Agnese Lāce: Atgrūžot migrantus – situācijas ķīlniekus, mēs varam iemest viņus atpakaļ vēl bīstamākā situācijā 178
TV24 raidījumā “Globuss”, diskutējot par migrācijas jautājumiem, “Providus” vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā, organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Agnese Lāce pauda viedokli, ka Latvijā migrācijas un arī intergrācijas jautājumi, kā arī patvēruma jautājums ir bijis politizēts visu šo laiku.
“Latvijā strādāju kopš 2016.gada, un visu šo laiku tas ir bijis politiski, protams, ļoti jūtīgs jautājums. Bet šobrīd mēs esam nonākuši tādā situācijā, kurā, runājot par cilvēkiem, kas meklē patvērumu, mēs nevis abšaubām to, ka viņiem ir jādodas uz Latviju, ka ir tuvākas vietas, kur meklēt patvērumu, bet mēs pat abšaubām iespēju vispār patvērumam pieteikties. Ir pietiekoši daudz atbalsta tieši šīs atgrūšanas veikšanai. Un, lai gan, diemžēl, tiek uzņemti cilvēki humānu apsvērumu dēļ, ir arī liecības par bērnu – arī pavisam mazu bērnu – atgrūšanu, kuri pēc tam tik un tā nonāk Latvijā, un tad saziņā ar organizācijām, kas nav valdības, sniedz liecības par to, ka šī nav pirmā reize, kad viņi ir mēģinājuši nokļūt Latvijā,” tā pastāstīja migrācijas jautājumu eksperte Lāce.
Šis viss tiekot atbalsīts un “ārkārtīgi politizēts”, uzskata Lāce. Līdz ar to esot skaidrs, ka tādas balsis, kas runā par šo te iejūtīgo uzņemšanu vai arī vienkārši starptautiski tiesisku uzņemšanu, – tās ir mazākumā. Domājot savukārt par šo regulējumu, un atsaukšanos uz starptautisko kontekstu un kādi risinājumi ir Polijā, un, ka šie te risinājumi valstīm, kas attiecīgi robežojas ar Baltkrieviju, tiek vienādoti, no vienas puses, ir saprotami. “No otras puses, mēs arī sagaidām drosmīgus lēmumus no Latvijas puses, sakot: mums ir spēks, mums ir resursi un mēs varam arī lūgt papildu resursus Eiropas līmenī, lai šo darītu, ņemot vērā cilvēktiesības,” tā TV24 raidījumā “Globuss” sacīja “Providus” vadošā pētniece Lāce.
Tā nav, ka Lāce tagad mēģinātu ierosināt “visus laist iekšā” Latvijā, runājot par šiem te migrācijas jautājumiem. “Es ierosinu nodrošināt piekļuvi patvērumam nevis cilvēkus atgrūžot, bet tiešām pārbaudot viņa to individuālo situāciju. Ir samērīgi noteikt robežšķēršošanas punktus kā vietu, kur lūdz patvērumu, bet nereti ir objektīvi apstākļi, kādēļ cilvēki nevar līdz šiem robežšķērsošanas punktiem nonākt. Protams, mēs nevaram neņemt vērā, ka tur ir ļoti bieži iesaistīti cilvēku pārvadātāji, kontrabandisti, kuri pievedīs klāt ar mašīnu cilvēku pie robežšķērsošanas punkta – tā nav! Bet šie cilvēki ir arī šīs situācijas ķīlnieki. Un atgrūžot, mēs faktiski viņus varam iemest atpakaļ vēl bīstamākā situācijā. Un tas ir nebeidzams cikls – uz vienu pusi, uz otru pusi. Mēs šajā atgrūšanas spēlē spēlējam tādu ping-pongu ar Baltkrievijas robežsargiem, un tas, mūsuprāt, nav cilvēcīgi,” uzsvēra Lāce.
Tāpēc esot iespējams mobilizēt resursus, lai turpat robežas tuvumā izskatītu šos patvēruma pieteikumus. Skaitļi, par kuriem runājam, dažkārt var šķist lieli, bet tie ir vieni un tie paši cilvēki, kas mēģina šķērsot robežu vairākas reizes, tā skaidroja Lāce “Globusā”. “Ņemot vērā mūsu pieredzi un tajā skaitā pārbaudot identitāti, un, ņemot vēl vērā drošības apstākļus uz Krievijas robežas un pastiprināti kontrolējot, katru dienu spējot individuāli pārbaudīt pāri simtam ukraiņu, es domāju, ka ir iespējams mobilizēt arī resursus, lai līdzīgi attiektos arī pret citiem migrantiem,” tā TV24 raidījumā “Globuss” norādīja Lāce.
