Agātes Vēberes mākslas mantojums KUMU 0
“Es tiešām ciešu, ja nevaru strādāt,” tā teikusi igauņu grafiķe Agāte Vēbere, kura dzimusi 1901. gadā Tallinā un mirusi 1988. gadā Ņujorkā. Līdz pat maijam Tallinas mākslas muzejā KUMU atvērta visaptveroša mākslinieces personālizstāde, kurā apskatāmi viņas ievērojamākie grafikas darbi, dokumenti un dzīves laika fotogrāfijas.
Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados Agāte Vēbere bija viena no nedaudzajām sievietēm, kuras beigušas Tartu mākslas skolu “Pallas”, vēlāk viņa papildinājusies arī Vācijā un Austrijā. Jau pirms Otrā pasaules kara Vēbere kļuva par Igaunijā un arī aiz tās robežām pazīstamu grafiķi un grāmatu ilustratori.
Viņu uzskata par nākamo ievērojamo grafiķi pēc igauņu izcilākā 20. gs. grafikas meistara Eduarda Vīralta (1898–1954). Iepriekšējās Agātes Vēberes personālizstādes Igaunijā notikušas 1982. un 2002. gadā.
Nevienā no izstādē redzamajām fotogrāfijām Agāte Vēbere nesmaida. Vēlāk, pētot reizē ar izstādi izdoto monogrāfiju, pamanu, ka arī tur nevar atrast smaidošas sejas.
Mākslinieces tiešais skatiens ir skumjš, dziļš un vērīgs. Tādas pašas ir arī grafikas – tumšu, dramatisku līniju un ēnu piesātinātas. Vērojot darbus, liekas, ka tie vēsta par gandrīz nebeidzamām traģēdijām pašas mākslinieces dzīvē. Tā nebija priecīga.
Jaunībā Agāte Kanto apprecējās ar baltvāciešu izcelsmes mākslinieku Kuno Vēberu, taču laulība ilga tikai dažus gadus, talantīgajam māksliniekam saslimstot un pašam beidzot savu dzīvi. Otrreiz savā mūžā Agāte Vēbere neapprecējās.
Mākslinieces māte 1944. gada martā gāja bojā sarkanās armijas bumbvedēju uzbrukumā Tallinas vecpilsētai. Kara izskaņā māksliniece, kura tajā laikā papildinājās Vīnē, devās bēgļu gaitās, kas sākumā aizveda līdz Vācijas DP nometnēm, bet vēlāk viņa izceļoja uz ASV.
Nepazīstamajai igauņu grafiķei ar savu talantu un darbaspējām drīz vien izdevās iekļūt samērā noslēgtajās Amerikas mākslinieku aprindās; viņa bijusi SAGA (Amerikas grafisko mākslinieku biedrības) biedre, viņas darbi regulāri izstādīti dažādās izstādēs Amerikā un Eiropā.
Mākslas kritiķi Igaunijā izceļ Agātes Vēberes drosmīgās līnijas un ekspresiju, no darbiem plūstošo garīgo spēku, kam, liekas, nav robežu. Agāte Vēbere esot mīlējusi citēt dzejnieku Viljamu Bleiku: “Robežas eksistē tikai mūsu prātā, tādu nav dabā.”
Daudzas no pirmskara grafikām attēlo Tallinas ēkas, kuru vairs nav – arī pati māksliniece dzīvojusi vēlāk sabombardētajos kvartālos.
Pēc kara, jau Ņujorkā esot, mākslinieces darbu tematika kļūst filozofiskāka, un amerikāņu mākslas kritiķi īpaši augstu vērtējuši Agātes Vēberes eņģeļu ciklu. KUMU izstādītais tēmu loks ir plašs – pirmskara portreti, ainavas, grāmatu ilustrācijas, nometņu laiks un vēlākie Amerikas perioda vērojumi.
Ja 20. gs. vēstures likteņgrieži būtu citādi, Agātes Vēberes grafikas darbi droši vien jau sen būtu parādīti Latvijā. Mēs viņu būtu iepazinuši ne tikai kā nozīmīgu igauņu mākslas vēstnesi, bet arī personīgu iemeslu dēļ: Jūrmalā, Mellužos, dzīvoja Agātes vienīgā māsa Auguste Rūde.
Lai arī dzīve māsām lielākoties bija ritējusi atsevišķi, atrodoties dažādās valstīs, kuras šķīra dzelzs priekškars, visu mūžu viņas bijušas ļoti tuvas un ļoti vientuļas. Gatavojot monogrāfiju par Agāti Vēberi, igauņu mākslas zinātnieki atšifrējuši māsu saraksti vairāk nekā 30 gadu garumā.
Ņujorkas emigrācijas arhīvā atrodas 464 Augustes vēstules Agātei.
Liekas, ka māsa bijusi visiejūtīgākā mākslinieces darbu kritiķe un ceļa iedrošinātāja.
Savā ziņā Auguste Rūde dzīvoja savas māsas mākslas domu telpā, jo Mellužu mājā pie sienām atradās vairākas Agātes gleznas un grafikas.
Nesen Igaunijas radio atradu 90. gadu sākumā Mellužos ierakstītu interviju ar Augusti Rūdi. Viņa stāsta par savu dzīvi – Auguste Rūde Latvijā dzīvoja jau kopš 1920. gada. Intervijas noslēgumā igauniete Auguste Rūde saka pavisam vienkāršus vārdus: “Trīs Baltijas valstis pasaules mērogā ir pavisam mazas, tās varētu apņemt ar vienas rokas plaukstu. Mums ir jāturas kopā.”
Pēc izstādes KUMU nolēmu apmeklēt mākslinieces kapu Tallinas Rahumē kapsētā. Seno, jau 1929. gadā iekārtoto kapavietu nav grūti atrast – Kuno Vēbera kapa piemineklis kā viens no ievērojamākajiem atzīmēts kapsētas plānā.
Tur viņi visi ir satikušies – abas māsas, Agāte un Auguste –, turpat iekalti arī bojāgājušo ģimenes locekļu vārdi. Tiešu mantinieku vairs nav. Kapavietu kopj attāli dzimtas radi, un muzejos daudzviet pasaulē savu dzīvi turpina Agātes Vēberes gleznas.
TUVĀKO KULTŪRAS NOTIKUMU IZLASE IGAUNIJĀ
· KUMU mākslas muzejā līdz 4. augustam: dzīvesstila un modes izstāde “Sots art ja mood”: “Vai padomju laiks varēja dot iedvesmu mākslai un modei?”.
· Tallinas mūzikas nedēļa no 25. – 31. martam, kurā uzstājas aptuveni 200 Igaunijas un ārvalstu mākslinieku.
· Igaunijas Nacionālajā muzejā (ERM) Tartu līdz 4. oktobrim: “Paštaisītā Igaunija” – izstāde par 20. gs. 90. gadiem no Igaunijas iedzīvotāja ikdienas skatpunkta; līdz 30. jūnijam “Krēsla stāsts” –par Igaunijas mēbeļu vēsturi caur ikonisku statusu ieguvušiem krēsliem.
