Agra zemeņu raža – 65 dienās. Jā, tas ir iespējams! 0
Inita Šteiberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Visur reklamē tā sauktos zemeņu frigo stādus. Redzēju pat lielveikalā. Gribētos pamēģināt izaudzēt agrāku ražu. Vai to var darīt tikai apkurināmā siltumnīcā? Kad stādīt, un kuras šķirnes labākās? Inese Mārupē
“Patlaban var stādīt frigo zemenes siltumnīcā, lai jau maijā varētu mieloties ar ogām,” teic agronoms Guntars Dzērve no uzņēmuma Augusta zemenes. Agro ražu var izaudzēt arī nelielas siltumnīcas saimnieki. Taču ir daži knifi, kas jāievēro, lai tiktu pie gaidītās ražas.
No stādīšanas līdz ražai jāgaida aptuveni 65 dienas.
Izvēlas stādu
“Sliktākais, kas var būt, ir pirkt frigo (saldētos) stādus lielveikalā!” ir strikts agronoms. Kvalitatīvi frigo zemeņu stādi audzētavās iziet speciālu zemas temperatūras un mitruma režīmu, tiek glabāti ledusskapjos –1 grāda temperatūrā. Kā teic agronoms – tā ir smalka un precīza zinātne. Ja šie zemeņu stādi siltā telpā uzturas ilgu laiku, tie zaudē savu vērtību, un cerētā ogu raža izpaliks. Tādus stādus vairs nevar saukt par frigo.
Nereti grēko arī tie, kas iegādājas stādus koppasūtījumā, jo paiet ilgs laiks, ko izdalāmie stādi pavada pozitīvās temperatūrās.
Vietējiem lielaudzētājiem augus no stādaudzētavas, piemēram, Nīderlandē, līdz siltumnīcai nogādā ar speciālu transportu, kam ir aukstuma iekārtas. No lielaudzētājiem kvalitatīvus stādus pa tiešo var iegādāties arī mazdārziņu īpašnieki.
Vislabāk iegādāties frigo zemeņu stādus podiņos (apzīmē ar tray). Jo lielāks – dārgāks stāds, jo lielāka būs raža.
No pašu dārzā izraktiem stādiem raža siltumnīcā nebūs šo pūļu vērta.
Iekārto siltumnīcu
Pirms iegādājas stādus, sagatavo augsni stādīšanai, jo frigo zemenes jāizstāda dažās dienās. Agrai zemeņu ražai neapkurināma plēves siltumnīca ir ļoti piemērota. Apkure pat ir kaitīga, jo stādi tiek glabāti aukstumā un zemenēm jāļauj lēni iziet tām vajadzīgās attīstības stadijas. Augam pietiks ar to, ka dienā telpa uzsils. Nakts vēsums tām nekaitēs. Pareizais laiks stādīšanai ir, kad gaisa temperatūra telpā ir vismaz 5 grādi dienā un augsne siltumnīcā nav sasalusi.
Kad laiks kļūs karstāks, uzmana vēdināšanu, lai augi neizcepas. Piemēram, ja maijā ir karstums, siltumnīcas durvis un vēdlogus tur atvērtus arī naktīs.
Nav vēlams agrās zemenes audzēt kopā ar tomātiem, jo abiem augiem ir vienas slimības, bet dažādas augšanas apstākļu prasības. Ja nu tomēr zemenēm jādzīvo kooperatīvajā dzīvoklī kopā ar gurķiem un tomātiem, un garšaugiem, labāk zemenes stādīt tuvāk durvīm. Tur būs vēsāks un labāka ventilācija, turklāt noražojušās kastes pirms Jāņiem varēs iznest un pārstādīt dārzā, kur zemenes turpinās augt un nākamajā gadā dot ražu. Bet agrajai ražai atkal pavasarī iegādājas frigo stādus.
Gatavo galdu
Zemenes var stādīt gan augsnē, gan podos, kastēs, maisos. Vislabākie rezultāti ir, ja audzē uz 1–1,5 m augstiem plauktiem. Mazdārziņos populāras un augiem tiešām labas un lētas ir putuplasta kastes, kurās pārvadā zivis. Tajās jau ir caurumiņi liekā ūdens notecei, taču var izdurt kādu papildus, lai nekrājas lieks mitrums.
Stādīšanai der universālais substrāts tomātu un gurķu audzēšanai. Svarīgi, lai augsnes skābums pH ir 5,5–6. Papildus vēlams piebērt perlītu – ap 10% no kopējā substrāta daudzuma.
Stāda pareizi
Kastei vai citam traukam, kurā ar kaudzīti iebērts substrāts, uzklāj melnbalto plēvi – ar balto pusi uz augšu. Apņem kasti ar līmlenti un nostiprina plēvi. Virspusē izgriež ap 10 cm garus krustiņus. Iegriezto plēvi atstāj. Kad iestādīs zemenes, no plēves izgrieztie trijstūrīši labi pieguls zemeņu kakliņam. Apaļi caurumi izskatās glīti, taču nav praktiski.
Attālums starp iegriezumiem ir ap 25 cm. Ja lieto putuplasta kastes, tad zemenes stāda vienā rindā, lai augi labi vējojas. Augu iestāda mazliet dziļāk, nekā tas audzis podiņā, jo substrāts sasēdīsies.
Katram augam stādīšanas bedrē ieber nedaudz speciāli zemenēm domātā mikrobioloģiskā mēslojuma un līdzekli Trihodermīns.
Laista un mēslo
Dažām kastēm mitrumu varēs nodrošināt ar lejkannu, taču lielākam daudzumam ērtāk ierīkot laistīšanas sistēmu (kamēr naktīs ir sals, uz tās darbu pilnībā nevar paļauties).
Pirmās trīs dienas pēc iestādīšanas augus nelaista, ļauj tiem attapties. Tad sāk laistīt, uzturot augsni vienmērīgi mitru. Aptuveni reizi nedēļā augam dod papildmēslojumu.
Lai mēslošanas režīms nesajūk, var izveidot, piemēram, šādu grafiku: pirmdienā pievieno komplekso mēslojumu, otrdienā, trešdienā tikai laista ar ūdeni, bet piektdienā laistāmajam ūdenim pievieno kalciju (tas sevišķi svarīgs visiem siltumnīcas augiem).
Laista un mēslo vakaros, cenšoties liet tikai uz augsnes, lai mitrums netiek uz lapām.
Tā kā liekais mitrums un mēslojums no kastēm regulāri pilēs, zem plauktiem labāk neko nestādīt.
Uzziņa
Stādīšanai siltumnīcā agrās ražas ieguvei piemērotas agro un vidējo zemeņu šķirnes, kas neveido lielu ceru, piemēram, ‘Rumba’, ‘Allegro’, ‘Flair’, ‘Sonata’, ‘Sonsation’, ‘Malling Centenary’.
Viedoklis
Polikarbonātam nē!
“Polikarbonāta siltumnīcas vajadzētu aizliegt vispār!” tik krasi noskaņots ir agronoms Guntars Dzērve. Straujais siltums pavasarī tajās augus izdzen, bet naktī nosaldē. Turklāt vasarās augi tiek nocepināti. Jo siltumnīca mazāka, jo tas bīstamāk, novērojis agronoms. Viņš par labāko uzskata un zemenes audzē tikai zem dubultā plēves seguma.
