Afganistāna uz naža asmens. Valstī turpinās niknas kaujas starp armiju un talibiem 12
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV un Lielbritānijas lēmums izvest spēkus no Afganistānas iedrošinājusi talibus pēdējās nedēļās aktivizēt uzbrukumu kampaņu, neapmierinoties vairs tikai ar lauku rajonu kontroli, bet mēģinot ieņemt arī lielākas pilsētas.
Eiropā tas radījis bažas par jaunu bēgļu krīzi. Aprīlī, kad Vašingtona paziņoja par karaspēka izvešanu, islāma fundamentālisti kontrolēja 77 no 407 Afganistānas provincēm, 1. augustā talibu rokās atradās jau 223 provinces, bet 116 provincēs notiek kaujas, kamēr valdība kontrolē 68 reģionus.
Niknas cīņas joprojām notiek par vairākām lielākajām pilsētām – valsts dienviddaļas Helmandas provinces galvaspilsētu Laškargāhu, netālo Kandahāru un Herātu Afganistānas ziemeļrietumos.
Laškargāhas liktenis
Otrdienas vakarā galvaspilsētas Kabulas kontrolpunktu un nožogojumu ieskautajā valdības kvartālā notika uzbrukums aizsardzības ministra Bismillas Mohammadi mājai. Pats ministrs gan tajā neatradās.
Pieci uzbrucēji pie ministra mājas detonēja automobilī ievietotas sprāgstvielas, tad mēģināja ielauzties ēkā un apšaudīja to no līdzās esošā kāda Afganistānas parlamenta locekļa dzīvokļa.
Pāris stundu vēlāk bijuši dzirdami vēl citi sprādzieni un apšaudes. Ministra ģimene evakuēta, bet vismaz četri uzbrucēji, kas uzbruka Mohammadi rezidencei, nogalināti. Divdesmit cilvēki, tajā skaitā vairāki ministra apsargi, ievainoti. Kopējais nogalināto skaits ir astoņi.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmies grupējums “Taleban”, kas piedraudējis turpināt “atmaksas” uzbrukumus Afganistānas valsts amatpersonām.
Sīvas cīņas šajās dienās notiek par Helmandas provinces 200 tūkstošu iedzīvotāju lielo administratīvo centru Laškargāhu, kas vēl nesen atradās britu spēku pārziņā.
To pamet simtiem ģimeņu, pagaidām apmetoties Helmandas upes krastos. Afganistānas armija aicinājusi iedzīvotājus pēc iespējas ātrāk evakuēties, lai atvieglotu militārās operācijas pilsētā, kur vairāki rajoni un TV stacija jau atrodas talibu rokās.
Nedēļas sākumā talibiem izdevās pietuvoties cietumam, taču valdības spēki uzbrucējus atspieda atpakaļ. Svarīgākie ieslodzītie no cietuma evakuēti, bet daļa vēl palikusi tajā. Atbalstu no gaisa valdības spēkiem sniedz ASV un Afganistānas kara aviācija.
“Ielās mētājas līķi. Mēs nezinām, vai tie ir talibi vai civiliedzīvotāji,” no kauju vietas BBC Afganistānas dienestam telefoniski stāstīja kāds liecinieks. Cits atzina, ka nav skaidrs, kurp bēgt, jo “šauj uz katra stūra”.
Ielu kauju gaitā talibi ieņem pozīcijas dzīvokļos un veikaliņos, bet iedzīvotāji neuzdrošinās iziet uz ielas, lai nenonāktu krustugunīs. Laiku pa laikam karojošās puses skaļruņos uzaicina cilvēkus pamest mājokļus, dodot tam tikai dažas minūtes.
Ja Laškargāha kristu, tas būtu lielākais talibu panākums kopš uzbrukumu sākuma maijā, turklāt ar lielu iedvesmojošu efektu.
Ģenerālis Sami Sadats, kurš vada Laškargāhas aizstāvēšanu, intervijā BBC uzsvēra, ka kauju iznākumam pilsētā un Afganistānā kopumā ir nozīme ne tikai vienas valsts mērogā: “[Talibu uzvara] iedrošinās mobilizēties mazās ekstrēmistu grupas Eiropas un Amerikas pilsētās. Tam būs postošs iespaids uz globālo drošību. Šis nav karš par Afganistānu, šis ir karš starp brīvību un totalitārismu.”
Līdz ar Helmandas provinci valdība zaudētu arī svarīgu lauksaimniecības rajonu. Laškargāha turklāt ir nozīmīga no stratēģiskā viedokļa – no tās izstaro vairāki autoceļi, ieskaitot šoseju, kas savieno Kandahāru un Herātu, kurās šobrīd arī notiek kaujas, par kuru gaitu ir pretrunīgas ziņas.
Valdība apgalvo, ka izdevies talibus padzīt no vairākiem Herātas rajoniem, kamēr talibi vēsta, ka armija un pilsētu aizstāvošie ietekmīgā vietējā līdera Ismaila Hana kaujinieki “aizbēguši”.
Bažas par bēgļiem
Afganistānas ārlietu ministrs Mohammads Hanīfs Atmars otrdien paziņoja, ka kopš talibu ofensīvas sākuma dzīvību visā valstī zaudējuši vairāk nekā 3000 cilvēku. Bēgļu gaitās devušies ap 300 tūkstoši.
Pēdējais rada nemieru Eiropā, kur baidās, ka, radikāli konservatīvajiem talibiem gūstot virsroku, var atkārtoties 2015./2016. gada Sīrijas un Lībijas bēgļu plūdu aina, kad Eiropai nācās uzņemt vairāk nekā miljonu ieceļotāju.
Tikai šoreiz tie nāktu no Afganistānas. Pagaidām talibu panākumu iebaidīto iedzīvotāju bēgšana galvenokārt skar kaimiņvalstis. Daudzi pāri kalniem šķērso Irānas robežu, daļa pēc tam meklē apmešanās iespējas Turcijā vai caur to mēģina iekļūt Eiropā.
Arī nabadzīgā Tadžikistāna rēķinās, ka var nākties uzņemt līdz 100 tūkstošiem bēgļu, kas nelielās grupās jau pāriet robežu. Ar līdzīgu situāciju saskaras Uzbekistāna.
No rietumvalstu līderiem pirmais par iespējamo problēmu jūlija beigās ierunājās Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs.
Intervijā Vācijas izdevumam “Bild” viņš uzsvēra, ka Afganistānas bēgļu parādīšanās gadījumā nebūtu pareizi, ja Eiropas Savienība (ES), līdzīgi kā 2015. gadā, mēģinātu atrisināt problēmu tikai uz Austrijas un Vācijas rēķina.
Kurcs mudināja jau savlaicīgi ES līmenī izlemt, vai cilvēki, kas varas maiņas gadījumā ieceļos no Afganistānas, drīkstēs pretendēt uz patvērumu.
Novērotājiem ir šaubas, vai Eiropa šoreiz būs labāk sagatavota jaunai bēgļu krīzei, taču ir liela varbūtība, ka tiks darīts viss, lai afgāņu bēgļi paliktu Afganistānas kaimiņvalstīs, nevis dotos tālāk.
