Afganistāna: 40 gadus bīstamākā valsts pasaulē, kur deviņos mēnešos nogalināti 5939 cilvēki, no tiem 31% bērni 12
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Donbasā dzer un šauj
Divas, trīs, neviena, tad astoņas deviņas apšaudes diennakts laikā – tāda bijusi ikdiena Ukrainas austrumos pagājušā gada beidzamajos mēnešos. Tā pret vienošanos par uguns pārtraukšanu izturas Krievijas armija un tās atbalstītie separātisti okupētajos Donbasa rajonos.
“Krievijai tur ir ērts modernāko ieroču un dažādu citu jaunāko kara līdzekļu izmēģināšanas poligons. Tur pat ir bijuši tanki “T-72 Bravo 300”, kas atrodas tikai Krievijas rīcībā. Reizēm, runājot par šaušanu, to cēlonis var būt pavisam primitīvs – notikusi iedzeršana vai arī separātistiem pateikts, ka saņems algu, ja izšaus pret ukraiņiem zināmu daudzumu munīcijas.
Domāju, ka no liela uzbrukuma krievus attur acīmredzamie uzlabojumi Ukrainas armijā,” situāciju Donbasā izdevumā “Zemessargs” raksturo rezerves kapteinis Māris Bruža, kas piecus gadus Ukrainas austrumos nostrādājis par EDSO novērotāju.
Ukrainas brīvprātīgo bataljons
Dienestu frontē sešu gadu laikā izgājuši vairāk nekā 300 tūkstoši ukraiņu, un tā ir milzīga spēka rezerve, ko nepieciešamības gadījumā iespējams izmantot valsts aizsardzībā.
Afganistānā neizdodas apturēt vardarbību
Vairāk nekā 40 gadus par vienu no pasaules karstākajiem punktiem un cilvēka dzīvībai bīstamāko valsti uzskatāma Afganistāna, kur arī aizvadītais gads ar prāvu skaitu terora aktu un bruņotu uzbrukumu nav bijis izņēmums. Pēc ANO datiem, 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos nogalinātas 5939 civilpersonas, no kurām 31% bijuši bērni.
Afganistānas valdība apsūdz radikālo islāma kustību “Taleban”, kas pērn trīs beidzamajos gada mēnešos vien organizējuši 35 spridzinātāju pašnāvnieku uzbrukumus un detonējuši 507 mīnas. Ziņu aģentūra AFP ziņo, ka nesen Afganistānas varas iestādes izjaukušas teroristu grupējuma “Islāma valsts” ieceri noslepkavot ASV sūtni Kabulā un vairākas Afganistānas amatpersonas. Minētais ASV pārstāvis pirms tam atklāti nosodījis Kabulā un citur Afganistānā beidzamajā laikā veiktos uzbrukumus prominentiem afgāņiem, tostarp žurnālistiem, aktīvistiem un politiķiem.
Augstais vardarbības līmenis kavē plašu attīstību šajā teritoriāli lielajā valstī, mudinot drīzāk skeptiski vērtēt ASV vadītās starptautiskās koalīcijas sasniegto. Taču šo problēmu nevajadzētu vienkāršot – jāatceras, ka militārais iebrukums Afganistānā 2001. gadā tika vērsts pret islāma teroristiem. Rietumvalstu, tajā skaitā Latvijas, karavīru un sabiedroto valstu armiju vienību izvietošana šajos gados tur piesaistīja prāvu daudzumu radikālo kaujinieku, neļaujot tos izmantot citur. Par piedalīšanos šajā misijā Latvija arī ir samaksājusi ar četru savu karavīru dzīvībām. “Tas skanēs nedaudz ciniski, bet tur mūsu karavīri ir tikuši pie nekur citur neiegūstamas pieredzes. Vai Latvija varētu cerēt uz NATO atbalstu, ja mēs paši neko nedarītu? Tagad nav neviena Zemessardzes bataljona, kura komandierim nebūtu starptautiskās misijās iegūta pieredze,” tā izdevumam “Zemessargs” saka atvaļinātais Latvijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Ukrainas armija progresē
Tāda Ukrainas armija izskatījās 2014. gada decembrī. Tagad tā ir daudz labāk apmācīta un ekipēta.
Zemessargu veikums Afganistānā
Daudz vajadzīga darba Afganistānā paveikuši latviešu sapieri.
Latviešu zemessargi no nesprāgušās munīcijas neitralizācijas vienības un mazie Kabulas apkaimes iemītnieki 2005. gadā.
Pret islāma radikāļiem
Lai gan iztērēts daudz līdzekļu un sabiedroto spēku enerģijas Afganistānas armijas apmācībā, tā nav kļuvusi par vērā ņemamu spēku pret islāma radikāļiem.
Afgāņu armijas apmācību vietā netālu no Kabulas.
Bez kara progresētu ātri
Daudzi ārzemnieki uzsvēruši afgāņu prasmi strādāt un viņu čaklumu.
