Agronome: Nākamā graudaugu sezona solās būt cerīga; ziemāji izskatās labi 0
Raža tīrumos novākta, arī pamats jaunajai ražai ielikts – ziemāji iesēti, un lauksaimnieki var sākt izvērtēt šīs sezonas ieguvumus un zaudējumus, kā arī izdarīt secinājumus par ražībām un iegūtās ražas kvalitāti, atzīst kompānijas “Baltic Agro” tehniskā konsultante Dace Strautiņa
Viņa norāda, ka iepriekšējā, 2018. gada, sezona lauksaimniekiem visos Latvijas reģionos tomēr nebija veiksmīga zemas ražības gan rapšiem, gan graudaugiem dēļ. Galvenokārt tā bija klimatisko laika apstākļu nelabvēlīgā ietekme uz kultūrugu augšanu un attīstību. Daudzviet nokrišņi nebija pat 30-40 dienas. Ilgstoša sausuma un karstuma stresa apstākļos augi nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas ražas veidošanai un rezultāts tam ir zemas ražības un nepietiekama iegūtās ražas kvalitāte – sīki graudi un nepietiekams proteīnu saturs tajos. Daudzas saimniecības piedzīvoja finansiālas grūtības nespējot pilnībā norēķināties ar kreditoriem. “Jāatzīmē, ka izejvielu piegādātāji un bankas izrādīja solidaritāti un pretimnākšanu grūtībās nonākušajiem zemniekiem. Šī – 2019. gada sezona bija daudz veiksmīgāka. Ražības bija virs pēdējo gadu vidējās un arī produkcijas kvalitāte bija augsta,” norāda Strautiņa.
Jautāta par ražības iemesliem, viņa akcentē vairāku aspektus. Pirmkārt, ja kultūraugiem ir zema ražība un tie klimatisko apstākļu dēļ nav patērējuši ar minerālo mēslojumu augsnē iestrādātās barības vielas, tās paliek augsnes rezervēs. Protams, daļa barības vielu var tikt rudens un pavasara nokrišņu ietekmē izskalotas, tomēr pārpalikumu augi veiksmīgi var izmantot nākamā gada ražas veidošanai. 2019. gada pavasarī augsnes pētījumu institūti ziņoja, ka Latvijā vidēji augsnē ir saglabājušās 30-40 kg/1ha slāpekļa tīrvielas rezerves.
Otrkārt, klimatiskie apstākļi bija kultūraugiem piemēroti. Pietiekama saules intensitāte un optimāls nokrišņu daudzums nodrošināja nepārtrauktu veģetāciju, tādēļ šogad graudaugiem augsti kvalitātes rādījumi – tilpummasa, proteīnu un lipekļa saturs.
Atsevišķos Kurzemes un Zemgales reģionos gan ilgstoši nebija nokrišņu, tomēr šis sausums nesakrita ar kultūraugiem ražas veidošanai būtiskām attīstības stadijām un ietekme uz ražu bija minimāla. Augi īslaicīgi spēj pārciest klimatiskos stresus, neuzņemt barības vielas no augsnes, bet izmantot lapās uzkrātās rezerves. Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, augi turpina augt un attīstīties ar dubultu enerģiju un atgūst iekavēto nesamazinot ražību.
Eksperte arī norāda, ka kopumā klimats mainās, kļūst neprognozējams.
Tā kā klimatiskie apstākļi ietekmē barības vielu uzņemšanu, būtu jāpārdomā lietoto mēslošanas līdzekļu veidi, to lietošanas devas un paņēmieni. “Pirmkārt, no tirgū pieejamā minerālo mēslojumu klāsta izvēlēties kvalitatīvākos, nevis lētākos mēslojumus. Efektivitāte nav kvantitātē, bet gan produktu kvalitātē. Mēslošanas galvenais uzdevums ir nodrošināt kultūraugiem nepieciešamo barības vielu daudzumu. Barības vielu uzņemšanu ietekmē arī augsnes faktori. Būtiski ir rūpēties par meliorācijas sistēmu uzturēšanu kārtībā un augsnes ielabošanas pasākumiem.
Strautiņa arī atzīmē, ka šogad ziemas rapšu un ziemāju graudaugu sējumu īpatsvars pret vasarājiem ļoti augsts. Ziemāji nākamgad atkal būs vairumā – 70-80 % no kopējiem sējumiem. Patlaban ziemāji sasnieguši ziemošanai piemērotu attīstību. Savlaicīgi sētajiem ziemas rapšiem cukuru saturs saknēs sasniedzis 8-10 %, tas ir pietiekams rādījums un garants labai ziemcietībai. Ziemas kvieši sasnieguši cerošanu. Novēloti sētu ziemāju ir maz.
“Kopumā šobrīd situācija ir laba. Zemnieki vairāk kā citus gadus apdrošinājuši savus sējumus. Šodien nākamā sezona izskatās cerīgi, bet viss vēl priekšā. Konkrētākas prognozes būs iespējamas pavasarī, kad vērtēsim pārziemošanu – augu skaitu uz 1 m2,” rezumē uzņēmuma pārstāve.
