Dombrovskis: Agresora nomierināšana nekad nestrādā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis intervijā ietekmīgajam izdevumam “Politico” brīdinājis: “Ja Putins netiks apturēts Ukrainā, viņš varētu izaicināt NATO un iebrukt Baltijas valstīs Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.”
Krievija atbalsta Baltkrievijas intereses piekļūt Baltijas jūrai
ES tirdzniecības komisārs Dombrovskis, kurš uzaudzis bijušajā Padomju Savienībā un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas savulaik bijis Latvijas premjerministrs, uzskata, ka pēc gadiem ilgās Briseles izvairīgās attieksmes pret Maskavu Eiropas Savienībai Krievijas apdraudējums jāuzņem nopietni, atzīmē “Politico”. “Ja mēs neatbalstām Ukrainu, tas nebeigsies Ukrainā. Ir skaidrs, ka Putins šobrīd ir agresīvā kara noskaņojumā, kas diemžēl varētu liecināt, ka viņa agresija turpināsies citās valstīs,” teica Dombrovskis.
Jautāts, vai viņš ir īpaši noraizējies par Moldovu, viņš kā bažu iemeslu minēja Baltijas valstis. “Ja jūs pavērojat Krievijas agresīvās retorikas eskalāciju pret Baltijas valstīm un paziņojumus ar apgalvojumiem, ka Krievija atbalsta Baltkrievijas intereses piekļūt Baltijas jūrai, tad jāatceras, ka Ukrainā arī sākās ar pieaugošu pret Ukrainu vērstu retoriku,” atgādina ES viceprezidents.
Skepse par diplomātiskajām iniciatīvām sarunām ar Putinu
Pareģojums, ka Baltijas valstis varētu būt nākamās Putina tēmēklī pēc iebrukuma Ukrainā, ataino trauksmes līmeni dažās Eiropas Komisijas aprindās par Putina nākamo soli. Dombrovskis ir jau labu laiku brīdinājis par apdraudējumu, ko rada Krievijas prezidents, atzīmē “Politico”.
Pieņemot, ka Krievijas izteiktie kodoldraudi ir nopietni, Dombrovskis ir brīdinājis par nomierināšanas politiku pret Krievijas vadoni.
“Jautājums ir šāds: kādā mērā mēs piekāpjamies viņa šantāžai, jo to var izmantot visu laiku un pret visu? Putins turpinās savus agresīvos karus, viņš vienmēr lietos šo šantāžu,” uzskata Dombrovskis. “Tās ir mācības, kas bija jāielāgo agrāk. Agresora nomierināšana nestrādā, un agresors ir jāaptur visiem līdzekļiem,” viņš uzsver.
Dombrovskis ir skeptisks par diplomātiskajām iniciatīvām sarunām ar Putinu. “Jautājums ir par to, vai tās dod kādus taustāmus rezultātus kara apturēšanā vai vismaz nosakot uguns pārtraukšanu vai humāno koridoru izveidošanu. Līdz šim (7. martam) nekas no tā diemžēl nebija īstenots.” Francijas prezidentam Emanuelam Makronam ir bijusi vadošā loma Eiropas politiķu sarunās ar Putinu, Krievijas prezidentam pirms pāris nedēļām vedot sarunas arī ar Eiropas Padomes prezidentu Šarlu Mišelu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
Nekam nevajadzētu būt svītrotam no sankciju saraksta
Bijušais Latvijas premjerministrs uzsvēra, ka pret Krieviju tuvākajās dienās varētu tikt vērstas jaunas sankcijas. “Nekam nevajadzētu būt svītrotam no sankciju saraksta,” teica Dombrovskis, ietverot arī enerģētikas jomu. “Mums ir jādara vairāk, jo šī agresija diemžēl nebeidzas, tāpēc mums jārod iespēja, kā apturēt Putina spēju finansēt šo karu.”
Lai gan Dombrovskis ieņem stingru nostāju, nepavisam nav skaidrs, vai Eiropa spēs asi vērsties pret Krieviju enerģētikas jomā, jo Vācija ir pret to.
Tiek apspriesta rīcība kriptovalūtu jomā; soļi, lai paplašinātu banku sarakstu, kas atslēgtas no SWIFT sistēmas; un lielākā labvēlības statusa atņemšana Krievijai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Dombrovskis grib attiecināt importa aizliegumu, kas jau noteikts Baltkrievijai, arī uz Krieviju, lai izvairītos no embargo apiešanas.
Vērtējot iespēju vērst sankcijas pret Krievijas naftu un gāzi, Dombrovskis teica, ka Eiropas Komisijā turpinās situācijas izvērtēšana, un uzsvēra, ka “nekam nevajadzētu būt svītrotam no sankciju saraksta”. Strauji kāpjot naftas cenām aizdomās, ka ASV varētu aizliegt Krievijas naftas importu, Eiropas Komisija paziņojusi, ka “pasākumi pret naftu varētu būt zināmā mērā mazāk graujoši nekā darbības gāzes jomā”.
