– Mums Latvijā regulāri Drošības policijas pārskatos parādās personas, kuras saistītas ar tā saucamo Krievijas “tautiešu politiku”, un viņi bieži izsaka provokatīvus paziņojumus. Vai līdzīga problēma pastāv arī Igaunijā? 13
– Katru gadu mūsu drošības iestāde “KaPo” publicē ikgadējo ziņojumu, un tur ir minēti aktīvisti. Protams, katrā valstī ir cilvēki, kas mēģina būt provokatīvi, bet tā ir daļa no demokrātijas – cilvēki var brīvi izteikties. Mēs atļaujam viņiem runāt, tomēr, ja tiek pārkāpta robeža, piemēram, sākas naidīgas runas, šie cilvēki stājas tiesas priekšā.
Krievu valodā runājošajiem Igaunijā ir pieejami vairāki laikraksti un radiostacijas krievu valodā. Septembrī darbu sāks krievu valodā raidošais sabiedriskās televīzijas kanāls. Mēs neplānojam ar to īstenot propagandu, bet gan nodrošināt savus iedzīvotājus ar patiesu un adekvātu informāciju. Mēs paļaujamies uz saviem iedzīvotājiem, ka viņi ir pietiekami gudri, lai vērtētu informāciju un faktus. Kanāls nebūs brīnumlīdzeklis – cilvēki tā dēļ nepārtrauks skatīties Krievijas kanālus mēneša vai divu laikā. Tā būs viņu izvēle – skatīties jauno kanālu, kas sakņosies objektivitātē un uz faktiem balstītu informāciju.
– Jūsu Latvijas apmeklējums ir saistīts arī ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra atklāšanu. Cik nozīmīga, jūsuprāt, ir stratēģiskā komunikācija?
– Tā ir ļoti nozīmīga, bet nav jāuztver tikai kā cīņa pret vienas valsts propagandu. Mums ir jāizmanto iespējas skaidrot savus lēmumus iedzīvotājiem. NATO nolēma samazināt lidmašīnu skaitu Baltijas gaisa telpas patrulēšanai. Šajā gadījumā redzējām, cik svarīga ir stratēģiskā komunikācija, lai šo soli izskaidrotu. Tās mērķis ir nodrošināt objektīvu informāciju par NATO un padarīt to redzamāku sabiedrībā. Mēs varam būt veiksmīgi, ja darām lietas kopā. Es ļoti priecājos, ka NATO kiberdrošības izcilības centrā darbojas eksperts no Latvijas, bet Rīgā – NATO “StratCom” centrā – Igaunijas eksperts.
– Kā Igaunijas sabiedrība uztver paredzēto 200 bēgļu uzņemšanu valstī?
– Par to ir daudz spriests, ir dažādi viedokļi. Mēs skaidrojām, ka tas ir ES solidaritātes jautājums. Ja vēlamies, lai ES ir ieinteresēta jautājumos, kas cieši skar mūs – agresīvā Krievija, Ukraina un Austrumu partnerība –, mums jābūt solidāriem ar citām ES valstīm jautājumos, kas skar tās. Bēgļu uzņemšanai Igaunijā mums ir rīcības plāns. Iekšlietu, Labklājības un Izglītības ministrijām ir doti uzdevumi. Ziemā, kad uzņemsim bēgļus, mums būs viņiem sagatavoti mentori, kā arī būs pieejami valodas kursi. Mērķis ir panākt, lai viņi pēc iespējas ātrāk kļūtu par mūsu sabiedrības daļu, integrētos un nebūtu atkarīgi no mūsu sociālās nodrošināšanas sistēmas.
– Jūs esat krievu izcelsmes Igaunijas pilsone. Vai etniskajai izcelsmei karjerā Igaunijā ir kāda nozīme?
– Mans tēvs ir latvietis, taču, kad biju zīdaiņa gados, mani vecāki izšķīrās, vēlāk pāris reizes esmu viņu satikusi. Tādēļ man nav latviešu valodas un kultūras zināšanu, bet es izjūtu simpātijas un mīlestību pret Latviju, kādreiz uzzināšu vairāk par savām latviešu saknēm. Mana ģimene no mātes puses ir dzīvojusi Igaunijā vairākus gadsimtus. Esmu ceturtās paaudzes krieviete, kas dzīvo Igaunijā. Drīz manai mātei būs 90 gadu jubileja. Viņa ļoti labi atceras pirmskara Igauniju. Viņā es jūtu patriotismu tāpat kā sevī, lai gan es piedzimu īstos padomju laikos – 1962. gadā. Mana māte uzsvēra: ja mēs, krievi, vēlamies dzīvot Igaunijā, mums jāmācās igauņu valoda un kultūra un jāizturas ar cieņu. Es gāju igauņu bērnudārzā, bet ar māti sarunājos krievu valodā. Mūsdienu Igaunijā tāpat kā Latvijā etniskajai izcelsmei nav nozīmes. Būtiski, veidojot karjeru, ir tava izglītība, mērķi, valodu zināšanas. Ja vēlies būt veiksmīgs, jāzina igauņu, krievu un angļu valoda, lai varētu plaši darboties Eiropā.
