Agresija nedrīkst palikt nesodīta. Saruna ar Igaunijas ārlietu ministri Marinu Kaljurandi 13
“Aizsardzības jomā ir svarīgi, ko Krievija par mums domā. Lai Putins redz, ka mēs uztveram aizsardzību ļoti nopietni un lai viņš nedomātu par provokācijām mūsu valstīs,” intervijā “LA” uzsver Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljurande. Bezpartijiskā ministre ir karjeras diplomāte, kura savulaik bijusi arī Igaunijas vēstniece Krievijā.
– Jūs valkājat dzeltenu lentīti pie apģērba Krievijas nolaupītā un notiesātā Igaunijas Drošības policijas darbinieka Estona Kohvera atbalstam, kuram nupat Krievijas tiesa piepriedusi 15 gadu cietumsodu. Kāda būs Igaunijas rīcība?
– Mēs to neuzskatām par tiesas procesu. Pagājušā gada 5. septembrī Estons Kohvers tika nolaupīts Igaunijas teritorijā un kopš tā laika tiek turēts apcietinājumā Krievijā. Mūsu līdzšinējo attieksmi un principus Krievijas tiesas pieņemtais spriedums nemaina – Igaunija pieprasa Krievijai viņa atbrīvošanu un atgriešanos mājās. Mēs esam pateicīgi Latvijai un citiem partneriem par atbalstu. Tas nav tikai Igaunijas un Krievijas attiecību jautājums, jo neviens nevar būt drošs, ka citu valstu pilsoņi nevar tikt nolaupīti. Tagad jāskatās, vai Kohvers iesniegs apelāciju – lai kāds būtu viņa lēmums, mēs to atbalstīsim. Mēs izmantosim visas iespējas, lai Kohvers tiktu atbrīvots. Līdz šim mūsu tikšanās reizēs ar Krievijas diplomātiem esam uzsvēruši, ka Kohvers ir jāatbrīvo un to dara arī mūsu sabiedrotie un partneri, tiekoties ar Krievijas pārstāvjiem. Pret Krieviju šajā jautājumā turpinām izmantot starptautisku spiedienu.
– Kāds noskaņojums valda Igaunijas sabiedrībā par Krievijas tiesas lēmumu Kohvera lietā?
– Ikviens ir neapmierināts ar šo lēmumu. Tā nav normāla tiesas lieta, jo ir pārkāpti starptautiskie likumi un cilvēktiesības. Mūsu prezidents Tomass Hendriks Ilvess nācis klajā ar aicinājumu Kohvera atbalstam valkāt pie apģērba dzeltenu lentīti valsts svētkos – Igaunijas Neatkarības atjaunošanas dienā. (Igaunijā un citās valstīs dzeltenā krāsa simbolizē cilvēka gaidīšanu mājās. Igaunija savulaik aicināja pilsoņus valkāt šo lentīti, kad mājās tika gaidīti Libānā nolaupītie Igaunijas velotūristi. – Ģ. V.). Ceturtdien (20.08.) svinam valsts svētkus, un domāju, ka daudzi mūsu tautieši tajos valkās dzelteno lentīti.
– Kā jūs vērtējat pašreizējo Igaunijas un Krievijas attiecību klimatu? Piemēram, jūs tāpat kā Latvija saskaraties ar zivju produktu eksporta aizliegumu.
– Igaunijas attiecības ar Krieviju būtiski neatšķiras no kopējās ES – Krievijas attiecību ainavas, kura mainījās pēc Krimas okupācijas un aneksijas. Mūsu attieksme ir, ka agresija nevar palikt nesodīta. Kohvera lieta mūsu un Krievijas attiecības nepadara vieglākas. Ja runājam par zivju produktu eksporta aizliegumu uz Krieviju – mēs esam redzējuši, ka Krievija arī citām ES valstīm ir aizliegusi ievest savus pārtikas produktus. Mēs ticam ES solidaritātei. Tā nav pirmā un pēdējā reize, kad Krievija šādi rīkojas, jo ieganstus dažādiem aizliegumiem var atrast. Tomēr Krievijai kā Pasaules tirdzniecības organizācijas loceklei būtu jāpilda tās prasības.
Pēdējā laikā mēs redzam daudz agresīvāku un provokatīvāku Krieviju. Par to liecina arī Kohvera lieta, Krievijas kara lidmašīnu lidojumi ar izslēgtiem transponderiem – tas jau vairs nav drauds tikai Igaunijai vai Latvijai, bet arī civilajai aviācijai reģionā. Pie mūsu robežām notiek agresīvas Krievijas militārās mācības. Fakti ir satraucoši. Krievija ir agresīvāka nekā agrāk, tāpēc mums NATO un ES jāpieliek kopīgi pūliņi, lai atturētu Krieviju no tālākas agresijas. Vēlos apsveikt arī Latviju, ka tā iecerējusi līdz 2018. gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Mums ir svarīgi gan atturēšanas pasākumi kopā ar NATO sabiedrotajiem, gan arī mūsu pašu valsts ieguldījums. Mums ir jālūkojas uz visa reģiona drošību, tomēr katrai valstij jādara savs darbs.
