Andris Vilks: AFI – politiskais strīda ābols 0
Trīs dievietes – Hēra, Afrodīte un Atēna – sastrīdējās par ābolu, kas pienācās visskaistākajai. Līdzīgi kā antīkajā pasaulē šobrīd notiek strīds valdības mājā, lemjot par attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidi. Šodien Ministru kabinets (MK) turpinās skatīt juridiskos jautājumus par ministriju ietekmi AFI koncernā.
Nozaru ministrijas, nespējot vienoties par ietekmi koncernā, var zaudēt iespēju izveidot AFI kā nozīmīgu instrumentu tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Tādēļ ir nepieciešama izšķiršanās, kas dos Latvijai iespēju izveidot savu, valsts mēroga attīstības finanšu institūciju ar būtisku resursu apjomu, kā arī specifisku profesionālo pieredzi, turklāt ietaupot finansējumu, kas pašreiz tiek tērēts finanšu instrumentu atbalsta administrēšanai trīs atsevišķās institūcijās.
Lēmums par AFI izveides nepieciešamību tika pieņemts MK jau 2009. gada decembrī, kad tika lemts par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveidi par attīstības banku. Kopš 2009. gada decembra ar mainīgām sekmēm ir virzīts turpmākais AFI izveides process. Jau 2013. gada 2. aprīlī pēc ilgām diskusijām valdībā tika pieņemts lēmums par AFI kapitāla daļu turētāju noteikt Finanšu ministriju (FM).
Pašreiz, paredzot apvienošanas darbības veikt ļoti īsos termiņos, ir iespējams izveidot apvienotu AFI un sākt tās darbību, īstenojot finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmas, ko ir paredzēts līdzfinansēt no ES struktūrfondiem 2014. – 2020. gadam pieejamā finansējuma. Turpmāk novilcinot FM piedāvāto lēmumu institūciju apvienošanai, var nepietikt laika savlaicīgai finanšu instrumentu programmu īstenošanas sākšanai.
Pašreizējā valsts atbalsta un attīstības programmu ieviešanas sistēma līdzīgiem atbalsta instrumentiem trīs dažādās institūcijās ir sadrumstalota.
AFI ir institūcija, kas sniegs atbalstu finanšu instrumentu veidā (garantijas, aizdevumi, riska kapitāls) dažādām atbalsta saņēmēju grupām – komersantiem, kā arī komersantiem lauksaimniecības jomā, daudzdzīvokļu māju īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, ģimenēm ar bērniem, lai atvieglotu nosacījumus mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Lai valsts atbalsta un attīstības programmu izstrādē un institūciju apvienošanā pārstāvētu iesaistīto nozaru mērķus, pašreiz FM ir noteikta par apvienotās attīstības finanšu institūcijas kapitāla daļu turētāju, vienotās attīstības finanšu institūcijas padomē darbojas pārstāvji arī no Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas. Jau šobrīd AFI valdē ir pārstāvētas tās kapitālsabiedrības, ko ir plānots apvienot vienotā attīstības finanšu institūciju koncernā – attīstības finanšu institūcijas valdē darbojas pārstāvji no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra”, valsts akciju sabiedrības “Latvijas attīstības finanšu institūcijas Altum”, valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds”.
Būtisks attīstības finanšu institūcijas darbības mērķis ir saistīts ar jaunu valsts atbalsta un attīstības finanšu instrumentu programmu izstrādi. Apvienojot trīs kapitālsabiedrības, valstij būs pieejams tautsaimniecības attīstības instruments ar kopējo īstenojamo atbalsta programmu vērtību 700 miljonu eiro apmērā. Ar šādu būtisku koncentrētu resursu apjomu tiek stiprināta kopējā attīstības finanšu institūcijas spēja piesaistīt ārējos resursus.
Attīstības finanšu institūcijai analogas institūcijas darbojas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, šādu attīstības finanšu institūciju pozitīvais darbības piemērs ir atrodams Somijā (“Finnvera”), Francijā (“Bpifrance”), Austrijā (AWS), Ungārijā (MFB), Vācijā (KfW).
Tāpēc ļoti ceru, ka trīs “dievietes” jau šajā otrdienā tomēr spēs vienoties par valstij tik svarīgo jautājumu, lai, apvienojot kompetences, zināšanas un resursus, varētu nodrošināt turpmāko tautsaimniecības attīstību, nevis nemitīgi strīdēties par politisko ietekmi.
