Āfrikas cūku mēra maģiskais lēciens uz Tukuma novadu 34
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) oficiāli apstiprināja, ka Tukuma novada Slampes pagastā trim atrastām beigtām mežacūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Pārsteigums jau bija, ka pirms divām nedēļām Baldonē atrastām mežacūkām tika konstatēts nāvējošais vīruss. Tas, ka cūkām nāvējošo slimību atklās tik tuvu Kurzemei un tik drīz – nespēja paredzēt neviens. Kā ziņo PVD, līdz šim Tukuma novada Slampes pagastam tuvākie ĀCM apstiprinātie gadījumi mežacūkām bija Baldones novadā, apmēram 80 km attālumā. Jāpiebilst, ka līdz jūlija beigām Latvijā vīruss jau apstiprināts 667 mežacūkām.
Aktuāls ir jautājums – kā vīruss it kā pēkšņi nokļuvis jau teju vai Kurzemē, kur Latvijā ir vislielākais mežacūku blīvums. Iespējas varētu būt daudz – ļaunprātīga lauksaimnieku rīcība, nedezenficētie harvesteri vai cita meža tehnika, sēņotāji, ogotāji, varbūt pat kombaini, kas pļaut ieradušies no Vidzemes? Varbūt šī ir valsts mēroga cilvēku krāpšana!
Loģiski spriežot, eksperti lēsa, ka visdrīzāk vīruss Zemgalē un Kurzemē ieceļos no Lietuvas, par kuru īstas skaidrības nav – cik tālu vīruss jau izpaltījies kaimiņzemē. Atklājums Slampē ir pārsteigums, piedevām vēl pierāda to, ka mēris ir aizceļojis daudz tālāk nekā oficiāli zināms. Iemesli? Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks spriež, ka visticamāk vietējie mednieki jau par mēri zinājuši, bet nav ziņojuši, atrastās mežacūkas klusām norokot. “Pierādījumu nav, bet cilvēki runā,” tā Haralds Barviks. “Teju simptrocentīgi varu apgalvot, ka arī Baldones apkaimē mednieki zināja, bet neziņoja. Man grūti spriest, kādēļ tāda rīcība, kādi varētu būt mednieku ieguvumi neziņot, bet tas situāciju padara vēl ļaunāku – mums visiem trūkst informācijas par reālo situāciju Latvijā. Ja par mēri nerunā, tas vēl nenozīmē, ka mēra nav!”
Kā vēl vienu iespēju Haralds Barviks min faktu, ka Tukuma novadu no vienas puses ieskauj Ķemeru Nacionālais parks. Tā kā Nacionālajā parkā cilvēku kustība pēc būtības ir minimāla, tad nav informācijas par to, kas šajās teritorijās patiesībā notiek. “Iespējams, ka parka teritorijā mēris jau ir bijis labu laiku, bet mums par to informācijas nav bijis,” skaidro Haralds Barviks.
Par to, kā tieši mēris nokļuvis līdz Slampei, varam tikai zīlēt kafijas biezumos. Savā ziņā var šķist, ka viss, kas līdz šim veikts ĀCM apkarošanai, nav devis augļus. Kaut vai viens piemērs! Par spīti bufera zonām un ierobežojumiem, vīruss tik un tā ir nokļuvis jaunās platībās. Tomēr no otras puses, nav zināms, kādā veidā mēris būtu izpaltījies, ja ierobežojumu un apkarošanas pasākumu nebūtu bijis. Realitāte ir viena – mums visiem ar šo problēmu tagad ir
jāsadzīvo!
Svarīgi!
PVD aicina medniekus pievērst pastiprinātu uzmanību notikumiem mežā un stingri ievērot medību higiēnu.
Tāpat PVD atgādina: ja tiek nomedīta vai atrasta mežacūka ĀCM karantīnas teritorijā, medniekam vai mežacūkas atradējam obligāti jāsazinās ar PVD teritoriālo pārvaldi, kur tas konstatēts, vai veterinārārstu, kurš ņem laboratoriskos paraugus izmeklēšanai.
Izvērtējot situāciju, var secināt, ka slimība mežacūku populācijā vasaras periodā, kad ir augstākais slimības izplatīšanās risks, var negaidīti parādīties arī līdz šim no ĀCM brīvajās teritorijās.
