Aģitēt pirms vēlēšanām varēs, kādā valodā vien grib 7
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ noraidīja priekšlikumu noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija drīkst notikt tikai latviešu valodā. Savukārt priekšlikumi ierobežot čekas ziņotāju jeb “stukaču” iespējas kandidēt tika noglabāti atvilktnē uz vēlāku laiku.
Nacionālās apvienības (NA) deputātu sagatavotie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācija tiek veikta tikai valsts valodā. Tomēr nevienas citas Saeimas frakcijas pārstāvji šādu soli nebija gatavi atbalstīt.
Likumprojekta autoru vārdā Aleksandrs Kiršteins (NA) norādīja, ka pašreizējais regulējums, pieļaujot kampaņu jebkādā valodā, diskriminējot daudzus Latvijas pilsoņus, kuri nezina krievu valodu. “Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā ieguvuši daudzi rietumvalstu pārstāvji, kuri iemācījušies latviešu valodu un nokārtojuši eksāmenus. Iespējams, viņi vēlētos balsot par “Saskaņu”, bet nevar iegūt pilnu informāciju, jo tās kampaņa daļēji notiek krievu valodā, ko šie cilvēki nepārvalda. Integrācija mūsu valstī notiek uz latviešu valodas pamata,” skaidroja Kiršteins.
“Te sajauktas divas lietas – valsts valodas apgūšana un politiskās aģitācijas regulējums. Priekšvēlēšanu kampaņas mērķis nav veicināt valodas zināšanas, bet gan nodrošināt, lai pilnu informāciju par kandidātu piedāvājumu saņemtu ikviens vēlētājs, ieskaitot nacionālo minoritāšu pārstāvjus,” iebilda komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”). Savukārt ārpusfrakciju deputāts Romāns Mežeckis skarbi norādīja, ka mēģinājumi regulēt politisko kampaņu valodu esot “arhaisms, kas nav sastopams nevienā citā Eiropas valstī”. “Šāds likumprojekts šķels sabiedrību vēl vairāk,” uzskata Mežeckis.
Izmantojot situāciju, ka šobrīd Latvijā viesojas EDSO vēlēšanu novērošanas misija, lūdzu tās vadītāja vietniekam Ričardam Lapinam novērtēt likumprojektu par priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviski. EDSO pārstāvis gan bija diplomātiski piesardzīgs: “Šeit būtu nepieciešama dziļāka izpēte, jo neesmu dzirdējis par šādu regulējumu citās EDSO valstīs. Katrā ziņā tā būtu ļoti neierasta prakse.” (Diplomātiskā žargonā tas, visticamāk, nozīmē apmēram to pašu, ko teica Mežeckis.)
Arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz vairākiem riskiem. Šāds regulējums būtu iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē, apdraudētu vārda brīvību un iespēju saņemt saprotamu informāciju. Turklāt tas varot novest pie tiesvedības. Piemēram, Turcijā bijis ieviests līdzīgs regulējums par to, ka aģitācija pieļaujama tikai turku valodā. Atsevišķi kurdu tautības kandidāt tika sodīti par to, ka savu elektorātu uzrunāja tiem saprotamā valodā. Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka ikvienam vēlētājam ir tiesības priekšvēlēšanu periodā saņemt informāciju sev saprotamā valodā. Saeimas juristi arī vērsa uzmanību, ka priekšvēlēšanu aģitācijas likums attiecas ne tikai uz parlamenta, bet arī uz Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kurās drīkst kandidēt arī Latvijā pastāvīgi dzīvojošie citu ES valstu pilsoņi, pat ja viņi nerunā latviski. Satraukumu par šādu regulējumu pauda arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve Gunta Līdaka, jo tas radītu problēmas politiskās reklāmas izvietotājiem.
Pēc šīs diskusijas balsojumā NA priekšlikums tika vienbalsīgi noraidīts, visiem klātesošajiem komisijas locekļiem balsojot pret. Tomēr Saeimas Kārtības ruļļa 86. pants ļauj iesniedzējiem, par spīti negatīvam komisijas atzinumam, pieprasīt likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē. Nacionāļu pārstāvji šodien frakcijas sēdē lemšot par to, vai izmantot šādu iespēju, bet, visticamāk, tas tikšot darīts. Atgādināšu, ka NA jau iepriekš pauda bažas, ka Dolgopolovs kā komisijas vadītājs apzināti vilcinot šī likumprojekta izskatīšanu.
Līdztekus valodas regulējumam Valsts pārvaldes komisija vakar vērtēja arī deputātu priekšlikumus pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumos, kuru būtība bija noteikt, ka vēlēšanās nedrīkstētu kandidēt personas, kas bijušas padomju izlūkdienestu ārštata aģenti jeb tautā sauktie “stukači”. Saeimas Juridiskais birojs, apkopojot informāciju no dažādām Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm, secinājis, ka šāds aizliegums nekur nepastāv. Dažas valstis pat uzsvēra, ka samērā nesen no šādiem ierobežojumiem atteikušās. Saeimas juristi arī brīdināja, ka šāds aizliegums var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Latvijas izredzes šajā tiesvedībā būtu niecīgas. Deputāts Kiršteins gan iebilda, ka juristu aptaujātajās valstīs aģentu saraksti sen atklāti. “Ja Latvijā būtu atvērti čekas maisi, notikusi pilnvērtīga lustrācija, tad arī mums šāds regulējums nebūtu nepieciešams. Bet, kamēr cilvēkiem nav pieejama pilna informācija, kamēr publiskajā telpā tiek tiražēti čekistu meli, tikmēr mums šāds ierobežojums vajadzīgs,” teica Kiršteins. Savukārt Janīna Kursīte (NA) piebilda, ka šāds likumprojekts vēlams kaut vai tādēļ, ka veicinātu paaudžu nomaiņu politikā. Tomēr komisijas vairākums bija piesardzīgi un nolēma atlikt šo jautājumu. Lai sagaidītu VDK zinātniskās izpētes galaziņojuma publiskošanu un Satversmes tiesas spriedumu Tatjanas Ždanokas sūdzībā par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.
