“Agresoriem būs jāatbild!” Ukrainā līdz šim gājuši bojā vairāk nekā 2000 civiliedzīvotāju 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas karaspēka agresijas dēļ Ukrainā līdz šim gājuši bojā vairāk nekā 2000 civiliedzīvotāju, tajā skaitā vairāki desmiti bērnu, ziņo Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.
Septiņu dienu laikā kopš pilna mēroga karadarbības sākuma Krievijas agresori iznīcinājuši simtiem transporta infrastruktūras objektu, dzīvojamo ēku, slimnīcu un bērnudārzu.
Ukrainas armijai un zemessardzei izrādot sīvu pretestību, Krievijas karaspēks izmanto starptautiski aizliegtās vakuuma bumbas.
Ukrainas aizstāvjus stiprina pārliecība, ka gandrīz 90% valsts iedzīvotāju tic, ka valsts spēs atvairīt Krievijas uzbrukumu, liecina telefoniskas aptaujas rezultāti visos valsts apgabalos.
Sauc par kara noziedznieku
Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons aicinājis Apvienoto Nāciju Organizāciju vienprātīgi nosodīt Putina sākto karu Ukrainā. “Tas, ko jau esam redzējuši no Vladimira Putina režīma, bumbas, ko viņi met uz nevainīgiem civiliedzīvotājiem, manuprāt, tas jau pilnībā ir kvalificējams kā kara noziegums,” uzrunājot parlamenta deputātus, norādīja Džonsons.
Britānijas ministri ir brīdinājuši, ka Putinam, viņam pietuvinātajiem politiķiem un armijas komandieriem draud stāšanās Starptautiskās krimināltiesas priekšā Hāgā, kas jau ir sākusi izmeklēšanu par Krievijas veiktajiem kara noziegumiem Ukrainā. Britānijas premjerministrs brīdināja par arvien jaunām sankcijām pret Krieviju. “Nešaubos, ka Putins cietīs neveiksmi un mums izdosies nosargāt Ukrainu,” jo ukraiņi ir varonīgi un Rietumi ir vienoti, norādījis britu premjers.
Par pasaules valstu vairākuma nosodošo attieksmi pret Krievijas agresiju liecina fakts, ka otrdien ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sēdē pirms Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova runas ieraksta, kuram sankciju dēļ liegts iebraukt ASV, vairāk nekā simt valstu delegācijas pameta sēžu zāli.
Aptur “zelta pasu” programmu
Vidusjūras salu valsts Malta strauji mainījusi savu nostāju un uz nenoteiktu laiku apturējusi tā dēvēto zelta pasu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, jo saistībā ar jaunākajiem notikumiem nevarot veikt nepieciešamās pārbaudes.
Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nevarēs saņemt Maltas pilsonību nedz apmaiņā pret investīcijām, nedz uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām, kam nepieciešama atjaunošana reizi gadā.
Malta sāka pārdot pases bagātajiem ārzemniekiem 2014. gadā. Veicot ieguldījumus Maltā, ārvalstu bagātnieki saņem arī tiesības pārvietoties Eiropas Savienībā un izmantot bloka finanšu sistēmas. Neskatoties uz aicinājumiem, Malta iepriekš iebilda pret programmas apturēšanu, un premjerministrs Roberts Abela uzstāja, ka pārbaužu procedūras esot rūpīgas un novērš ļaunprātības.
Eiropas Savienība un ASV paziņoja, ka centīsies apturēt “zelta pasu” pārdošanu bagātajiem Krievijas pilsoņiem, ieviešot plašas sankcijas pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā.
Arī Grieķija ir apturējusi uzturēšanās atļauju izsniegšanu un pagarināšanu Krievijas investoriem.
Ārlietu ministri nosoda
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri īpaši stingri nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un pauž sašutumu par neselektīviem uzbrukumiem, kas šajā pretlikumīgajā un amorālajā karā tiek veikti pret civiliedzīvotājiem, informē Latvijas Ārlietu ministrija.
Ārlietu ministri kopīgā paziņojumā uzsver, ka Krievijas agresija un varmācīgais bruņotais uzbrukums klaji pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās. Šī rīcība ir smags starptautisko tiesību, tostarp ANO Statūtos noteikto principu, pārkāpums. Ministri pieprasa Krievijai pārtraukt šo bezjēdzīgo karu.
“Mums jāpārliecinās, ka katrs civiliedzīvotāja nāves gadījums, katrs kara noziegums tiek dokumentēts, un mēs nodrošināsim, lai šo šausmīgo noziegumu veicējus sauktu pie atbildības un tiesātu. Agresori tiks saukti pie atbildības,” pauž ārlietu ministri.
