“Agrichamber”: Pienācis laiks atvērt plašāku darba tirgu lauksaimniecības nozarē 0
Pieaugot problēmām saistībā ar darbaspēku, lauksaimniecības, kā arī mežsaimniecības nozare strauji zaudē konkurētspēju, līdz ar to būtu nepieciešams aktivizēt iespējas izmantot trešo vasltu darbaspēu, uzskata Latvijas Lauksaimniecības mežsaimniecības un zivsaimniecības kamerā “Agrichamber”.
Organizācijas vadītājs Dins Cielavs norāda, ka spēkā esošais regulējums saistībā ar vidējo samaksas noteikšanu tautsaimniecībā nav loģisks un neveicina attīstību lauku reģionos. Tādējādi steidzami nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz, ka darbiniekam no trešajām valstīm tiek maksāta vidējā bruto darba samaksa konkrētajā nozarē, nevis bruto darba samaksa tautsaimniecībā.
“Protams, esošais regulējums sezonas darbiniekiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarē ir pozitīvs piemērs, bet tam jābūt ne tikai uz sezonu, bet visu cauru gadu. Vidējā bruto alga tautsaimniecībā vai konkrētā nozarē būtiski atšķiras, tāpēc nav korekti visas nozares, tajā skaitā ar lielu pievienoto vērtību (IT nozari, finanšu, banku sektoru) likt kopā ar lauksaimniecības nozari, tādējādi kropļojot darba tirgu valstī un radot nekonkurētspējīgāku ekonomiku attiecībā ar mūsu kaimiņvalstīm,” akcentē Cielavs.
Viņš arī norāda, ka, iespējams, ir pēdējais laiks daudz straujāk vērt tirgu trešo valstu pilsoņiem, jo darba samaksas strauji aug, bet produkti ir jāražo lētāk.
“Papildus vidējās algas noteikšanā nozarē ir jāskata arī nodarbinātības administrēšana saistībā ar darbinieka piesaistīšanu. Nav normāli, ka vakancei Nodarbinātības valsts aģentūrā jābūt reģistrētai 30 dienas, jo tas ir nekonkurētspējīgi. Bieži vien darbinieks ir vajadzīgs nekavējoties. Minimālais termiņš, kas varētu būt noteikts, ir 10 dienas. Piemēram, Polija ar trešo valstu pilsoņu piesaistīšanu ir soli priekšā mums, līdz ar to ir konkurētspējīgāki globālajā tirgū. Mūsu valstī tiek nodarbināti trešo valstu pilsoņi, kuru darba vieta ir Polijā, kāpēc mums nesakārtot darba tirgu?” tā Cielavs.
Savukārt “Agrichamber” valdes loceklis Valters Riekstiņš akcentē, ka, cenšoties “aizsargāt” darba tirgu, šobrīd tiek samazināta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja.
“Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai ir jācenšas radīt pēc iespējas
konkurētspējīgākus nosacījumus uzņēmumiem, tai skaitā tiem, kas eksportē savas preces vai pakalpojumus. Kvalificēta darbaspēka ierobežota pieejamība rada valsts ekonomiskajai attīstībai riskus, ja salīdzina situāciju darbaspēka pieejamības ziņā ar tuvākajām kaimiņvalstīm, kur tiek nodrošināti salīdzinoši vieglāk īstenojami nosacījumi, lai varētu piesaistīt nepieciešamo darbaspēku no citām valstīm”.
Biedrība “Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera” ir dibināta 2016.gadā. Mērķis – apvienot lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumu, lai efektīvāk spētu pārstāvēt Biedrus nozaru problēmu risināšanā, esot atbildīgam sociālajam partnerim valdībai, palīdzot risināt nozarei aktuālās problēmas.
