakaļ upē, viņa elementā, kur dzīvnieciņi ēd no rokas, gādīgam kopējam luncina ar asti un priecīgi sprauslo.
