Advokātu lēmumam par Gobzemu – politiska pieskaņa 1
Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP), kuru vada Jānis Rozenbergs, kurš pazīstams arī kā digitālās TV lietas, Ventspils krimināllietas un “Maxima Latvija” advokāts, atbalstījusi Zvērinātu advokātu kolēģijas disciplinārlietu komisijas lēmumu izslēgt Aldi Gobzemu no advokātu rindām. Tas met ēnu uz “KPV LV” premjera kandidātu, kuru Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis sastādīt valdību.
Gobzemam smagākais disciplinārsods piemērots pēc tam, kad advokātu padomē ar sūdzībām bija vērsušies nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pārstāvji. Disciplinārlietu komisija izvērtējusi arī otru disciplinārlietu, kas ierosināta pēc ārstes Indras Štelmanes iesnieguma par Gobzema nekorektu izturēšanos pret civillietas dalībniekiem, kurā ārste bija viena no atbildētājām.
Taču tā nav bijusi par pamatu, lai Gobzems zaudētu iespēju praktizēt kā advokāts.
Advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Fakti, par kuriem tika uzsākta disciplinārlieta un kurus izskatīja komisija un pieņēma lēmumu, bija saistīti ar četrām sūdzībām, kuras advokātu padome saņēma vasaras otrajā pusē un rudenī no Bunkus ģimenes locekļiem, kā arī no SIA “Bunkus birojs” un diviem advokātiem. Proti, runa bija par Alda Gobzema publisko komunikāciju pirmsvēlēšanu periodā, kura padomes un disciplinārlietu komisijas ieskatā nebija savienojama ar vairākām Advokatūras likuma normām un rupji pārkāpa Advokātu ētikas kodeksu.
Publiskie izteikumi bijuši gan publikācijās interneta mediju ziņu portālos, gan dažādos pirmsvēlēšanu raidījumos un publiskajās debatēs, gan arī viņa sociālo tīklu kontos. Tika konstatēti dažādi pārkāpumi, tostarp arī advokāta klienta konfidencialitātes pārkāpumi.”
Kad vaicāju, vai šāds gadījums, kad persona zaudē iespēju strādāt par advokātu publisku izteikumu dēļ, ir pirmais un vienīgais laikā, kamēr Rozenbergs vada padomi, saņēmu apstiprinošu atbildi. “Pēdējos gados neatceros tieši šādu notikumu. Parasti gadā ir viens divi advokāti, kuri tiek izslēgti no zvērinātu advokātu rindām,” sacīja Rozenbergs.
Vai padomes priekšsēdētājam nešķiet, ka disciplinārlietu komisijas un padomes lēmumu izmantos politiskiem mērķiem? “Diemžēl tas tā ir – es būtu priecīgs, ja šāda konteksta nebūtu. Būtu gandarīts, ja šāds lēmums nebūtu jāpieņem. Saprotu, ka šai lietai diemžēl, sākot no pirmdienas, kad Valsts prezidents nominēja Gobzemu par premjera amata kandidātu, ir politisks konteksts, bet tas nenozīmē, ka mēs tāpēc drīkstētu rīkoties pretēji likumam un nepieņemt lēmumu. Pēc pieciem gadiem Gobzems var atkārtoti lūgt uzņemt viņu advokatūras rindās, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus un nokārtojot eksāmenu,” skaidroja Rozenbergs.
Lietas politisko kontekstu pastiprina arī Rozenberga rakstītā vēstule viņa vadītās padomes vārdā pēc viesnīcā “Rīdzene” noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas. Toreiz Zvērinātu advokātu padome izplatīja vēstuli ar virsrakstu “Nosodām mēģinājumus graut valsts tieslietu sistēmas reputāciju”, kurā tika nosodīti pret prokuratūru organizētie sabiedrības protesti. Rozenbergs savulaik vienā civillietā bijis arī oligarhu sarunu dalībnieka Aivara Lemberga advokāts. Toreiz sabiedrībā izskanēja viedoklis, ka Zvērinātu advokātu padomes vārds tiek izmantots politiskās spēlēs.
Arī tagad politiskais fons, kādā lemts par Gobzemu, ir diezgan miglains.
Piemēram, kā “KPV LV” atbalstītājs nereti ticis piesaukts Rūdolfs Meroni, kurš zināms kā lielākais Lemberga oponents. Pirms Saeimas vēlēšanām LTV raidījums “De facto” vēstīja, ka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš vairāku gadu garumā ierakstījis pats savas telefonsarunas un tās neskaidros apstākļos noplūdušas. Tās cita starpā atklāj, ka Kaimiņš jau politiskās karjeras pirmsākumos saņēmis finansiālu labumu no Aivara Lemberga oponenta Rūdolfa Meroni.
“Es uz šo idiotismu negribētu atbildēt. Protams, ka pieņemtais lēmums nekādā ziņā nav ar to saistīts. Jāņem vērā, ka komisijā ir deviņi komisijas locekļi, un padome nevar pieņemt citu lēmumu kā izslēgt, ja tā ir lēmusi visa komisija,” sacīja Rozenbergs.
Savukārt Gobzems uzskata, ka drīzumā atklāšoties viņa izslēgšanas patiesie iemesli. Viņš no saviem vārdiem par maksātnespējas administratoru Bunkus neatkāpjoties un lēmumu pārsūdzēs administratīvā procesa kārtībā.
A. Gobzems: “Katram domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka tiek darīts viss, lai nepieļautu mani kā Ministru prezidentu. Taču šī situācija ir salīdzināma ar zvirbuļiem aiz loga, kas kaujas un rāda muskuļus. Gļēvi, neuzaicinot mani. Par to, ka uzskatu, ka Bunkus bija bandīts. Par to, ka atklāju iespējamus noziegumus. Un to turpināšu darīt, jo zvirbuļi mani nebiedē. Šodien turpinām valdības veidošanas sarunas. Iesim pēc plāna.”
Vai par advokātu Gobzemu Zvērinātu advokātu padomē ir interesējušās drošības iestādes, pirms Valsts prezidents viņam uzticēja valdības veidošanu? “Tā varētu būt ierobežotas pieejamības informācija, kas un par ko pie mums ir painteresējies,” norādīja padomes priekšsēdētājs Rozenbergs.
