Āfrika: cilvēku tirgotāju bizness jeb modernā verdzība zeļ un plaukst: piespiedu darbs un prostitūcija 28
Septiņi miljoni afrikāņu dzīvo mūsdienu verdzības formās. Daudzi no viņiem, cenšoties uzlabot savus dzīves apstākļus, nonākuši cilvēku tirgotāju nagos. Viņi dodas uz svešām vietām kā au pair vai uztic sevi kontrabandistiem cerībā uz labāku nākotni: bieži vien upuri tikai laika gaitā apzinās, ka ir nonākuši cilvēku tirgotāju nagos.
Šie cilvēki visbiežāk no Nigērijas, Mali, Nigēras vai Senegālas caur Sahāras tuksnesi un pāri Vidusjūrai dodas, lai sasniegtu Eiropu, par šo plašāk raksta Deutsche Welle. Šie maršruti ir dzīvībai bīstami, jo papildus ceļojuma briesmām pastāv arī risks tikt nolaupītam un pārdotam prostitūcijai vai arī par orgānu donoru.
Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) ziņojumu pagājušajā gadā starptautiskajos migrācijas ceļos gāja bojā vismaz 8565 cilvēki – vairāk nekā 3100 no tiem Vidusjūrā un vēl 1900 Āfrikā. Tas padara 2023. gadu par nāvējošāko gadu kopš datu reģistrācijas sākuma.
Cilvēku tirdzniecības virzītājspēks Āfrikā ir Rietumāfrikas valstu iedzīvotāju sarežģītā politiskā un sociālā situācija – pārtikas, mājokļu un darbavietu trūkums un drošības situācijas pasliktināšanās krīzes reģionos ir galvenie faktori, kas ļauj veiksmīgi darboties krāpniekiem un kontrabandistiem. Migrantiem ceļā bieži pietrūkst naudas, un tad viņiem draud nolaupīšana un piespiedu darbs, bet meitenēm un sievietēm piespiedu prostitūcija un piespiedu laulības.
Saskaņā ar starptautiskās cilvēktiesību grupas “Walk Free” aprēķiniem, septiņi miljoni cilvēku ar un bez migrācijas pieredzes Āfrikā dzīvoja modernajā verdzībā 2021. gadā: vairāk nekā 3,1 miljons cilvēku bija spiesti stāties laulībā un 3,8 miljoni cilvēku bija piespiedu darbā, bieži vien kalnrūpniecībā, lauksaimniecībā vai privātās mājsaimniecībās.
Īpaši izmantotas un apmānītas tiek sievietes un meitenes: Viņām savās izcelsmes valstīs solīts, ka viņas aizvedīs uz Eiropu, taču viņas nonāk cilvēku tirgotāju nagos un tad jānodarbojas ar prostitūciju. Izkļūt no šīs situācijas ir principā neiespējami.
Ja migrācija būtu legāla, kontrabandistu bizness vispār nedarbotos, tā uzskata eksperti. Migrācija Āfrikas kontinentā arvien vairāk tiek kriminalizēta, kas jo vairāk veicina cilvēku tirdzniecību. ES spiediena dēļ pašlaik ir vairāk deportāciju viļņu, piemēram, no Alžīrijas uz Nigēru, jo lielākajai daļai migrantu nepietiek naudas, lai nokļūtu Eiropas Savienībā.
Taču kopš 2000. gadu vidus ir skaidrs, ka ES virza savas robežas uz Āfrikas kontinenta pusi un sadarbībā ar Āfrikas drošības spēkiem kontrolē ne tikai piekrastes zonas, bet arī robežšķērsošanas vietas un Āfrikas iekšējos maršrutus. Daudzas Āfrikas valstis sākušas strādāt kopā, lai ierobežotu cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu – gada laikā aizturēti vairāk nekā 1000 un atklāti tūkstošiem noziedzīgo tīklu upuru.
Cilvēku tirgotāji izmanto arvien modernākas saziņas tehnoloģijas, lai izmantotu savus upurus dažādos veidos: no potenciālo upuru vervēšanas līdz viņu šantāžai ar fotogrāfijām un video. Šādi tīkli ir atklāti Burkinafaso, Kamerūnā, Kotdivuārā, Ganā, Gvinejā un Mali. Neskatoties uz dažiem daļējiem panākumiem, saskaņā ar organizācijas “Walk Free” datiem, pasākumi pret cilvēku tirdzniecību nesasniedz izvirzītos mērķus.
