Agris Auce: Latvijas patērētājus gaida konkurences mazināšanās apdrošināšanas nozarē un droši vien lielākas polišu cenas 11
Autors: Dr. Agris Auce, LPABA valdes priekšsēdētājs
Šogad jūlijā publiski tika paziņots par to, ka ERGO ir nopirkuši apdrošinātāju ADB Gjensidige. Faktiskā darījuma realizācija un apvienošanās ir sagaidāma 2025. gadā.
Katrā ziņā, lai ko teiktu vietējie preses paziņojumi par Gjensidige lieliskajiem sasniegumiem Baltijas valstu tirgū, patiesība ir tāda, ka Norvēģu mātes uzņēmums Gjensidige pārdodot savu ADB Gjensidige Baltijā ir cietis krietnus zaudējumus – pārdošanas cena ir tikai puscena no ieguldītā. Darījumā norvēģi ir pazaudējuši pusi no sava Baltijas ieguldījuma vērtības. Īstie pārdošanas iemesli pagaidām mums ir neskaidri, jo šķiet, ka norvēģu Gjensidigei neiet tik slikti kā savulaik Zviedru apdrošinātājam Lȁnsforsakring, kurš milzīgo zaudējumu dēļ 2010. gadā bija spiests izpārdot visu, ko vien varēja, – tai skaitā savu svaigi 2008 gadā nodibināto Baltijas meitas uzņēmumu Nordicia.
Gjensidige Latvijā savu esamību sāka kā Parex bankai piederoša apdrošināšanas sabiedrība, kura pamatā apkalpoja bankas ietekmes sfērā esošus klientus un personas (kā piemēram Latvijas Gāzi) un bija ar visai savdabīgiem nosacījumiem un procedūrām līdz brīdim, kad to sāka reformēt no dāņiem pārdotās Baltas atnākušais personāls. Reformēt ar mērķi sagatavot šo apdrošinātāju pārdošanai. Un patiesi 2006. gadā Norvēģu apdrošināšanas kompānija “Gjensidige Forsikring” iegādājās 100 % AS “Parekss Apdrošināšanas Kompānija” (“Parekss AK”) akcijas.
Lūkojoties vēsturē redzam, ka savulaik gan ERGO, gan Gjensidige katrs ir pārņēmuši vairākas citas apdrošināšanas sabiedrības. ERGO 2001. gadā pārņēma vēlāk notiesātā kriminālnoziedznieka Ivara Priedīša vadīto Alternu un no dzelzceļa saknēm izaugušo Latgarantu. Savukārt Gjensidige savā ne visai garajā, bet trauksmainajā dzīvē paspēja iegādāties Zviedru savstarpējam apdrošinātājam Lȁnsforsakring piederošo Nordicia un arī vēl Reso Europa. Labu grūdienu Gjensidiges attīstībā deva Konkurences padomes uzliktais pienākums Baltas īpašniekiem PZU pārdot daļu sava biznesa Lietuvā pēc tam, kad PZU grupa bija iegādājusies Lietuvas Draudimas. Tā Gjensidige tika pie PZU Lietuva portfeļa.
Toreiz apdrošinātājiem vajadzēja reāli rīkoties, lai ievērotu konkurences likumus, jo tolaik viņi vēl nepazina savdabīgi fiktīvo konstrukciju “patiesā labuma guvējs uz pilnvaras pamata”, kuru varētu izmantot, ja negribētos pārdot to savu biznesu, kurš pārkāpj konkurences likumus.
Šī inovatīvi savdabīgā juridiskā konstrukcija ir nesen īstenota saistībā ar Latvijas Konkurences Padomes lēmumiem AS AB CITY Olainfarm pārņemšanas lietā, kur Andreja Leiboviča grupējums izdomāja šo dīvaino juridisko konstrukciju ieceļot “patiesā labuma guvēju uz pilnvaras pamata” lai varētu nepildīt Konkurences Padomes lēmumu pārdot pārņemto aptieku ķēdi Latvijas Aptiekas. Ļoti dīvainā veidā, kas daudziem liek domāt par tirgošanos ar ietekmi vai arī korupciju, mūsu Konkurences Padome, tā vietā, lai rīkotos un piešķirtu sodu, samierinājās un kā glumu gliemi norija šo “patieso labuma guvēju uz pilnvaras pamata”.
Vai apvienojamo apdrošināšanas sabiedrību ERGO un Gensidige apvienošanā mēs arī redzēsim kādu “patiesā labuma guvēju uz pilnvaras pamata”, ja radīsies pārāk liela tirgus varas koncentrācija kādā no apdrošināšanas tirgus segmentiem? Diez vai, jo Latvijas Bankas un Finanšu Izlūkošanas dienesta oficiālā ieskatā tā ir fiktīva konstrukcija, kas nav ņemama vērā patiesā labuma guvēja noskaidrošanā.
Toties mūsu apdrošināšanas uzraugam – tagad jau Latvijas Bankai ir ko padomāt – kāpēc abi apdrošinātāji – gan ERGO, gan Gjensidige šobrīd ir reģistrēti Lietuvā, bet Latvijā darbojas kā filiāles? Kāpēc gan tā? Abas sabiedrības taču savu darbību sāka tieši Latvijā.
ERGO savu darbību Latvijā 90.gadu vidū sāka kā latvju nacionālā kapitāla apdrošinātāja Dukāta meitas uzņēmums Rīgas Fenikss. Gjensidige savukārt sākotnēji bija skandalozi bankrotējušās bijušo komjauniešu bankas Parekss kabatas apdrošinātājs – Parekss Apdrošināšanas Kompānija, un to kā pirmo 2008 gadā sava biznesa starptautiskošanai nopirka Norvēģu savstarpējās apdrošināšanas sabiedrība Gjensidige. Neskatoties uz mātes uzņēmumu daudzām transformācijām, abu meitas uzņēmumu reģistrācijas valsts bija Latvija.
Ne Santa Purgaile, ne citi FKTK vadītāji ne toreiz, nedz arī tagad nevēlējās, ne arī bija spējīgi dot Latvijas sabiedrībai sakarīgus paskaidrojumus par to, kāpēc apdrošināšanas sabiedrības aizbēga prom no Latvijas? Un tie nav vienīgie apdrošinātāji, kuri izvēlējās pamest Latviju kā savu reģistrācijas zemi: Gjensidige un ERGO un kā savu reģistrācijas zemi izvēlējās Lietuvu, bet IF un Seesam (tagad Compensa) Igauniju, Latvijā atstājot tikai filiāles. Apdrošināšanas uzraugam te ir par ko padomāt par to kā tas ir ietekmējis Latvijas ekonomiku un Latvijas budžetu. Bet varbūt apdrošināšanas uzraugam tas ir vienaldzīgi, jo savu budžetu gan FKTK gan Latvijas Banka veido no apdrošināšanas prēmijas atskaitījumiem, bet nevis no budžetā maksājamiem nodokļiem.
Lai vai kā, bet Latvijas patērētājus gaida konkurences mazināšanās apdrošināšanas nozarē un attiecīgi droši vien lielākas apdrošināšanas cenas. Atliek vienīgi cerēt, ka apdrošināšanas brokeru darbs klientu interesēs nodrošinās pienācīgu un kvalitatīvu konkurenci starp Latvijā atlikušajiem apdrošinātājiem un piesaistīs citus Eiropas Savienības apdrošinātājus sniegt pakalpojumus Latvijā ES pakalpojumu brīvības ietvaros.
