Agresoram jādod pretspars: vai sašutums aprobežojas ar dūru vīstīšanu kabatā? 1
Rietumu mediji, nosodot Krievijas uzbrukumu Ukrainas kuģiem pie Kerčas šauruma, atzīmē nepieciešamību dot pretsparu agresoram, taču secina, ka Rietumu politiķu sašutums aprobežojas ar dūru vīstīšanu kabatā.
Jāizolē Krievijas līderi
“(Krievijas prezidentam Vladimiram) Putinam ir jāatsaka starptautiska cieņa, ko viņš alkst, un šonedēļ Argentīnā paredzētā G20 apspriede dod iepēju izolēt Krievijas līderi,” raksta avīze “The Wall Street Journal”.
“Prezidents Tramps var atcelt savu plānoto tikšanos ar Putinu – atkarībā no tā, vai Kremlis izdarīs kādu būtisku žestu, piemēram, atbrīvos aizturētos Ukrainas jūrniekus.” Pagaidām Krievija ne tikai nav atbrīvojusi nolaupītos ukraiņu jūrniekus, bet apsūdzējusi tos “Krievijas jūras robežas pārkāpšanā”, lai gan 2003. gada Ukrainas un Krievijas līgums paredz, ka Kerčas šaurums un Azovas jūra ir abu pušu teritoriālie ūdeņi, kas brīvi pieejami kuģniecībai.
“Šāda spiediena svira (tikšanās atcelšana) būtu iedarbīgāka nekā šarms, ar ko Tramps, pēc viņa paša vārdiem, varētu iedarboties uz Putinu,” atzīmē “WSJ”.
Vācija un Francija ir pret jaunu sankciju noteikšanu Krievijai pēc Ukrainas karakuģu un jūrnieku sagrābšanas Kerčas šaurumā, vēsta Vācijas laikraksts “Die Welt”. Avīze atsaucas uz avotiem ES diplomātu aprindās, ka vakar Briselē notikušajā Politisko jautājumu un drošības komitejas slēgtajā sēdē Francijas un Vācijas diplomāti paziņojuši, ka šobrīd ir svarīgi veikt pasākumus “uzticības veicināšanai” un sankcijas šādos pasākumos neietilpst.
Tā vietā Francija un Vācija vēlas “turpināt savus diplomātiskos centienus” un šajā kontekstā izskata iespēju piesaistīt Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju Azovas jūras konflikta risināšanā.
No Brisbenas līdz Buenosairesai
Analītiķi atgādina, ka līdzīga situācija bija izveidojusies pirms G20 apspriedes Austrālijas pilsētā Brisbenā 2014. gada novembrī. Pirms pusgada Kremlis bija veicis Krimas apgabala aneksiju un tās atbalstītie kaujinieki izvērsuši bruņotu iebrukumu Ukrainas austrumos. Rietumi aprobežojās ar diplomātiskiem protestiem un Minskas vienošanās vīziju.
2014. gada jūlijā virs Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētās Donbasa teritorijas ar Krievijas raķeti tika notriekta Malaizijas lidsabiedrības pasažieru lidmašīna ar 289 pasažieriem. Pēc šīs traģēdijas virkne rietumvalstu ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju. Starptautiskas ekspertu grupas veiktajā izmeklēšanā secināts, ka pasažieru lidmašīna notriekta ar Krievijas raķeti, kuras palaišanas iekārta tūlīt pēc notikušā nozieguma izvesta no Donbasa uz Krieviju.
Kremlis turpina noliegt jebkādu Krievijas saistību ar Malaizijas lidmašīnas notriekšanu un arī to, ka iebrukumā Donbasā piedalījušies Krievijas armijas karavīri. Gadu pēc Krimas aneksijas prezidents Putins atzina, ka Krievija būtu bijusi gatava lietot “jebkādu spēku”, ja Rietumi izšķirtos par militāru pretsparu Kremļa agresijai. G20 apspriedes priekšvakarā Brisbenā rietumvalstīm nebija vienota viedokļa, vai uzaicināt Krievijas prezidentu Putinu.
Toreizējā Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa veica aptauju un secināja, ka “nav nepieciešamā konsensa, lai izslēgtu Putinu”. Mēnesi pirms apspriedes Austrālijas premjerministrs Abots paziņoja, ka “G20 ir starptautisks saiets, kas darbojas pēc konsensa principa, un Austrālijai nav tiesību teikt jā vai nē atsevišķām G20 valstīm”.
Kanādas toreizējais premjerministrs Stīvens Hārpers bija daudz atklātāks privātā tikšanās reizē ar Putinu pirms Brisbenas apspriedes sākuma: “Šķiet, es sarokošos ar jums, bet varu jums teikt tikai vienu: jums jāizvācas no Ukrainas.” Kanādas raidsabiedrības CBC ierakstā dzirdama Putina nekaunīgā atbilde: “Tas nav iespējams, jo mēs tur neesam.” Uzbrukumu Ukrainas kuģiem Melnajā jūrā veica Krievijas robežsardzes karavīri. Militārie eksperti atzīmē, ka NATO būtu jāapsver iespēja pavairot tās spēku klātbūtni Baltijas jūrā.
Vai Tramps atcels tikšanos ar Putinu?
ASV prezidents Tramps paziņojis, ka pēc šī incidenta viņš varētu atcelt paredzēto tikšanos ar Krievijas prezidentu Putinu G20 apspriedes ietvaros Buenosairesā. Analītiķi atzīmē, ka Putins ir vienīgais ārvalstu līderis, ko Tramps līdz šim atturējies kritizēt. Jautāts, vai viņš (Tramps) uzskata, ka Putins ir tiesīgs sagrābt Ukrainas kuģus, ASV prezidents atbildēja, ka pieņems lēmumu pēc detalizēta ziņojuma saņemšanas par incidentu, raksta avīze “The Washington Post”.
Uz atkārtotu jautājumu, vai amerikāņiem būtu iemesls bažīties par Krievijas agresiju, Tramps atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka “man nepatīk šī agresija. Es nepavisam negribu šo agresiju”.
Šie ir līdz šim stingrākie Trampa izteikumi par Krievijas jaunākajām darbībām Ukrainas austrumos. Tramps pirmdien bija atturējies pats kritizēt Krievijas agresiju, bet to ASV vārdā darīja ASV vēstniece ANO Nikija Heilija un ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.
