Advokāts prognozē, kad atbrīvos Rimšēviču 5
Beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču šovakar atbrīvos no Valsts policijas (VP) izolatora Čiekurkalnā, šodien žurnālistiem prognozēja pie VP ēkas sastaptais Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Aizstāvis arī apliecināja, ka klientam pagaidām nav piemērots aizdomās turētā statuss.
Pēc Vārpiņa teiktā, Rimšēvičs nepiekrīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izvirzītām aizdomām par jebkādām pretlikumīgām darbībām. KNAB līdz šim Rimšēviču neesot iepazīstinājis ar dokumentiem, kuros būtu minēts pilns aizturēšanas iemeslu izklāsts.
Vārpiņa rīcībā arī neesot informācijas, ka Rimšēvičam būtu piemērots kāds drošības līdzeklis. Tajā pašā laikā advokāts neizslēdz iespēju, ka kāds drošības līdzeklis vēlāk Rimšēvičam tomēr varētu tikt piemērots.
“Pašlaik nekādas izmeklēšanas darbības nenotiek, acīmredzot KNAB panācis, ko gribēja, saņēmis informāciju ko vajadzēja, un, visticamāk, sīkāki paskaidrojumi no Rimšēviča kunga viņus neinteresē. KNAB [Rimšēvičam] uzdeva jautājumus, bet ne tādus, kas liecinātu par konkrētām aizdomām – nebija jautājumu par konkrētām darbībām,” apgalvoja Vārpiņš.
Uz jautājumiem par Rimšēviča saistību ar, iespējams, pretlikumīgām darbībām “Norvik bankā” vai “ABLV Bank”, Vārpiņš nesniedza atbildes. Tāpat advokāts nesniedza komentārus par Rimšēviča iespējamu pazīšanos ar Māri Martinsonu.
“Kā jurists uzskatu, ka Rimšēviča publiskais tēls nav sagrauts. Valstij ir jāpārbauda jebkuras aizdomas, bet tam ir jānotiek civilizēti un jāizbeidz prakse, kad aizdomu izteikšana tomēr sagrauj karjeru. Man ir grūti spriest, kāda informācija ir izmeklēšanas tiesneša rīcībā,” pauda Vārpiņš.
Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Rimšēvičs KNAB ieradās sestdienas vakarā un, KNAB darbinieku pavadīts, izmeklēšanas iestādi pameta naktī uz svētdienu.
Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvēlēsies Rimšēviču atzīt par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu var lemt tikai tiesa.
