Horeogrāfs uzskata, ka viņam ir laimējies, ka nav sasirdzis jau ceļojuma iesākumā. „Vispirms, Latvijā šādas slimības ārstēšanu sedz valsts un man par to nebija jāmaksā. Cepuri nost Infektoloģijas centra ārstiem, jo viss notika ārkārtīgi profesionāli, korekti un operatīvi.” 2
„Šobrīd esmu pilnībā uz kājām. Nekādu blakņu vai pēcefektu nav,” priecājas horeogrāfs. Nedēļu pēc slimības Agris atveseļojies, uzturoties laukos, mājās Raganā. „Padzīvoju mazliet mierīgāk, paķēru asarīšus Lēdurgas purvā. Marta otrajā pusē draugs aizrāva uz Alpiem paslēpot. Slēpošana atgrieza uz sliedēm. Šobrīd esmu vesels un jūtos labi.”
Deju grupas „Dzirnas” darbošanos Agra slimība neesot ietekmējusi, un grupas vadītājs pašlaik atgriezies visai spraigā darba ritmā. „Slimības dēļ neredzēju „Dzirnu” Valentīndienas koncertu, kur bijām sagatavojuši īpašus trio un duetu numurus, bet mums ir forši, labi skolotāji, uz kuriem var paļauties. Jau pavisam drīz kopā ar „Dzirnām” koncertēsim Lietuvā, Paņevežā. Šobrīd drusku esmu sācis startēt ne tikai kā horeogrāfs, bet arī kā masu pasākumu režisors. Gatavojos 4. jūnija Liepājas ģimenes svētkiem, kur būšu gan pasākuma režisors, gan horeogrāfs. 29. maijā Valkā notiks Latvijas tautas mūzikas svētki „Uzrausim danci Valkā!”, kurā būs mana horeogrāfija. Gatavojos arī Cēsu labāko tautas deju ansambļu svētkiem 28. maijā. Tad jau jāgatavojas Saulgriežiem – 21. jūnijā Dikļos notiks uzvedums „No Zobena Saule lēca”, kas tiks atkārtots rudenī, Ķīpsalas hallē. Tāpat „Dzirnas” kopā ar tautas deju ansambli „Vektors” izdejos fragmentus no izrādes „Spēlēju, dancoju” grupas „Iļģi” jubilejas koncertā „Arēnā Rīga”. Pamazām gatavojos arī 2018. gada deju svētkiem – Jānis Ērglis un Jānis Purviņš mani pieaicinājuši piedalīties vienā blokā kā virsvadītāju.”
Horeogrāfs atzīst, slimība esot motivējusi daudz rūpīgāk izturēties pret sevi, tomēr nākotnē no ceļošanas uz eksotiskām zemēm neatteikšoties. „Tanzānija ir ārkārtīgi skaista. Klimats – 23 līdz 27 grādi – ir patīkams, karstums nav nepanesams, lai gan zeme ir ekvatora tuvumā. Zaļi meži, džungļi, nav mokoša sausuma, līst arī lietus. Nebaudījām laisku atpūtu, drīzāk brauciens bija tāda vīrišķīga sporta nometne. Ne bez piedzīvojumiem – bija ekstrēmi auto pārbraucieni, nokļuvām pamatīgā vētrā, braucot ar kajakiem dziļāk okeānā un bijām diezgan laimīgi, vispār nokļuvām krastā. Tur ir brīnišķīgs dabas parks. Izvairījāmies no sadursmes ar nīlzirgu un žirafi, redzējām ziloņus, zebras, antilopes, diemžēl neizdevās sastapt lauvas, gepardus un krokodilus. Zinu, otrreiz malārija noteikti nebūtu tik nopietna.”
