– Latvijā zemessardzē ir ap 8000 zemessargu, bet Igaunijas līdziniekā “Kaitseliit” ir vairāk nekā 12 000 biedru. Kā skaidrojat “Kaitseliit” popularitāti? 13
– “Kaitseliit” popularitāte saistīta ar valstī valdošo patriotisko noskaņojumu un Krievijas agresīvo uzvedību. Redzam, ka pēdējos gados cilvēku dalība “Kaitseliit” strauji palielinājusies. Mums joprojām ir obligātā iesaukuma sistēma bruņotajos spēkos. 1940. gadā mēs necīnījāmies pret. Tagad iedzīvotāji saprot, ka vēlas būt neatkarīgi, viņiem patīk brīvība un ir pārliecība, ka vajadzības gadījumā viņi nepadosies bez cīņas.
– Kas jums sakāms par savulaik izteikto tēzi, ka starpkaru periodā Baltijas valstu vienotība nebija sevišķi augstā līmenī, tādēļ “X stundā” nespējām kopīgi atbildēt agresijai?
– Es piekrītu šai tēzei. Sadarbība starp Baltijas valstīm ir svarīga. Labi, mēs konkurējam savā starpā, bet to darām labā nozīmē. Drošības jomā mēs esam viens reģions, un nevaram atšķelties cits no cita. Tajā ir būtisks gan mūsu NATO sabiedroto ieguldījums, kā arī Baltijas valstu un Polijas sadarbība, kura kļūst aizvien svarīgāka. Zviedrija un Somija ir uzticamas, svarīgas un aktīvas NATO partneres. Šī ainava ir būtiska, lai atturētu Krieviju no spēka lietošanas. Lai Putins redz, ka mēs uztveram aizsardzību ļoti nopietni un lai viņš nedomātu par provokācijām mūsu valstīs. Lai viņš saprot, ka Ziemeļatlantijas līguma 5. pants ir nopietns, un visas NATO valstis ir gatavas to vajadzības gadījumā pielietot.
– Jūs esat bijusi Igaunijas vēstniece Krievijā. Kā atceraties laiku, kad tur strādājāt?
– Vēstnieka amatu Krievijā ieņēmu ļoti sarežģītos laikos – 2007. gadā, kad Tallinā notika “bronzas kareivja” statujas pārvietošana. Tomēr diplomātiskā līmenī ar Krievijas diplomātiem runājām un komunikācijas kanāli nepārtrūka.
– Toreiz Krievija pret Igauniju vērsa gan kiberuzbrukumus, gan pārvirzīja kravu plūsmas…
– Kiberuzbrukumi bija labs brīdinājuma zvans priekš ES un NATO. Pēc 2007. gadā notikušajiem kiberuzbbrukumiem mēs ieviesām kiberdrošības stratēģiju. “Kaitseliit” atklājām kiberdrošības nodaļu. Tajā iesaistījās baņķieri un ļoti gudri IT speciālisti ar zirgastēm. Tas viss notika uz brīvprātības pamata, mēs viņiem par atbalstu nevaram samaksāt, jo šie cilvēki jau ieņem ļoti labi apmaksātus amatus. Dalība Igaunijas kibedrošības līgā viņiem dod iespēju attīstīt savas spējas un zināšanas. Valsts no tā daudz iegūst.
Tajā laikā Krievija “apcirpa” tranzīta plūsmu caur Igauniju un pārvirzīja to uz citām valstīm, tostarp Latviju. Ja runājam par pašreizējām Krievijas sankcijām, tad jāatceras, ka mēs piedzīvojām zaudējumus 2007. gadā un 1999. gadā, kad Krievijā bija krīze. Mūsu uzņēmēji zina, ka biznesā un tirdzniecībā ar Krieviju ir iespējams gūt augstus ienākumus, tomēr tā nav vienmēr, jo bizness ar Krieviju ir riskants un ilgtermiņā ir neparedzams.
– Nesen Latvijā aizturēts “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, kuru apsūdz korupcijā un kukuļa saņemšanā no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska uzņēmuma. Kas jums zināms par Osinovski?
– Magoņa lietā mūsu varas iestādes sadarbojas. Personīgi Oļegu Osinovski nepazīstu, bet zinu, ka viņš ir viens no Igaunijas bagātākajiem cilvēkiem. Viņa dēls Jevgeņijs vada koalīcijā esošo sociāldemokrātu partiju, taču viņš nav saistīts ar tēva biznesu.
