“Aglona netikšot aizmirsta, bet iekļaut kopējā darbā būs pagrūti!” Kas gaidāms jaunajā Preiļu novadā? 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunajā Preiļu novadā pašvaldību vēlēšanās bija visaugstākā vēlētāju aktivitāte Latvijā – te nobalsoja 45,42% vēlētāju, ko daļēji var skaidrot gan ar aso un pamanāmo priekšvēlēšanu kampaņu, gan Preiļiem pievienoto Riebiņu, Vārkavas pašvaldību un Aglonas novada daļas centieniem iekļūt jaunā novada domē. Pirmie divi mobilizēja savus atbalstītājus balsot par vienu sarakstu, bet aglonieši bija sadalījušies pa vairākiem, tādējādi no Aglonas novada domē nebūs neviena deputāta.
Pirms vēlēšanām malā nestāvēja arī ietekmīgais uzņēmējs, AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts, kurš publiski aicināja balsot par pārmaiņām, kas nāca par labu tiem politiskajiem spēkiem, kas tagad ir izveidojuši jauno koalīciju, atstājot ārpus tās līdzšinējo Preiļu novada priekšsēdētāju Marutu Plivdu (Latgales partija/”Jaunā Vienotība” (“JV”).
Par vairākumu vienojušies deputāti, kas pārstāv Nacionālo apvienību (NA), “Apvienības Iedzīvotāji”/Latvijas Reģionu apvienības (LRA)/Jaunās konservatīvās partijas sarakstu (JKP), LSDSP un Zaļo un zemnieku savienību. Jaunās koalīcijas mēra kandidāts ir Preiļu novada deputāts, SIA “Arka Preiļi” valdes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, viņa vietnieki varētu būt Riebiņu novada priekšsēdis Pēteris Rožinskis (NA) un Vārkavas novada vadītāja Anita Brakovska (LSDSP). Ārpus koalīcijas paliek Latgales partija/”Jaunā Vienotība”, “Latvijas Attīstībai” un “Saskaņa”.
Taču līdz jaunās domes sanākšanai vēl ir divas nedēļas, un pa šo laiku kaut kas vēl varot mainīties, apgalvoja tie, kas atstāti ārpus koalīcijas kodola. Mēra kandidāts Ā. Vucāns “Latvijas Avīzei” teica, ka vairākums gatavs sadarboties ar visiem, bet M. Plivdas sarakstu “iekļaut kopējā darbā būs pagrūti”. Viņš no 2013. gada bijis domes opozīcijā un uzskatot, ka varas krīze jau briedusi ilgāku laiku, ko vēlēšanas atrisinājušas.
Kampaņa sākās jau sen
Preiļu novadā iekļāvās tikai daļa no Aglonas novada, kura trīs pagasti – Šķilbēni, Grāveri un Kastuļina – atgriezās pie Krāslavas novada, kur tie bija agrākā Krāslavas rajona laikos. Preiļu novads nav atjaunots agrākā rajona robežās, jo no tā nodalītais Līvānu novads ar nedaudz vairāk kā 11 000 iedzīvotājiem arī pēc šīs reformas saglabāja patstāvību un tā robežas palika nemainīgas. Jaunajā Preiļu novadā būs 17 800 iedzīvotāji.
Novada domē iekļuva septiņi no astoņiem vēlēšanās pieteiktajiem spēkiem, bet vietu skaits domē tiem ir līdzīgs un nav viena izteikta līdera. Trīs veiksmīgākie saraksti – Latgales partijas/”JV”, NA un “Apvienības Iedzīvotāji”/LRA/JKP – ieguva katrs trīs vietas, pārējie pa divām vai vienai.
Vietējie politiķi stāsta, ka priekšvēlēšanu kampaņa Preiļu novadā jau sākusies 2019. gada rudenī, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc saņemtajiem iedzīvotāju signāliem ieradās pašvaldībā. Tika sākts kriminālprocess par dokumentu viltošanu personu grupā pret vairākām amatpersonām, kuru vidū bija arī M. Plivda. Viņai sākotnēji noteiktais ierobežojums ieņemt amatu vēlāk tika atcelts – M. Plivda var vadīt domi. Septembrī Daugavpils tiesa sāks skatīt šo lietu. Runa ir par viltotu aktu par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.
M. Plivdai bija jārēķinās ar šo fonu, kā arī ar konkurējošo politisko spēku kampaņu pret tiem, kas bija pie varas Preiļos līdz šim. Taču viņas saraksts ieguva lielāko vēlētāju atbalstu – 21,56% balsu. M. Plivda pašlaik atrodas atvaļinājumā un nevēlējās komentēt pēcvēlēšanu situāciju.
No viņas saraksta ievēlētais tagadējās deputāts Juris Erts “Latvijas Avīzei” sacīja, ka par jaunās koalīcijas izveidošanu uzzinājis no “Vietējās Latgales avīzes”, jo sarunas ar viņa pārstāvēto spēku nav notikušas. Viņš atzina, ka kampaņas laikā ir piedzīvots arī “melnais PR, kas bijis vērsts tieši pret Marutas sarakstu”. J. Erts uzskata, ka tiesvedību par domes ēkas nodošanas dokumentiem varot uzlūkot no divām pusēm – taisnība, ka tur bijuši, viņaprāt, formāli pārkāpumi, bet ēka ir atjaunota un tas varētu būt viens no labi paveiktajiem darbiem. Lielo iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās J. Erts saista ar pašvaldību apvienošanu, jo pievienotie novadi jutušies apdraudēti un tāpēc tajos notikusi aktīva aģitācija.
Šņepsts gandarīts par rezultātu
Zinātāji stāsta, ka kampaņā vērotais atgādina agrākos laikus – tajā bijusi gan vēlētāju vešana uz balsošanas iecirkņiem, ko gan var skaidrot arī ar kaimiņu būšanu, kad cits citam palīdz tur nokļūt, gan rīdzinieku pārdeklarēšanās uz pašvaldību. Taču nelikumīgās darbībās neviens nav pieķerts.
Preiļu novadā valdošie neesot saudzēti arī laikrakstā “Vietējā Latgales avīze”, kas ir AS “Preiļu siers” meitas uzņēmums, ko J. Šņepsts apstiprināja. Runāja, ka viņš īpašas cerības esot saistījis ar NA sarakstu, kura galvgalī bija Riebiņu novada priekšsēdis P. Rožinskis.
Viņš domē iepriekš ievēlēts no Latvijas Zaļās partijas, bet vēl pirms tam – no Reformu partijas, no kuras 2013. gadā Preiļu novada domē bija ievēlēts arī J. Šņepsts. Savukārt NA iepriekšējās vēlēšanās bija kopīgs saraksts ar M. Plivdas pārstāvēto Latgales partiju un Latvijas Zemnieku savienību.
J. Šņepsts “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka nevienu politisko spēku īpaši atbalstījis neesot, bet publiski izteicis savu viedokli, ka novadā ir nepieciešamas pārmaiņas, jo “augstākā vadība ir ierauta tiesvedībās”. J. Šņepsts atzina: “Es atbalstīju pārmaiņas. Man prieks, ka iedzīvotāji ir tik izglītoti un to sapratuši. Mūsu novadā bija vislielākā aktivitāte, jo visas partijas ir labi mobilizējušas vēlētājus. Vēlēšanu rezultāti ir labi.”
Aglona netikšot aizmirsta
P. Rožinskis uzskata – ja jau J. Šņepsts būtu atbalstījis NA, tad tam Preiļu pilsētā būtu labāks rezultāts, nevis tikai ceturtā vieta. “Mūs izvilka lauki. Iedzīvotāji ir izteikuši savu gribu, ka ir jānāk jauniem spēkiem. Preiļu pilsētas centrs nav mainījies kopš padomju laikiem,” apgalvoja P. Rožinskis.
Viņš neko neesot dzirdējis par kādu īpašu vēlētāju nogādāšanu iecirkņos, bet tas gan tiesa, ka tie rīdzinieki, kuriem ir saikne ar šo teritoriju, izmantojuši iespēju nobalsot. Uz vaicāto par partijas piederības maiņu P. Rožinskis atbildēja, ka ar NA sakrītot uzskati, bet viņam nepatīkot ZZS saistība ar Aivaru Lembergu. Tiesa, laikā, kad P. Rožinskis pievienojās ZZS kā premjera partijai, šī saikne nebija nekur pazudusi.
P. Rožinskis sola, ka arī Aglona netiks aizmirsta, jo tā ir “tūrisma meka”, kurā tiks ieguldīti līdzekļi. “Necelsim peldbaseinu, bet investēsim infrastruktūrā,” sola priekšsēža vietnieka kandidāts. Visi aptaujātie bija vienisprātis, ka Aglonu “iegāza” tas, ka vietējie politiķi nebija vienoti, bet sadalījās pa gandrīz visiem sarakstiem. Riebiņi sava priekšsēža vadībā izveidoja NA sarakstu, bet Vārkavā vēlētājiem bija piedāvāts LSDSP saraksts, kurā ar pirmo numuru bija novada vadītāja A. Brakovska. No Vārkavas domē būs divi deputāti.
Aglonas novada priekšsēdis Juris Butēvics kandidēja Krāslavas novada vēlēšanās no ZZS, bet arī nav ievēlēts. Bijusī Aglonas novada priekšsēde Ingūna Barkeviča Preiļu novada vēlēšanās bija Latgales partijas/”JV” sarakstā. Viņa “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka agloniešu sašķeltība novedusi pie tā, ka novadam nav deputātu. Taču, viņasprāt, liela loma būs pagasta pārvaldniekam, ja neskaita to, ka viņam nebūs iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā un iegūt to informāciju, kas pieejama deputātiem.
