Agris Liepiņš: Rokas spiediens čekistam 0
Pagājušogad Vācijas kanclerei Merkelei nācās publiski taisnoties visnotaļ savdabīgā sakarā. Acīgs pilsonis pamanīja, ka vienā no daudzajiem ierēdņu kabinetiem uz grīdas atrodas paklājs, kas savulaik klāja Gēringa uzgaidāmās telpas parketu. Merkeles kundze pat nebija šo grīdas segu redzējusi, bet atvainoties tomēr nācās.
Iedomājieties, kāds skandāls izceltos, ja ietekmīgā dāma kādā publiskā pasākumā paspiestu roku gestapo uniformā tērptam vīram! Domāju, ka nekavējoties sekotu skarbs nosodījums.
Nedēļas izdevums “Sestdiena” publicēja interviju ar Nilu Ušakovu. Vienā no fotogrāfijām galvaspilsētas saimnieks, smaidot pa visu ģīmi, pateicībā spiež roku formā tērptam vīrietim. Fotoattēls tapis 9. maija pasākumā, dienā, kas, vadoties pēc pilsētas atslēgu turētāja vārdiem, esot viņa ģimenes svētki.
Fotogrāfijā redzamais vīrietis ir tērpies NKVD karaspēka jeb čekistu mundierī. Zila cepures virsma ar šauru sarkanu līniju augšmalā, sarkana pieres apmale un melns cepures nags. Zaļas krāsas frencis un zilas galifē bikses. Šādās formās tērpti izdzimteņi vadīja civiliedzīvotāju deportācijas, tieši zilcepurainie nagu maucēji 1941. un 1949. gadā lika kāpt lopu vagonos Latvijas sievietēm un bērniem.
Grūti iedomāties Eiropas pilsētu, kuras mērs pēc šādas fotoliecības publicēšanas nākamajā dienā netiktu ar skandālu patriekts. Un nelīdzētu atrunāšanās, ka tā ir nejauša sakritība, ka forma ir vienīgi kamuflāža un roku viņš spiedis vienkāršam krievu vēlētājam no Zolitūdes. Neviens tādam absurdam neticētu.
Ušakova kungs ļoti labi zināja, kam un kāpēc spiež draudzīgi pastiepto plaukstu.
Nākamgad Rīga gatavojas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kādas Eiropas kultūras vērtības tiks popularizētas pilsētā, kuras sirdī Vecrīgā pilns ar suvenīriem – matrjoškām un pilsētas mērs pateicībā spiež roku Eiropas kultūras grāvējiem? Jautājiet Eiropas tautām – poļiem, čehiem, ungāriem, taujājiet latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, atbilde būs viena – čekisti visiem iedzina bailes un bezspēcības sajūtu brutāla, trula spēka priekšā.
Kultūras, bezkultūras un politiskās orientācijas sakarā vēl viena piebilde. Rīgas autobusu pieturās izlīmēti “Saskaņas centra” plakāti ar deputātu kandidātiem. Starp tiem pārsteigts ievēroju kinorežisora Martinsona seju. Gada sākumā kinomeistars tālrādī vēstīja, ka paralēli Ēķa kungam arī viņš esot iecerējis veidot kinofilmu par zemgaļu valdnieku Nameju. Ņemot vērā režisora politiskās simpātijas, Namejs, visticamāk, tiks attēlots kā mazkņazelis, kurš pārtiek no Polockas kņazu žēlastības un cīņā pret vāciem ir spiests lūgt krievu palīdzību.
