Lauksaimniecības industrijas izstāde “Agritechnica” Vācijā – raiba, vieda un futūristiska 0
Autore: Anita Pirktiņa
Vācijā, Hannoverē novembrī notikušās lauksaimniecības tehnikas izstādes raksturotājepitetu rinda ar katru gadu veidojas aizvien garāka – no Eiropā vadošās lauksaimniecības nozares platformas tā kļuvusi par centrālo, galveno, lielāko, prestižāko, ietekmīgāko, inovatīvāko un, protams, internacionālāko pasaulē. Vairāk nekā 1700 jeb 60% ekspozīciju veidojuši ārvalstu pārstāvji. Vislielāko skaitu piedāvājusi Itālija, izstādē pārstāvot 370 kompānijas, ar 110 ekspozīcijām seko Ķīna, ar 109 – Nīderlande, ar 107 – Turcija, ar 102 – Francija. Ar stendiem, skaitā no 67 līdz 46, izstādē bija pārstāvētas Austrijas, Polijas, Lielbritānijas, Kanādas, Spānijas, Dānijas, Somijas un ASV kompānijas.
Kopumā izstādē piedalījās vairāk nekā 2800 eksponentu no 53 pasaules valstīm, bet apmeklētāju skaits pārsniedzis 450 tūkstošus. No tiem vairāk nekā 100 tūkstoši Vācijas pilsētā Hannoverē ieradās no ārvalstīm. Izstādes kopējā platība aizņem 40 hektāru, bet izstādes ekspozīcijas izvietotas vairāk nekā 20 tematiskajās hallēs, kuru apstaigāšanai vien nepieciešamas pāris dienas, taču, ja ir vēlme un vajadzība visu aplūkot rūpīgāk, Hannoverē jāpavada visas septiņas izstādes norises dienas. Tiesa, steidzīgākajiem un mērķtiecīgākajiem bija iespēja izmantot bezmaksas transfēru starp paviljoniem…
Tīra vide rītdien – viedās tehnoloģijas šodien
Šī tēma bija viena no vadošajām šāgada izstādē Agritechnica. Tendence ir nepārprotama – procesu automatizācija, izmantojot viedās datu menedžmenta sistēmas, lai optimizētu mašīnu, loģistikas, dokumentācijas vadību un nodrošinātu ražošanas kvalitāti un izsekojamību, agrārajā sektorā neapturami progresē. Tādi jēdzieni kā Cloud Computing (virtuālo mākoņu izmantošana datu saglabāšanā un apstrādē) un Big Data (liela apjoma datu izmantošana) kļuvuši gluži ikdienišķi.
Lauksaimniecības tehnika, kas aprīkota ar ciparu tehnoloģijām, zemkopībā tiek izmantota jau diezgan aktīvi. Kā piemēru var minēt bezoperatora jeb autonomos traktorus, agregātus augu aizsardzības līdzekļu un mēslojuma precīzai iestrādei ar maināmām devas dozēšanas iespējām, automātisko ražas kartēšanu kombainiem u. c. Savukārt lopkopībā jau labu laiku izmanto slaukšanas robotus, ganāmpulka menedžmenta sistēmas un citu digitālo aprīkojumu.
Taču patlaban tā sauktā viedā lauksaimniecība jau iziet ārpus atsevišķu procesu un darbību rāmjiem. Šodien tā veido vienotu iekšējo un ārējo informatīvi tehnisko datu tīklu. Un par savstarpēji salāgotu mašīnu un ražošanas procesu darbu šajā tīklā gādā ISObus sistēma. Tās uzdevums ir nodrošināt komunikāciju starp sensoriem, datu apstrādes ierīcēm un mašīnas darbīgo daļu vadības mehānismiem.
Jaunajām precīzās lauksaimniecības iespējām nākotnē būtu jānodrošina gan lauksaimnieciskās ražošanas, gan pašas nozares stabilitāte, jo viedās sistēmas strādā ne tikai resursu ekonomijas un procesu optimizācijas virzienā, bet arī gādā par apkārtējās vides un dabas aizsardzību. Piemēram, smidzinātājs vai mēslojuma izkliedētājs automātiski spēj izslēgties, tuvojoties kādai ūdenskrātuvei vai citam aizsargājamam objektam.
Big Data jeb lielapjoma datu speciālās apstrādes metodes veiksmīgi izmantojamas ne tikai vienas saimniecības ietvaros, bet arī starp viena reģiona saimniecībām, kurām aktuāla vienāda vai ļoti līdzīga reģionālā informācija, piemēram, par augu aizsardzību, mēslošanu, šķirņu reģionālo uzvedību, augu augšanas regulēšanu utt. Tas lauksaimniekam dod iespēju darbā un lēmumu pieņemšanā izmantot ne tikai savas zināšanas, bet arī kaimiņu pieredzi.
Galvenie investīciju virzieni
Izstādes rīkotāju sabiedrības DLG aptauja parādījusi, ka vislielākā nepieciešamība pēc jauniem traktoriem pašreiz esot Polijā, Vācijā, Krievijā un Lielbritānijā, bet graudu kombaini ir aktuāli Polijā un Krievijā, savukārt lopbarības kombainus tuvākajā laikā plāno iegādāties Krievijas, Polijas un Nīderlandes lauksaimnieki. Investēt pašgājējsmidzinātājos grasās Vācijas un Nīderlandes, bet tiešās sējas un mulčējošos agregātos – Polijas un Vācijas zemnieki. Zālāju pļaujmašīnas, mēslojuma izkliedētājus un automātiskās vadības sistēmas kā prioritāras savos tuvākās nākotnes pirkumos min Nīderlandes lauku saimnieki, bet Francijas, Vācijas un Krievijas zemkopji pirmām kārtām gatavi investēt augsnes apstrādes tehnikā.
Latvijā, cik zināms, tikai tagad sāk domāt par nepieciešamību apzināt mūsu lauku saimniecību tehnikas parku stāvokli. Taču arī bez īpaša pētījuma ir skaidrs, ka tehnikas parks nav atbilstošs. To apliecināja arī šāgada laikapstākļu ziņā nelabvēlīgā sezona, kad zemniekiem katastrofāli trūka tehnikas jaudu gan ražas novākšanas, gan graudu pirmapstrādes jomā. Pašreizējā statistika rāda, ka Latvijā uz katru kombainu, kas jaunāks par 15 gadiem, reģistrēti 370 ha apstrādājamās platības. Tas ir ļoti daudz. Turklāt tehnikas parks ir arī diezgan vecs un stipri atpaliek no laikmeta prasībām saimniekošanas efektivitātes un resursu ekonomiskas izlietošanas ziņā.
Sabiedrībai ir savs viedoklis par mūsdienu lauksaimniecību
Sabiedrība izdara aizvien lielāku spiedienu uz lauksaimniekiem, pieprasot gan pārskatāmību un izsekojamību produktu ražošanā, gan veselīgāku pārtiku, gan saudzīgāku attieksmi pret vidi, gan ainavas saglabāšanu, gan lielu lopkopības kompleksu būvniecības saskaņošanu. Tāpēc viena no sarunu tēmām arī izstādē Agritechnica bija uzskatu vienprātības panākšana ar sabiedrību.
Šodien nepieciešami jauni tehniskie risinājumi – par to šaubu nav. Visā pasaulē izvirzītos pārtikas ražošanas uzdevumus var atrisināt tikai ar inovatīvu lauksaimniecību, kas pastāvīgi adaptē aizvien pieaugošo zināšanu un prasmju apmērus. Taču, nepanākot uzticamu un nepārtrauktu uzskatu vienprātību ar sabiedrību attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas procesiem, tas būs grūti izdarāms. Progresam lauksaimnieciskajā ražošanā, ražošanas metodēs un tā sabiedriskajam novērtējumam pamatos būtu jāsakrīt. Šobrīd vairākās pozīcijās šīs sakritības nav. Tāpēc lauksaimniecības nozarei būs nopietns uzdevums saprast patiesos iemeslus, kāpēc sabiedrība aizvien negatīvāk uztver mūsdienu agrārā sektora virzību, un izstrādāt visiem pieņemamus risinājumus. Viens no būtiskiem soļiem pretī sabiedrībai ir arī izstādē prezentētās inovācijas, kuru sūtība ir vairāk saudzēt apkārtējo vidi, dabu un resursus. Tomēr līdz konstruktīvam divpusējam dialogam vēl tāls ceļš ejams…
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
