Agresīvā stila piekritējs. Kas ir jaunais Krievijas vēstnieks, kuru Putins sūta uz Latviju? 47
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas prezidents Valdimirs Putins 28. septembrī parakstījis rīkojumu, ar kuru par vēstnieku Latvijā ieceļ Mihailu Vaņinu. Krievijas vēstnieka amats bija brīvs kopš aprīļa, kad iepriekšējais sūtnis Jevgeņijs Lukjanovs tika nosūtīts uz Baltkrieviju. Atšķirībā no sava priekšgājēja, kurš uz Latviju tika nosūtīts kā t. s. politiskais vēstnieks, turklāt nāca no Putinam pietuvināto cilvēku loka, M. Vaņins diplomātiskajā dienestā ir jau 16 gadus.
Tomēr savulaik viņa pārcelšanu uz darbu ārlietu resorā varēja uztvert arī kā pazeminājumu, jo ar to viņš zaudēja daudz ietekmīgākus amatus.
M. Vaņins ir 61 gadu vecs, beidzis Krievijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti un līdz 2004. gadam ieņēmis dažādus, tostarp ļoti nozīmīgus amatus Krievijas muitas sistēmā, piemēram, bija Valsts muitas komitejas priekšsēdētājs un Krievijas–Baltkrievijas muitas komitejas vadītājs.
Ap 2000. gadu Krievijā plašu rezonansi ieguva skandāls, kuru vairāk pazīst ar nosaukumu “Mēbeļu lieta” vai “Trīs vaļu lieta” (no mēbeļu veikala nosaukuma “Trīs vaļi”), kur sākotnēji muitas iestādes un Iekšlietu ministrija vērsās pret vairākiem uzņēmumiem, vainojot tos kontrabandā, bet vēlāk lietā iesaistījās cita spēka struktūra – Federālais drošības dienests – un tika pasludināts, ka lieta tikusi safabricēta.
Gadu gaitā par to ir bijuši vairāki žurnālistikas pētījumi, atklājot arvien jaunas nepatīkamas detaļas.
Lai gan M. Vaņins šajā skandālā nav bijis tieši iesaistīts, tomēr ir versija, ka arī viņa pārcelšana no augstas muitas amatpersonas par vēstnieku ir saistīta ar šiem notikumiem.
Kā diplomāts M. Vaņins ir bijis vēstnieks Slovēnijā un Dānijā, kā arī neilgu laiku pildījis Krievijas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora pienākumus. Viņam ir piešķirti dažādi Krievijas un ārvalstu apbalvojumi, tostarp Makarova tipa pistole, kuru viņš 1999. gadā saņēmis no Kirgizstānas “par personīgo ieguldījumu sadarbībā starp Krievijas Federācijas un Kirgizstānas muitas dienestiem”.
Vēstnieka amatā M. Vaņins nav vairījies arī no politiskiem paziņojumiem. Piemēram, asu starptautisku reakciju 2015. gadā izraisīja viņa paziņojums, ar kuru viņš brīdināja Dāniju neizvietot savā teritorijā pretraķešu vairogus savā teritorijā, norādot: “Ja tas notiks, Dānijas karakuģi kļūst par Krievijas kodolraķešu mērķiem.”
Lielākie pasaules mediji tolaik publicēja ziņas ar virsrakstiem “Vēstnieks draud Dānijai ar atomieročiem”, bet tā laika Dānijas ārlietu ministrs Martins Lindegārds uz to reaģēja, norādot, ka Krievija labi zina – pretraķešu vairogi ir aizsardzības ieroči un neapdraud Krieviju, tāpēc neesot iemesla šādiem paziņojumiem.
Būdams vēstnieks Dānijā, M. Vaņins savās intervijās ir pieminējis arī Baltijas valstis, apgalvojot, ka tās kopā ar Poliju rada “histērisku rusofobisku troksni Eiropā”.
Savā rakstā dāņu laikrakstā “Berlingske” 2018. gada februārī viņš norāda, ka Krievija neplānojot uzbrukt “nabaga” Baltijas valstīm, kā arī kritizējis Dānijas vēlmi palielināt valsts budžeta finansējumu aizsardzībai.
“Krievija tiek pasniegta kā ļaunuma sakne Eiropā, Baltijā un visā pasaulē. Taču ir skaidri redzams, ka Krievijai nekad nav bijis agresīvu plānu pret Eiropu un NATO dalībvalstīm,” rakstījis vēstnieks.
Šajā pašā rakstā viņš arī vainojis ASV, ka no tās nepārtraukti skan “provokatīvi un nepamatoti apgalvojumi” par iespējamo militāro konfliktu Eiropā. “Eiropieši regulāri mirst savu pilsētu ielās no teroristu rokām, bet no “ļauno krievu” rokām neviens dānis nekad nav miris un mūsu valstis nekad nav karojušas,” rakstījis M. Vaņins.
Šīs aktivitātes ļauj secināt, ka viņam patīk uzbrūkošs un sarkastisks stils, un ļoti iespējams, ka tas tiks uzturēts arī ierodoties Latvijā.
Tomēr jāatceras, ka ārpolitiskās vadlīnijas tiek noteiktas nevis vēstniecībā, bet Maskavā un vēstnieks ir tikai izpildītājs.
Kā iepriekš norādījis politologs un bloga “Latvijas drošība” autors Andis Kudors, vēstnieka izvēlei pašlaik vairs neesot principiālas nozīmes, jo “mēs atrodamies kopējā lielajā Eiropas Savienības un NATO kuģī un mazie vēji mūs vairs nevar apdraudēt”.
