Aģes dižozols Eiropas dižkoku parādē 1
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmdien, 28. februārī, noslēgsies Eiropas dižkoku konkurss, kur Latviju pārstāv nacionālā konkursa uzvarētājs Aģes dižozols. Ikviens ar savu balsojumu tīmekļa vietnē “thetreeoftheyear.org” var sekmēt tā lielāku atpazīstamību un Latvijas vārda nešanu pasaulē. Balsojums noteikti ir jāveic par diviem Eiropas dižkokiem, citādi to neieskaita.
Pēdējā balsojuma nedēļā notiek slēgtais balsojums, kur balsotāji nevar redzēt nevienu no konkursam pieteikto 16 dižkoku rezultātiem. “Šīs nedēļas pirmdienā ar 23 000 balsu Aģes dižozols bija astotajā vietā,” teic tā un citu dižkoku aprūpētājs, uzņēmējs un skautu un gaidu kustības dalībnieks kopš pusaudža gadiem Ivars Šmits. Viņa ģimenes Vidrižu pagastā aprūpētais Aģes dižozols pērn uzvarēja Latvijas Meža īpašnieku biedrības un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes pērn rīkotajā pirmajā Latvijas dižkoku konkursā.
“Ar ozoliem un dižkokiem es aizraujos pēdējos 12 gadus, kad tūrisma braucienā Malaizijā sapratu ozola svarīgumu latviešu tautai. Mans tēvs vectēva īpašumā Aģes krastā augošo dižozolu no krūmiem un cita apauguma atbrīvoja 1995. gadā. Viņš rosināja tā atdzimšanu un atvēršanos pasaulei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu. Esmu izdomājis un reģistrējis arī preču zīmi “Spēkozols”, un izveidojis mājas vietni “spekozols.lv”, kā arī iedziļinājies dižkoku tēmā. Viena kilometra attālumā no Aģes dižozola ir iestādīta arī Trejdeviņu spēkozolu birzs, ir izveidota arī pārgājienu taka, kā arī spēkozolu kustība.
Viss iepriekš teiktais iedvesmoja iedziļināties dižkoku tēmā. Mans secinājums – Latvija ir Eiropas dižkoku lielvalsts. Aiz Lielbritānijas atrodamies otrajā vietā Eiropā. Aiz mums seko Vācija un Zviedrija,” teic spēkozolu kustības izveidotājs I. Šmits.
Viņš piebilst – Aģes dižozols aug vēsturiskajās lībiešu zemēs, Aģes upes stāvkrastā, tāpēc tam dots arī vārds lībiešu valodā – Aḑā sūrtäm. Aģe tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē “mala”, kas skaidrojams ar to, ka tā atrodas uz seno Metsapoles un Turaidas zemju robežas. Protams, dižozols savā aptuveni 250 gadus ilgajā mūžā tik senus laikus nav piedzīvojis.
