Ai, kā sāp! Ko darīt, ja radies sastiepums vai izmežģījums 0
Lai cik aizraujoša būtu sportošana un pat pavisam parastas darbības, piemēram, iešana pa ielu, reizēm var beigties ar traumu – saišu sastiepumiem un locītavu izmežģījumiem. Cik nopietni ir šie bojājumi, kādas sekas atstāj, kā tos novērst un izārstēt, jautājām profesionālim, kurš traumas ārstē ikdienā.
Sastiepums ir bojājums
“Mežģījumi un sastiepumi ir dažādas traumas, bet rezultāts ir viens – izmežģījot locītavu, tiek sastieptas saites. Izmežģīt var jebkuru locītavu, savukārt sastiept var jebkuru saiti, cīpslu vai muskuli,” stāsta traumatologs ortopēds Andrejs Peredistijs.
Saites savieno locītavu veidojošo kaulu galus un notur tos attiecīgā stāvoklī. Tās nav elastīgas, tāpēc iespējams sastiept vai pārraut.
Cīpslas ir šķiedraini saistaudi, kas muskuļus savieno ar kauliem.
Saišu un cīpslu funkcija ir nostiprināt locītavas un pārnest uz kauliem muskuļu spēku.
Locītavas ir kustīgi skeleta kaulu savienojumi.
Sastiepums ir saišu vai cīpslu trauma, kas rodas, ja kāda saite vai cīpsla izstiepjas vairāk, nekā tas paredzēts.
Izmežģījums ir locītavu veidojošo kaulu galu savstarpēja novirze.
“Jebkuru locītavu veido vismaz divu kaulu gali. Nosacīti visvienkāršākā locītava ir ceļgals, kurā satiekas augšstilba kauls, apakšstilba kauls un ceļa skriemelis jeb tā sauktā bļodiņa. Visi kaulu gali savstarpēji ir savienoti ar saitēm, lai locītava pārvietojoties neizjuktu.
Kad uz mīksto audu struktūrām iedarbojas lielāks spēks vai trieciens, var rasties saišu sastiepums vai pārrāvums.
Jo lielāks spēks iedarbojas uz locītavu, jo lielāks bojājums tiek nodarīts struktūrām, kas atbild par to, lai locītava neizietu no savas vietas. Piemēram, ceļa locītavu no abām pusēm stabilizē divas lielas saites – ārējā sānu saite un iekšējā sānu saite. Ja uz celi iedarbosies ārējs spēks un celis sāks deformēties uz iekšpusi, tiks iestiepta iekšējā sānu saite. Kādā brīdī sānu saite var neizturēt un pārplīst,” skaidro speciālists.
Jebkurš sastiepums ir bojājums, tikai jāsaprot, cik tas ir nopietns.
Cīpsla, kas stabilizē locītavu, ir šķiedraina struktūra. Piemēram, ja vienā saitē, kurā ir simttūkstoš šķiedru, pārplīst desmit šķiedru, to dēvē par sastiepumu. Ja pārplīst puse no šīm šķiedrām, tas ir daļējs bojājums. Ja pārplīst visas šķiedras – pilnīgs saites bojājums vai pārrāvums.
“Sadzīvē der zināt: jo lielāka tūska vai zilums, jo lielāka iespēja, ka zem tā slēpjas ne tikai sastiepums, bet arī daļējs vai pilnīgs bojājums,” brīdina ortopēds. “Parasti gan cilvēks nesēž un nedomā par tūskas iemesliem, bet laikus dodas pie ārsta. Arī tad, ja tūska nav pārāk liela, der pārbaudīt traumēto vietu, jo dažās ķermeņa daļās var būt lūzumi bez jebkādas ārējas izpausmes. Reizēm traumētā vieta sāk sāpēt tikai pēc pāris nedēļām, bet sastiepums pavada jebkuru izmežģījumu.”
Pirmās pazīmes, kas liecina par traumu izmežģījuma gadījumā:
- sāpes;
- pietūkums;
- locītava var izskatīties deformēta;
- nobrāzums, zilums;
- ierobežotas kustības;
- traumas gūšanas laikā traumētajā vietā iespējams sadzirdēt vai sajust krakšķi ar skaņu pop.
Sastiepuma gadījumā:
sāpes; pietūkums; muskuļu spazmas; ierobežotas kustības.
“Sastiepums būtībā ir neliels bojājums, bet, jo lielāks skaits bojāto šķiedru, jo lielāka un sāpīgāka trauma. Kad izmežģī pēdas locītavu, parasti diezgan ātri parādās tūska un zemādas asinsizplūdums,” brīdina Andrejs Peredistijs.
Potītes traumē visbiežāk
“Pacienti lielākoties sūdzas par plaukstas un pēdu locītavu traumām. Pēdējā laikā daudzi aizrāvušies ar skrituļošanu, skeitošanu, slidošanu, slēpošanu – aktivitātēm, kurās viegli gūt plaukstas locītavu traumas, jo parasti krīt uz rokām vai uz dibena. Savukārt komandu sportā – futbolā, basketbolā – izmežģī pēdas locītavas, un klīnikā ar šīm traumām vēršas jauni cilvēki. Pēdas locītavu traumas ir visbiežāk sastopamās visā pasaulē. Sastiepumus vai daļējus saišu bojājumus klīnikā nākas redzēt gandrīz katru dienu. Nereti gan notiek tā, ka cilvēks dažas dienas paciešas un sastiepums pāriet pats no sevis.”
Sastiepumi un izmežģījumi var rasties:
- sadzīvē: paslīdot uz slidenas virsmas vai ejot pa bruģi, var izmežģīt potīti, nokrītot var savainot plaukstas locītavu vai citas vietas;
- sportā: futbolā biežāk tiek traumēti ceļi, basketbolā – potītes, hokejā – pleci;
- satiksmes un citos negadījumos parasti ir nestandarta traumas, bieži vien smagas.
Pastāv divu veidu saišu bojājumi – akūti un hroniski.
Akūts sastiepums rodas, ja muskulis vai saite ir bojāta traumas dēļ. Šādas traumas visbiežāk gūst:
- paslīdot uz slidenas virsmas;
- skrienot, lecot vai metot kādu objektu;
- sportā, saduroties ar pretinieku;
- ceļot smagu priekšmetu, ja ķermenis atrodas nepareizā stāvoklī.
Hronisks bojājums mēdz būt no pārslodzes vai atkārtotām mikrotraumām, visbiežāk sportā vai fiziskā darbā.
Nelielus sastiepumus vai izmežģījumus var ārstēt mājās, bet pie ārsta vajadzētu doties, ja:
- ir izteikti stipras sāpes;
- nav iespējams pakustināt traumēto locītavu;
- traumētajā vietā ir tūska vai vizuāli tā ir deformēta.
Trenēts ķermenis – mazāk traumu
“Ja saite jau vienreiz ir bojāta, tad, atkārtoti piedzīvojot tādu pašu vai līdzīgu traumu, sekas var būt nopietnākas. Sastiepumus un mežģījumus parasti gūst sportojot vai slidenu ceļu dēļ. Ziemā krasi pieaug potīšu un plaukstas locītavas traumu skaits. Uz slideniem ceļiem ļoti piesardzīgiem jābūt vecāka gadagājuma ļaudīm, jo viņiem ir sliktāka koordinācija un balsta aparāta elastība un izturība. Novecojot cilvēkam vajadzētu padomāt par ikdienas vingrojumiem, lai ar katru locītavu vismaz vienreiz dienā panāktu pilnu kustības amplitūdu, lai visas cīpslas un muskuļi maksimāli sarautos un izstieptos,” iesaka ortopēds.
Katram gan ir savas audu īpatnības.
Metot upē akmeni, kāds var sastiept pleca locītavu, bet citam nekas nenotiks, jo ķermenis ir trenēts un, iespējams, pie šīs kustības jau pieradis.
Neveiksmīgi iekāpjot kādā bedrītē, pēdas locītavu izmežģī gan fiziski nesagatavots, gan sagatavots cilvēks.
Runājot par fiziskām aktivitātēm, lielākai slodzei noteikti jāsagatavojas. Trenēts un vesels cilvēks spēj izturēt smagāku slodzi un veikt kustības lielākā amplitūdā. Sagatavotība trenē arī smadzenes, reakciju uz noteiktām kustībām un darbībām, piemēram, ja trolejbuss strauji bremzē, pasažieris, kurš ir arī sportists, reaģē labāk un gūst vieglākas traumas vai iztiek bez tām. Tiesa, pilnīgi izvairīties no traumām nav iespējams.
Ja sastiepumi rodas regulāri un sadzīviskos apstākļos bez loģiska pamatojuma, iespējams, vainojama neveiksmīga sakritība.
Vai zināji? Ir arī cilvēki, kuriem saistaudi, saites un cīpslas ir pārmērīgi elastīgas.
Viena no šādām patoloģijām ir Ehlersa-Danlosa sindroms. Tam raksturīgs neparasti liels locītavu diapazons. Tie, kuriem piemīt pārmērīga lokanība, biežāk piedzīvo dažādus sastiepumus, izmežģījumus un pārrāvumus. Tomēr šī patoloģija nav bieži sastopama – ar to slimo aptuveni viens no 250 000 līdz pat vienam no 500 000 cilvēku.
Pirmās palīdzības ABC vai RICE
Var noderēt abreviatūra RICE (angļu valodā – rīsi), kurai zem katra burta slēpjas noteikta darbība, kas jāveic sastiepuma vai izmežģījuma gadījumā.
R – rest jeb traumētās vietas atpūtināšana.
I – ice jeb ledus, kas ir svarīgs pirmās 48 stundas pēc traumas gūšanas. Ledus vai atvēsinoši geli jālieto ik pēc divām stundām. Ledus pie sapampušās un sāpīgās vietas jātur aptuveni 15 minūtes, tomēr to nedrīkst likt tieši pie ādas, tas jāietin marlē vai lupatiņā.
C – compression jeb spiediens. Traumētā vieta jāpadara nekustīga: jāapsien ar elastīgo saiti, jāapliek ortoze vai kā citādi jānostiprina.
E – elevation jeb pacelšana. Traumēto vietu vēlams pacelt augstāk, pat ja nav gadījusies nopietna trauma.
“Ja sāpes ir stipras, vajadzētu uztaisīt rentgena uzņēmumu. Pirmās dienas var lietot pretiekaisuma zāles gan kā ārstēšanas, gan kā pretsāpju līdzekli,” iesaka Andrejs Peredistijs. “Sastiepuma dzīšanas ilgums atkarīgs no tā pakāpes. Ja sāpes ilgst vairāk par četrām nedēļām, iespējams, jāveic magnētiskā rezonanse.”
Iekaisums un dzīšana
Iekaisums pavada jebkuru sastiepumu, jo tā ir atbildes reakcija uz ķermeņa kairinājumu vai audu bojājumu. “Iekaisums ķermenī ir globāls notikums. Ar to sākas ikviens dzīšanas process, līdz ar to pretiekaisuma līdzekļi gan palīdz novērst sāpes, bet bloķē iekaisumu un palēnina dzīšanu. Tā kā iekaisums ir sava veida palīgs, pēdējā laikā aktuālāks kļūst pieņēmums, ka pretiekaisuma līdzekļus šādos gadījumos izrakstīt nevajadzētu, to vietā būtu jālieto pretsāpju zāles,” stāsta ārsts.
“Jebkuru saistaudu – muskuļu, cīpslu, saišu, ādas – bojājumu vietās veidojas rētaudi, un audi nekad vairs neatgūst savu sākotnējo veidolu. Netraumētas cīpslas šķiedras izvietotas paralēli un veido kūlīšus, kas savukārt veido pašu cīpslu, bet rētaudos cīpslas ir savstarpēji haotiski izvietotas. Ja saite ir neliela un pēc bojājuma tās vietā izaug rētaudi, nav nekas briesmīgs, jo tie pilda saites funkciju. Tomēr rētaudi nav tik elastīgi, tāpēc pastāv lielāks risks tos savainot vai noteiktos apstākļos arī pārraut.”
Pie ārsta
Ja gūta trauma un nepieciešams ārsta apmeklējums, iepriekš jāsagatavo simptomu apraksts, informācija par savu un ģimenes locekļu slimības vēsturi, ikdienā lietoto medikamentu saraksts un jautājumi ārstam.
Vizītes laikā dakteris pārbauda sāpošos punktus, jo tā iespējams noteikt traumas veidu. Var izmantot arī rentgenu un magnētisko rezonansi.
Vieglākus sastiepumus un izmežģījumus ārstē ar pretsāpju līdzekļiem. Traumēto vietu nereti ietin un nostiprina ar saitēm. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama operācija.Profilaksei ieteicami regulāri stiepšanās vingrojumi un sporta aktivitātes. Par konkrētiem locītavu un saišu vingrojumiem var jautāt ārstam.
36,6 °C konsultants ANDREJS PEREDISTIJS, traumatologs ortopēds SIA Orto klīnika
